Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā 0 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

SestDienas intervijas

Sejas ar noberztu dzīvi

Mani interesēja, kāpēc cilvēki dzīvo ne savu dzīvi, savas filmas Nemirstīgie ieceri atklāj Sanktpēterburgas jaunā režisore Ksenija Ohapkina. No 2. līdz 5. novembrim filmu vēl var redzēt Splendid Palace un Kino Bize. Pirmizrāde Karlovi Varu Starptautiskajā kinofestivālā Nemirstīgajiem (Latvijas un Igaunijas kopražojums, viens no tā producentiem ir Uldis Cekulis no VFS Films un scenārija līdzautors – Pauls Bankovskis) jau nesusi Grand Prix kā vislabākajai dokumentālajai filmai, un tam sekoja arī Rīgas Starptautiskā kinofestivāla Riga IFF programmas Artdocfest/Riga galvenā balva.

Paņēma ar atšķirīgo. Saruna ar Valdi Muktupāvelu

Mūsdienās brīžiem arī hokejs un Eirovīzija izceļ identitāti un liek priecāties, uzsver etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, runājot arī par to, cik atvērti ir Dziesmu svētki un kāpēc arī ekonomikā radošums ir svarīgs.

Saslimi? Palīdzi citiem! Saruna ar Viktoru Freibergu

Lielu problēmu priekšā māksla nemaz atkāpjas, bet palīdz, saka kinozinātnieks Viktors Freibergs. To viņš saka no savas pieredzes. Tikko atvērta grāmata Kinomāna slimības vēsture, kuru Freibergs sāka rakstīt, kad bija uzzinājis diagnozi "vēzis". Protams, grāmatas nosaukumam ir vismaz divas nozīmes, Freiberga gadījumā neārstējamāka ir izrādījusies viņa otra kaite – kinomānija. Lai gan ārstēšanās procesā veikto pārdomu rezultātā Freibergs ir apņēmies skatīties tikai labas filmas.

Dītrihai šo pasauli nesaprast. Intervija ar režisoru Fatihu Akinu

Jo sabiedrība ir garīgi veselāka, jo dārgāks ir alkohols, saka vācu kinorežisors Fatihs Akins (46), stāstot par pēckara paaudzi Vācijā un stereotipiem, kas valda attiecībā uz to. Arī viņa visjaunākais darbs – filma Zelta cimds par Hamburgas sērijveida slepkavu Fricu Honku un pēckara vācu paaudzi – ir smalka un pretrunu pilna. Latvijas pirmizrādi filma piedzīvos Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā (Riga IFF) 24. oktobrī, bet nedēļu vēlāk nonāks arī kinoteātros.

Dzīves spēles noteikumu maiņa. Saruna ar Gintu Kaminski

Atdot Valku igauņiem apmaiņā pret Roņu salu, lai novērstu mūsu insulāros kompleksus, Krievijai tik mīļo Jūrmalu iemainīt pret Abrenes aramzemēm, novērst suitu valsts izveidošanos, savukārt tiem novadiem, kuros tradicionāli balso par prokremliskiem spēkiem, ļaut doties pa tautas republiku ceļu pēc Luhanskas un Doņeckas parauga – visas šīs lietas netiek apskatītas administratīvi teritoriālās reformas apspriešanas gaitā, bet strīdi un iebildumi tik un tā ir tik spraigi, ka brīžam jājautā, vai tās vēl ir diskusijas un dialogs starp valdību un pašvaldībām vai jau karš.

Iepūst dvašu. Saruna ar māksliniekiem Līgu un Jurģi Krāsoniem

Veidojot kino, Līga un Jurģis Krāsoni ienirst citā pasaulē un laikmetā – tad, lai atgrieztos, jāiebrauc benzīntankā pēc kafijas jeb "mūsdienas ir Circle K", viņi smejas. Īsi pirms filmas Nekas mūs neapturēs pirmizrādes abi mākslinieki stāsta arī par neizslimoto amerikāņu sapni, pasaules ārdīšanu bez revolūcijas un izkāpšanu no nacionālajām robežām.

Granīts jau atvests!

Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs par izdzīvošanu pamežā, skološanos pie Jaunsudrabiņa un muzeja Nākotnes namu.

Pierobežā mute jāver ciet. Intervija ar aktieri Gundaru Grasbergu

Aukstā kara laika Somijas prezidentam Urho Kekonenam ārēji mazliet līdzīgais Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs ir Valtera Sīļa jaunās, bet jau kritiķu sajūsmas izsaucienu pavadītās izrādes Finlandizācija (somu rakstnieka Juhas Jokelas luga Migla) galvenais varonis Olli. Viņš kopā ar diviem partneriem somu uzņēmumā vēlas Krievijai pārdot medicīnas iekārtu – smadzeņu skeneri – un pēc Krimas aneksijas nonāk smagas morālās izvēles priekšā.

Ratiņkrēslā Stikla kalnā. Saruna ar Marinu Kosteņecku

Atmodas laikā cilvēki, nezinot viņas adresi, uz konverta rakstīja vienkārši "Kosteņeckai", un vēstules sasniedza adresāti – tik populāra tautā bija Marina Kosteņecka, krievu rakstniece, tobrīd Latvijas Tautas frontes domes un valdes locekle, PSRS Tautas deputāte. Pirms četriem gadiem, kad rakstniecei bija 70, viņa SestDienai atklāja, ka tagad strādā pie mūža darba – neatkarības atjaunošanas laikā sev adresēto vēstuļu apkopošanas. Nu mūža darbs ir pabeigts, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība šajās dienās laiž klajā atmiņu krājumu par neseno Latvijas vēsturi Mans XX gadsimts latviešu un krievu valodā.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide