Pirmdien, 12. martā, Lielās talkas organizatore Vita Jaunzeme kopā ar idejas atbalstītājiem un domubiedriem paziņoja par aicinājumu Zaļajā referendumā balsot par likumdošanas izmaiņām, lai rosinātu papildināt Satversmes 1. pantu un nostiprināt likumdošanas augstākajā līmenī, ka Latvija ir zaļa valsts.
Nu kuram cilvēkam gan nepatīk saņemt dāvanas! Taču ir divu dažādu tipu cilvēki. Vieni nepacietīgi grib redzēt dāvanu un nepievērš uzmanību iesaiņojumam, bet citi izpēta visu līdz sīkumam, vēl vairāk – cenšas saglabāt kaut kādus rotājumus, aukliņu, pat papīru, kurā bijusi iesaiņota dāvana, gan tāpēc, ka tā ir kā dāvanas pievienotā vērtība, gan arī tāpēc, ka daļu no dāvanas iesaiņojuma materiāliem radoši var izmantot pēc tam, kad dāvana jau izsaiņota. Tieši tāda pati ir divu tipu cilvēku attieksme pret dāvanas saiņošanu – vieni pat zelta gredzenu var pasniegt, izņemot no kabatas un ar visu cenu zīmi, bet citi ziepju gabaliņu pratīs iesaiņot neparasti un stilīgi.
Patlaban aizvien populārāka kļūst iepirkšanās internetā. Pircēji e-veikalos iegādājas daudz dažādu preču, pat pārtikas produktus ikdienas maltītēm, pirkumus redzot vienīgi interneta mājaslapā, un ne vienmēr pēta preces iepakojumu.
Jautājums, kā samazināt iepakojuma daudzumu mazumtirdzniecībā, produktu ražošanā, kā arī sabiedriskajā ēdināšanā, kļūst aizvien aktuālāks. Lai gan vides aizstāvji norāda, ka šajā ziņā netiek darīts pietiekami daudz, uzņēmumos uzskata, ka attiecīgi procesi jau sākušies.
No 1. septembra Eiropas Savienības (ES) valstīs vairs nedrīkst tirgot jaunus putekļsūcējus, kuru dzinēja jauda pārsniedz 900 vatus. Tas ir samazinājums teju par pusi - saskaņā ar 2014. gadā izdotu regulējumu ES ražoto putekļsūcēju dzinēja jauda nedrīkstēja pārsniegt 1600 vatus, bet pirms tam veikalos nopērkamo iekārtu vidējā dzinēja jauda bija aptuveni 1800 vatu, vēsta The Telegraph.
Pirms dažām dienām saņēmu ziņu, ka lielveikalu tīkls Rimi apņēmies 2020. gadā kļūt klimatam neitrāls. Nav noslēpums, ka lielo uzņēmumu attieksme un rūpes par vidi ir nozīmīgas. Pieaugot iedzīvotāju informētībai un prasībai pēc videi draudzīgiem produktiem un pakalpojumiem, uzņēmumi ir spiesti pielāgoties, un pavisam lieliski, ka ilgtspējīgas iniciatīvas nāk arī no pašu kompāniju puses.
Tas, kā dzīvojam savā lauku sētā, vistiešākajā mērā saistīts ar bioloģisko daudzveidību tajā. Katrs saimnieks var gan mazināt, gan vairot dzīvo radību savā apkaimē un dabā kopumā. Šogad Latvijas Dabas fonds par Gada dzīvotni Latvijā pasludinājis lauku sētu, aicinot sadzīvot cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem.
Lai gan Tallinai neizdevās izcīnīt 2018.gada Eiropas Zaļās galvaspilsētas titulu, tā gatavojas sacensties par šo godu vēlreiz gadu vēlāk, vēsta Igaunijas galvaspilsētas preses dienests Raepress.
Par to, kā attīstīt bioekonomiku Latvijā un kā tas notiek Norvēģijā, kam vislabāk izmantot biomasu un kāpēc rapša izmantošana biodegvielas ražošanai var nebūt ilgtspējīga, stāsta Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūta izpilddirektors Arne Bardalens.**Latvijai jāizstrādā bioekonomikas attīstības stratēģija.
Katra izvēle, ko veicam ikdienā, pozitīvi vai negatīvi ietekmē pasaules ilgtspēju. Arī ceļojot un izvēloties naktsmītnes, ir vērts pievērst uzmanību, vai viesnīca, kurā grasāties nakšņot, apzinās savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu un cenšas to samazināt kopīgi ar saviem viesiem. Jo ceļotāji būs prasīgāki, jo naktsmītnes zaļākas, kopīgi rīkojoties atbildīgi pret vidi un cilvēku tajā.
Zigrīda Bromalte ir īsts dabas bērns. Kopā ar savu kungu viņa saimnieko Cesvaines novada Austrumos, kas trīs reizes paspējusi saņemt apbalvojumus kā skaistākā sēta Cesvainē. Arī tagad, kad rudens jau lēnām gatavojas piekāpties ziemai, mājai un tās apkārtnei ir zināms šarms.
"Pasaulē aizvien vairāk apzinās, ka dabas resursi jātaupa. Videi draudzīgs, energoefektīvs siltumnodrošinājums ir viens no veidiem, kā samazināt izmešus. Taču zaļās tehnoloģijas ir efektīvas tikai tad, ja pareizi strādā un to izmantošana ir ekonomiski pamatota," uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Vidzemes reģionālās administrācijas vecākais referents nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā Gintārs Rubenis.
