Zviedrijas parlaments otrdien izteicis neuzticību premjerministram Stēfanam Levēnam. Levēnu atbalstīja 142 deputāti, bet pret viņu balsoja 204 - centriski labējais opozīcijas bloks un galēji labējie Zviedrijas demokrāti (SD). Uzticības balsojums ir obligāts pēc vispārējām vēlēšanām, tam jānotiek divu nedēļu laikā pēc jaunā parlamenta sanākšanas.
Zviedrijas kreiso partiju neformālā bloka jau tā niecīgais pārsvars pār līdz šim opozīcijā bijušo labēji centrisko partiju Aliansi ceturtdien vēl vairāk sarucis, liecina sākotnējie rezultāti, kas iegūti, pabeidzot skaitīt arī ārvalstīs nodotās balsis.
Politiskās neziņas posms ir sācies Zviedrijā pēc svētdien notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās neviena no partijām un aliansēm neieguva vairākumu, lai varētu izveidot stabilu valdību. Vēlētāju atbalstu, salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām 2014. gadā, zaudēja gan pašreizējā premjerministra Stēfana Lēvena vadītā centriski kreisā Sociāldemokrātiskā partija, gan lielākais opozīcijas spēks – centriski labējā Moderātu partija. Trešajās vēlēšanās pēc kārtas atbalsts pieaudzis labējo populistu partijai Zviedru demokrāti, kas savu popularitāti ir būvējusi uz lielas sabiedrības daļas neapmierinātību ar valsts līdzšinējo imigrācijas politiku.
Zviedrijā šodien notiek parlamenta vēlēšanas, un aptaujas liecina, ka tajās savas pozīcijas varētu nostiprināt galēji labējie Zviedrijas demokrāti (SD), vēlētājiem paužot neapmierinātību ar tradicionālo partiju imigrācijas politiku, kā arī ar situāciju imigrantu integrācijas jomā un veselības aprūpē.
Politiskā aina Zviedrijā šajā nedēļā varētu piedzīvot nopietnas pārmaiņas. Gaidāms, ka svētdien notiekošajās parlamenta – Riksdāga – vēlēšanās savu visu laiku labāko rezultātu sasniegs nacionālpopulistu partija Zviedru demokrāti, kuras popularitātes pamatā ir zviedru neapmierinātība ar pašreizējās centriski kreisās valdības imigrācijas politiku.
Zviedrijā, kur svētdien gaidāmas parlamenta vēlēšanas, ceturtā daļa vēlētāju joprojām nav izlēmuši par ko balstot, liecina trešdien publiskotā sabiedriskās domas aptauja.
Tuvojoties septembrī gaidāmajām Zviedrijas parlamenta vēlēšanām, galēji labējo līderis Džimijs Okesons atkārtoti paudis atbalstu referenduma sarīkošanai par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES).
Ekonomikas stimulēšanas pasākumi, ko pēc iepriekšējās finanšu krīzes realizējušas dažādu valstu centrālās bankas, daudzviet noveduši pie visai iespaidīga mājokļu cenu kāpuma, līdz ar to – arī pie bažām par jaunu krīzi nekustamā īpašuma tirgū, ar kuru saistītā viļņošanās varētu būt jūtama arī Latvijā.
Zviedrijā pirmdienas vakarā un naktī uz otrdienu vairākās pilsētās aizdedzinātas līdz 80 automašīnām, otrdien pavēstīja policija. Pastāv aizdomas, ka dažas nedēļas pirms vispārējām vēlēšanām auto dedzināšana ir koordinēts uzbrukums.
Stokholmas centrā ceturtdien policija nošāvusi kādu 20 gadus vecu autisku vīrieti ar Dauna sindromu, kuram rokās bijusi rotaļu pistole. Saistībā ar policijas darbībām prokuratūra sākusi izmeklēšanu, pavēstīja likumsargi.