Uzreiz vairāku valstu atsevišķi plašsaziņas līdzekļi nesen vēstīja, ka Ķīna un Krievija izstrādā principiāli jaunu mehānismu ar mērķi pretdarboties abām Eirāzijas lielvalstīm noteiktajām rietumvalstu sankcijām. Nevienas valsts varas iestādes šo informāciju nekādi nav komentējušas, tādēļ tai pagaidām ir tikai neoficiāls statuss, tomēr iespēja, ka šāds mehānisms parādīsies jau pārskatāmā nākotnē, turklāt tajā iesaistīsies ne tikai Pekina un Maskava, šķiet pat ļoti ticama.
Viens no ASV un Ķīnas nebeidzamo domstarpību cēloņiem ir Pekinas īstenotā mākslīgo salu jeb, kā tās bieži tiek dēvētas Rietumu presē, – viltus salu (fake islands) – būvniecība Dienvidķīnas jūrā. Katrai no pusēm ir savi argumenti, kamdēļ tas ir atbalstāmi vai nosodāmi, bet var gadīties, ka salu būvniecības un apgūšanas laikā izmantotie risinājumi būs noderīgi arī citu – īstu – salu iedzīvotājiem.
Pagājušajā nedēļā pasaules, iespējams, paša ietekmīgākā starptautiskās politikas izdevuma Foreign Affairs interneta vietnē tika publicēts raksts Jauns lielvaru koncerts. Kā novērst katastrofu un veicināt stabilitāti multipolārajā pasaulē (The New Concert of Powers. How to Prevent Catastrophe and Promote Stability in a Multipolar World). Īpašu uzmanību raksts piesaista tāpēc, ka pirmais no diviem tā autoriem ir Ričards Hāss – ilggadējs ASV Starptautisko attiecību padomes priekšsēdētājs un arī padomes izdotā Foreign Affairs galvenais redaktors.
Igaunijas drošības dienestiem, kas pazīstami ar savu ļoti sekmīgo cīņu ar Krievijas spiegiem, pirmoreiz nācies saskarties arī ar cilvēkiem, kas vāc slepenu informāciju Ķīnas labā. Līdz ar to aktuāls kļuvis jautājums, vai Igaunijas līdzšinējā pieredze palīdzēs arī jaunajā cīņas frontē.
Sava pirmā Eiropas apmeklējuma laikā ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena centieni aktualizēt – arī Ziemeļatlantijas alianses līmenī – ASV centienus apturēt Krieviju un Vāciju savienojošā gāzes vada Ziemeļu straume 2 būvniecības noslēgšanu prognozējami noslēdzās bez redzamiem rezultātiem, ja par tādiem neuzskata draudus noteikt ASV sankcijas jau pret gāzes vada būvnieku, Šveicē reģistrēto kompāniju – operatoru Nord Stream 2 AG, kā arī pret gāzes vada potenciālajiem sertificētājiem un apdrošinātājiem.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja par Turcijas vienpusēju izstāšanos no Stambulas konvencijas, kā tiek dēvēta Eiropas Padomes (EP) konvencija par vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanu un apkarošanu. Šā lēmuma cēloņi un sekas gan sniedzas ievērojami tālāk par tikko minēto dokumentu.
Britu prinča Harija un viņa dzīvesbiedres Meganas Mārklas apsūdzības britu karaļnamam, tostarp pat rasismā, likušas pievērst uzmanību tam, cik lielā mērā Vindzoru nams ir atkarīgs no saviem galvenajiem aktīviem – reputācijas un tradīcijām. Var pat teikt, ka uz tām lielā mērā balstīta nereti par Firmu dēvētās karaliskās ģimenes un zināmā mērā arī visas Lielbritānijas labklājība.
Šīs nedēļas vidū jau apmēram 30 pasaules valstīs – galvenokārt Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, – iespējamo blakņu dēļ uz laiku bija apturēta iedzīvotāju potēšana ar Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma AstraZeneca ražotajām Covid-19 vakcīnām. Vienlaikus aktualizējies jautājums, kuras no pieejamajām vakcīnām tad ir pašas efektīvākās un drošākās.
Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Džo Baidena atklāti nediplomātiskās atklāsmes pēc gandrīz divu mēnešu ilgas klusēšanas sniegtā televīzijas intervijā, ka viņš piekrīt apgalvojumam, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir ''slepkava'', uzskata Putinu par ''cilvēku bez dvēseles'' u. c., var izrādīties negaidīta dāvana Maskavai, kuru pēdējā acīmredzami grasās pieņemt.
Savās pirmajās oficiālajās ārvalstu vizītēs šonedēļ devās divi no nozīmīgākajiem ASV prezidenta Džo Baidena jaunizveidotās administrācijas pārstāvjiem – valsts sekretārs Entonijs Blinkens un aizsardzības sekretārs Loids Ostins. Par abu amatpersonu pirmo galamērķi kļuva Japāna, kurai sekos Dienvidkoreja.
Notiesājošais tiesas spriedums Francijas eksprezidentam Nikolā Sarkozī liek atcerēties, ka bijušo valstu vadītāju saukšana tiesas priekšā nebūt nav tik reta, kā varētu šķist pirmajā brīdī. Dažās pasaules valstīs tā pat kļuvusi par sava veida neatņemamu politiskās dzīves tradīciju.
Eiropas Parlamenta (EP) 9. marta balsojums par parlamentāriešu imunitātes atcelšanu bijušajam Katalonijas premjerministram Karlesam Pudždemonam, kā arī vēl diviem katalāņu politiķiem rada iespējas viņu izdošanai Spānijai un liecina par minētās institūcijas vai, ja pareizāk, tās vairākuma (par imunitātes atcelšanu nobalsoja 400 deputātu) divkosību
Ķīnas un Austrālijas politiski motivētais tirdzniecības konflikts ir pavēris iespējas vairākiem lielajiem ogļu eksportētājiem ievērojami palielināt eksportu uz pasaules lielāko ogļu tirgu.
Noslēgumam tuvojas Visķīnas Tautas pārstāvju sapulces ikgadējā sesija, kas šoreiz īpaši zīmīga ir galvenokārt tāpēc, ka šā gada jūlija beigās aprit simts gadu kopš Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) dibināšanas, kas paredz arī atbilstīga mēroga svinības un nākotnes plānus.
Armēniju, Gruziju un Moldovu šajā gadījumā vieno tas, ka tās visas bijušas iesaistītas tā dēvētajos postpadomju karos. Tas arī ir viens no iemesliem, kamdēļ vēl trīsdesmit gadu pēc neatkarības iegūšanas to politiskās sistēmas neizceļas ar stabilitāti. Attiecīgi – regulāri ir ne tikai opozicionāru centieni nomainīt pastāvošo varu, izmantojot noskaņojumu sabiedrībā, bet būtisks faktors iekšpolitikā ir arī to vai citu ārvalstu atbalsts, galvenokārt Krievijas un rietumvalstu pretimstāvēšanas ietvaros.
Pagājušajā nedēļā Floridas pilsētā Orlando notika ikgadējā Konservatīvās politiskās rīcības konference (CPAC), kas tradicionāli ir viens no nozīmīgākajiem ASV republikāņu pasākumiem. Šoreiz CPAC īpašu uzmanību piesaistīja gan saspringtās ASV iekšpolitiskās situācijas dēļ, gan tādēļ, ka runa konferencē kļuva par ASV eksprezidenta Donalda Trampa pirmo publisko uzstāšanos pēc Baltā nama pamešanas. Trampa iekšpartijiskie oponenti CPAC nepiedalījās, kas nebija pārsteigums – republikāņu rindās viņiem nav liela atbalsta.
Problēmas ar vakcīnu pret Covid-19 piegādēm Eiropas Savienībai (ES) kavē vakcinēšanās plānos noteikto mērķu sasniegšanu, pandēmijas trešā viļņa dēļ daudzviet liek pat pastiprināt ierobežojumus, bremzē ekonomikas atjaunošanos un jau kuro reizi rada jautājumus par Eiropas Komisijas (EK) darbības efektivitāti.
Aizvien plašāk izvēršas diskusija par nepieciešamību ieviest digitālus Covid-19 vakcinācijas sertifikātus jeb pases. Tam ir gan pārliecināti atbalstītāji, gan tikpat kaismīgi noliedzēji, bet lēmumu pieņēmēji pagaidām cenšas lavierēt starp abām šīm nometnēm.
Austrālijas parlaments ceturtdien apstiprināja mediju likumu, kas uzliek par pienākumu globālajām informācijas tehnoloģiju kompānijām jeb BigTech maksāt par vietējo plašsaziņas līdzekļu ziņu satura demonstrēšanu savās platformās.
Februāra pirmajā pusē gandrīz bez jebkādas ievērības tika atstāts notikums, kas, iespējams, ir priekšvēstnesis ievērojamām pārmaiņām pasaules ģeopolitiskajā kartē.
Lai arī daudzos ierobežojumi, kas noteikti cīņai ar Covid-19, raisa neapmierinātību, Latvijas iedzīvotāji šajā ziņā ir vēl gluži labā situācijā, jo vairākumā Eiropas valstu tie ir krietni striktāki. Tiesa, ir arī valstis, kurās ierobežojumu vismaz pagaidām ir jūtami mazāk, tai skaitā Latvijas ziemeļu kaimiņos – Igaunijā.
Pēc Eiropas starptautisko attiecību padomes pasūtījuma veiktā Datapraxis un YouGov aptauja liecina par eiropiešu vēlmi pēc ievērojami patstāvīgākas un suverēnas politikas.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Minskā notika Baltkrievijas Tautas sapulce, kura uzmanību piesaistīja galvenokārt tāpēc, ka tika cerēts, ka tās laikā prezidents Aleksandrs Lukašenko beidzot paziņos par to, kādas izmaiņas gaidāmas valsts konstitūcijā.
Pasaules uzmanības centrā atkal atgriezusies Dienvidaustrumāzijas valsts Mjanma, kur februāra sākumā notika militārs apvērsums. Tostarp tika aizturēta visā pasaulē pazīstamā cīnītāja pret iepriekšējo huntu – populārā un arī Rietumos labi zināmā politiķe Auna Sana Su Či. Notikumiem Mjanmā ir gara priekšvēsture, bet apvērsuma cēloņi, visticamāk, meklējami gan iekšpolitikā, gan lielajā ģeopolitikā.
Eiropas Savienībā (ES) plašu rezonansi izraisījusi Eiropas Komisijas (EK) Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela atklāti neveiksmīgā vizīte Maskavā.
Daudziem Krievijas esošās varas pretiniekiem gan valsts iekšienē, gan aiz tās robežām par nepatīkamu pārsteigumu kļuva Levadas centra uzreiz vairāku jaunāko aptauju rezultāti, kas liecina – nedz opozicionāra Alekseja Navaļnija iespējamais indēšanas mēģinājums, nedz viņa publiskotā filma par Krievijas prezidenta Vladimira Putina "pili", nedz Navaļnija notiesāšana un opozīcijas rīkotās protesta akcijas nav spējušas samazināt iedzīvotāju vairākuma atbalstu valsts vadītājam.