Krievijā uzliesmojušas kārtējās politiskās kaislības, varas iestādēm nesankcionētas tā dēvētās liberālās opozīcijas protesta akcijas laikā Maskavā aizturot vairāk par tūkstoti akcijas dalībnieku.
Lai arī pasaulē kopumā turpina pieaugt neto debitoru saistības pret neto kreditoriem, Starptautiskais Valūtas fonds šobrīd nesaskata īstermiņa riskus un esošo situāciju atzīst par pieņemamu.
Lielbritānija un ASV katra atsevišķi cenšas izveidot savas koalīcijas kuģošanas drošības garantēšanai Hormuza šaurumā. Šīs akcijas ir vērstas pret Irānu, un domājams, ka abu valstu darbības ir lielā mērā koordinētas.
Ukrainā 21. jūlijā notika Augstākās Radas (parlamenta) ārkārtas vēlēšanas, kuru rezultātā pirmoreiz neatkarīgās Ukrainas vēsturē viens politiskais spēks – prezidenta Volodimira Zelenska partija Tautas kalps – ir ieguvis parlamentāro vairākumu un iespēju vienatnē veidot nākamo valdību.
Nesen Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka valsts valdība atbalstīs bijušajam Gazprom Ņeftj prezidentam Aleksandram Rjazanovam piederošā uzņēmuma Russkaja holdingovaja kompanija (Krievijas holdinga kompānija jeb KHK) virzīto starptautiskās autostrādes Meridiāns Krievijas posma būvniecību.
Kārtējā vizītē 17. un 18. jūlijā Krieviju apmeklēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Vizītes laikā Lukašenko ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apsprieda abu valstu tālākas integrācijas iespējas tā dēvētās apvienotās valsts ietvaros.
Turcija, kur ar vērienu un lielas ažiotāžas pavadībā tika sāktas Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu S-400 piegādes, ir nostādījusi grūtā situācijā kā ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju, tā Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis Eiropā.
Globālajā augstākās izglītības tirgū pieņemas spēkā tendence, ka studēt gribētāji meklē kvalitatīvu izglītību par samērīgu cenu un ir gatavi doties mācīties uz ārzemēm. Cilvēkus, kuri studē ārvalstīs, patlaban ir ierasts dēvēt par mobilajiem studentiem.
Bovaņenkova ir stāsts ne tikai par gāzes ieguvi un laukiem, bet arī Krievijas ambīcijām ziemeļos, ziemeļbriežiem un izdzīvošanu, un, protams, cilvēkiem.
Iepriekšējās nedēļas nogalē pēc Ziemeļatlantijas alianses (NATO) un Krievijas diplomātu tikšanās NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja – nekas neliecina, ka Krievija plānotu atjaunot dalību Līgumā par vidējā un tuvā darbības rādiusa raķešu likvidāciju (Intermediate-Range Nuclear Forces Treaty, INFT).
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam par Krimu un Donbasu "parunāt" ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Francijas līderu klātbūtnē ar augstu ticamības pakāpi ir nolemts neveiksmei.
Tikko darbu sākuši jaunievēlētie eiroparlamentārieši, kas nozīmē arī jaunas cīņas par amatiem Eiropas Komisijā. Kas būs jaunie ES stūrmaņi, kuriem jāmēģina izvest lielo Eiropas kuģi cauri gaidāmajām politiskajām vētrām un satricinājumiem?
Nedēļas pirmajā pusē Eiropadomē – dalībvalstu un Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksmē – tika pieņemts lēmums par kandidāti uz Eiropas Komisijas (EK) nākošās priekšsēdētājas amatu nominēt patlabanējo Vācijas aizsardzības ministri, kristīgo demokrātu pārstāvi Urzulu fon der Leieni.
Gruzijas un Krievijas savstarpējās tirdzniecības ar precēm apjomi 2018. gadā bija nepilni 1,4 miljardi ASV dolāru (1,24 miljardi) un ir gandrīz 0,2% no Krievijas ārējās tirdzniecības, rāda Krievijas oficiālā statistika. Krievija uz Gruziju pērn eksportēja preces 957 miljonu dolāru, kamēr Gruzija uz Krieviju – 398 miljonu dolāru vērtībā.
Par digitālo transformāciju, Latvijas iespējām kļūt par augsto ienākumu ekonomiku, kā arī par nepieciešamību likumdošanas līmenī apsteigt savu laiku ar Ministru prezidenta padomnieku ekonomikas jautājumos Jāni Upenieku sarunājas Andis Sedlenieks.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Japānas pilsētā Osakā notika pasaules divdesmit ekonomiski nozīmīgāko valstu (G20) līderu samits. Tieši sanāksme ne pie kādiem liktenīgiem lēmumiem gan nenoveda (un tādi arī netika gaidīti), kamdēļ galvenā uzmanība bija piesaistīta pasaules ietekmīgāko politiķu savstarpējām sarunām.
Jūnija vidū pasaules vislielākais sociālais tīkls Facebook oficiāli paziņoja par nodomu izveidot savu kriptovalūtu ar nosaukumu Libra. Paredzēts, ka Libra parādīsies jau nākamgad – 2020. gadā. Taču eksperti uz tās nākotni raugās ar ievērojamu skepsi un ne tikai tāpēc, ka Libra par kriptovalūtu ir uzskatāma visai nosacīti.
Strasbūrā notiekošajā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) sesijā vairākums tās dalībnieku atbalstīja Krievijas delegācijas balsstiesību EPPA atjaunošanu bez priekšnoteikumiem, neraugoties uz Ukrainas, Gruzijas un Baltijas valstu vētrainiem iebildumiem.
Eiropas Savienības (ES) mērogā nupat ievērojamu ažiotāžu izraisīja kāds šķietami mazsvarīgs notikums – Itālijas parlamenta budžeta komitejas priekšsēdētājs Klaudio Bordži publiskoja tā dēvēto mini-BOT dizaina gala variantu. BOT ir abreviatūra no Buoni Ordinari del Tesoro, kas tulkojumā nozīmē – "kases parastās obligācijas". Mini savukārt nozīmē, ka viena vērtspapīra lielākā vērtība būs ne vairāk par 100 eiro. Protams, gadījumā, ja mini-BOT vispār parādīsies apgrozībā.
Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps oficiāli paziņojis par atkārtotu kandidēšanu uz ASV prezidenta amatu un savas priekšvēlēšanu kampaņas sākšanu.
Pagājušajā nedēļā atskanēja pirmās jūtamās jauna tirdzniecības kara – šoreiz starp ASV un Indiju – zalves. Ja šis konflikts vērsīsies plašumā, tā uzsākšana var izrādīties milzīga ASV stratēģiskā kļūda, jo novedīs pie Indijas atklātas pievienošanās Ķīnas un Krievijas aliansei.
Patlaban atbilstīgi oficiālajai statistikai pieprasījums pēc dabasgāzes Ķīnā 2018. gadā sasniedza 280,3 miljardus kubikmetru, salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaugot par 45 miljardiem kubikmetru (18,1%). Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aplēses liecina, ka 2023. gadā šis rādītājs būs jau 376 miljardi kubikmetru.
Vācijā par sensāciju kļuvusi futbola kluba Union iekļūšana valsts augstākajā līgā, un šajā gadījumā stāsts ir ne tikai par futbolu, bet arī vēlmi pierādīt, ka pat mūsdienās tik ļoti komercializētā sportā vissvarīgākais tomēr ir pašcieņa un bezgalīgi uzticami līdzjutēji.
Krievijā plašu rezonansi izraisījusi pētnieciskā žurnālista Ivana Golunova apcietināšana, par ko publiskajā telpā virmo visdažādākās versijas – sākot ar pārliecību, ka tieši pret viņu vērsta apzināta varas iestāžu akcija vai pasūtījums, un beidzot ar pieļāvumu, ka policisti šādi centušies uzlabot noziegumu atklāšanas rādītājus.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Krievijas otrajā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā notika vērienīgs Starptautiskais ekonomikas forums, kura gaitā tika paziņots par veselu plejādi lēmumu, kam visiem kopā nešaubīgi būs ievērojamas ģeopolitiskās sekas.
Par Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu un tā atstāto mantojumu, par politiku un lepnumu par Latvijas ārstiem – ar ASV dzīvojošo latviešu profesoru Bertramu Zariņu sarunājas Andis Sedlenieks.
Pagājušās nedēļas nogalē Moldovā izcēlās kārtējā politiskā krīze, kura gan lielā mērā atšķiras no visām iepriekšējām konfrontācijām šajā pretrunu nomocītajā bijušās PSRS valstī.