Tiesa, šis paziņojums izskanēja pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka Kirgizstānā notikusi jau trešā pēdējos gados veiksmīgā revolūcija (vai valsts apvērsums – formulējums atkarīgs no skatupunkta) un pie varas atgriezīsies valsts eksprezidents Almazbeks Atambajevs, kuru protestētāji atbrīvoja no apcietinājuma.
Kopā ar Atambajevu tika atbrīvoti vēl vairāki citi ''noziedzīgās varas'' apcietinātie Atambajeva līdzgaitnieki, kuri jau ķērušies pie varas kabinetu atkārtotas apdzīvošanas.
Par pamatojumu protestiem savukārt kļuva jau pieminētās vēlēšanas, atbilstīgi kuru oficiālajiem rezultātiem par uzvarētājām bija kļuvušas trīs šobrīd jau nominālajam prezidentam Sooronbajam Žeenbekovam lojālās partijas, kopumā saņemot ap 75% balsu. Septiņu procentu barjeru, kuras pārvarēšana nepieciešama iekļūšanai parlamentā, bija sasniegušas četras no kopumā 16 partijām – vēlēšanu dalībniecēm.
Arī šāds vēlēšanu iznākums bija tikpat prognozējams kā gaidāmie nemieri. Kirgizstānas galvenā problēma ir tur, ka valsts vēsturiski ir strikti sadalīta starp dienvidu (Ošas) un ziemeļu (Biškekas) klanu grupām, starp kurām rit nebeidzama cīņa par varu ar labākas pielietošanas cienīgu neatlaidību. Turklāt dienvidnieku, kurus pārstāv Žeenbekovs, ir vairāk, un attiecīgi arī balsojumu rezultāti ir iepriekš paredzami.
Ir bijuši vairāki klanu mēģinājumi vienoties par ietekmes jomu un augstāko amatu valstī sadali, tomēr visas vienošanās ir izrādījušās īslaicīgas un beigušās ar kārtējiem varas sagrābšanas mēģinājumiem. Ar notiekošo ir samierinājušies arī reģiona nozīmīgākie ārvalstu spēlētāji – Krievija, Ķīna un rietumvalstis, kam pietiek ar garantijām, ka katra nākamā vara ievēros priekšteču parakstītos līgumus un vienošanās.
Atsevišķi jāpiebilst, ka Kirgizstānā aizvien aktīvāku lomu cenšas spēlēt arī Turcija (kirgīzi ir tjurku tauta), tomēr Ankara neko būtiski mainīt nav spējusi.
Nekas arī neliecina, ka šis nebeidzamais karuselis varētu apstāties pārskatāmā nākotnē. Var nešaubīties, ka jau drīz sekos dienvidu klanu mēģinājums padzīt Atambajevu un aiz viņa stāvošos ziemeļu klanus, pēc kā būs gaidāms jau ziemeļnieku atgriešanās mēģinājums. Galvenie zaudētāji no iepriekš minētā tikmēr ir vienkāršie kirgīzi, jo ilgstoša politiskā nestabilitāte pavisam noteikti nav jau tāpat ļoti nabadzīgās valsts attīstību sekmējošs faktors.