Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Sadarbības potenciāls ir neierobežots

Par Latvijas un Japānas divpusējo attiecību attīstību un potenciālu, ekonomiskās sadarbības iespējām un autentiskās tējas pieejamību Latvijā – ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jasuhiro Kavaguči sarunājas Andis Sedlenieks.

Vai Japānas ilggadējā premjerministra Šindzo Abes atkāpšanās no amata un gaidāmā jaunas valdības izveide nevar mainīt arī kādas atsevišķas Japānas nostādnes ārpolitikā un ekonomiskajā politikā?

Šobrīd ir grūti atbildēt uz šo jautājumu, jo nākamais Japānas premjerministrs vēl nav nozīmēts amatā un jauns kabinets nav sastādīts. Attiecīgi nav zināms, vai ir gaidāmas kādas izmaiņas Japānas ārpolitikā un starptautiskajā ekonomiskajā politikā.Vienlaikus nepieciešams ņemt vērā, ka Japānas premjerministra 28. augusta paziņojuma par atkāpšanos no amata cēlonis nebija politiski iemesli, bet gan viņa veselības stāvoklis. Deputātu vietu sadalījumu Japānas parlamentā abās palātās šis solis tikmēr nekādi nav mainījis. Jaunais valdošais Liberāldemokrātiskās partijas prezidents tiks ievēlēts 14. septembrī, savukārt premjerministrs parlamentā tiks apstiprināts 16. septembrī. Lielākā daļa Japānas iedzīvotāju pieņem, ka jaunievēlētais LDP prezidents tiks iecelts par jauno premjerministru un, visticamāk, veidos Liberāldemokrātiskās partijas kabinetu, tāpat kā to veidoja premjerministrs Abe, jo LDP ir vairākums Parlamenta augšpalātā un apakšpalātā.Tādā gadījumā maz ticams, ka politikas izmaiņas būs tik krasas vai būtiskas kā tad, kad mainās Ministru kabineta vadošā partija.

Tomēr ļaujiet man atkārtot, ka gan ārlietu, gan ekonomikas politika ir atkarīga no jaunā kabineta.

Premjerministrs Abe veicināja "diplomātiju ar plašu skatu uz pasaules karti". Septiņu gadu un 8 mēnešu laikā šo diplomātisko centienu ietvaros viņš devies vizītē uz 81 valsti. Tostarp 2018. gadā Japānas premjerministrs apmeklēja Rīgu, kas deva impulsu abu valstu divpusējo attiecību attīstībai.  Viņa Ekselence Latvijas Republikas prezidents Egils Levits pagājušā gada oktobrī apmeklēja Japānu, kur apmeklēja Viņa Majestātes imperatora Naruhito svinīgo kronēšanas ceremoniju un pasākumus Imperatora pilī, kā arī aizvadīja divpusējo tikšanos ar Japānas premjerministru Abi. Dialogs un sadarbība valdību līmenī, un apmaiņa starp uzņēmumiem virzās uz priekšu. Viss iepriekš minētais norāda uz pozitīvām tendencēm Japānas un Latvijas attiecībās, abu valstu sadarbības potenciālu.

 Kādu ietekmi Covid-19 pandēmija ir atstājusi uz Japānas ekonomiku?

Attiecībā uz iedzīvotāju skaitu saslimstība ar Covid-19 Japānā ir salīdzināma ar šīs slimības izplatību Latvijā – proporcionā saslimstība Japānā atbilst 73% no saslimstības Latvijā, bet nāves gadījumu skaits ir – mazāk par 60% no nāves gadījumu skaita Latvijā. Jūsu valstī Covid-19 izplatība turklāt ir viszemākā Eiropā – tas ir izcils rādītājs.  Japānā proporcionāli iedzīvotāju skaitam šī izplatība ir vēl zemāka. Neraugoties uz iepriekš minēto, pandēmija tomēr ir atstājusi jūtamu ietekmi uz Japānas tautsaimniecību.  Japānas reālais iekšzemes kopprodukts šā gada otrajā ceturksnī piedzīvoja kritumu par 7,8 salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, un tas ir lielākais kritums kopš 1955. gada, kad sāka apkopot šādu statistiku.

Japānas ekonomikas kritums arī ir salīdzināms ar Latvijas ekonomikas rādītājiem.

Kā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati, jūsu valsts ekonomika šā gada otrajā ceturksnī ir samazinājusies par 6.5%. Japānā privātais patēriņš ievērojami samazinājās sakarā ar ārkārtas stāvokli aprīlī un maijā. Eksports ievērojami samazinājās lielāko Eiropas valstu un Amerikas Savienoto Valstu ekonomikas “aizvēršanās” dēļ. Tajā pašā laikā nodarbinātības situācija liecina par vājumu, bezdarba līmenis Japānā jūlijā tomēr ir tikai 2,9%.

 Ekonomiskā aktivitāte atjaunojās pēc viszemākā punkta aprīlī un maijā. Sagaidāms, ka atveseļošanos turpinās atbalstīt politikas pasākumi un ārvalstu ekonomikas uzlabošanās, lai gan mēs joprojām esam piesardzīgi attiecībā uz risku, ka saslimstība Japānā un pasaule ietekmēs ekonomiku.

 Brīvās tirdzniecības līgums starp Eiropas Savienību (ES) un Japānu stājās spēkā pagājušā gada 1. februārī, un abas puses tolaik bija ļoti optimistiskas. COVID-19 pandēmija, protams, neļauj situāciju novērtēt pilnībā, bet vai, jūsuprāt, šis optimisms ir izrādījies pamatots?

Šī līguma svarīgumu var izskaidrot vairākos veidos. Jāņem vērā, ka nolīgums tika parakstīts un stājās spēkā laikā, kad pasaules kārtība pēc Otrā pasaules kara bija pakļauta dažādiem izaicinājumiem. Šobrīd visā pasaulē notiek protekcionisma kustības attīstība, un par galvenajām problēmām kļūst tirgus kropļojošas darbības, ko veic jaunās tirgus ekonomikas valstis, piemēram, caur subsīdijām un obligātajām tehnoloģiju pārejām. Šādos apstākļos ES un Japāna, sastādot kopā 30% no pasaules ekonomikas un 40% no pasaules tirdzniecības, demonstrē pamatu un paraugu progresīvām un ekonomiskām partnerattiecībām. Manuprāt, tam ir liela nozīme.

Ja mēs analizējam statistiku par laika posmu no pagājušā gada februāra, kad līgums stājās spēkā, līdz decembrim, tad varam vērot, ka Japānas kopējā ārējā tirdzniecība ir palēninājusies, tomēr tirdzniecība ar ES valstīm nav samazinājusies, tieši otrādi - tā ir saglabājusies stabila salīdzinājumā ar tirdzniecību ar citiem reģioniem. Konkrētajās jomās kā, piemēram, apģērbu eksportā no Japānas uz ES, kura tarifi ir likvidēti, tiek uzrādīts 17% pieaugums. Liellopu gaļas eksports tāpat ir palielinājies par 35%, bet sakē eksports – par 5%. Vieglo automašīnu eksports ir palielinājies par 17%, kuru tarifi ir pakāpeniski tikuši atcelti.

Savukārt, vīna tirdzniecība no ES uz Japānu, dēļ tarifu atcelšanas, ir pieaugusi par 11%. Tātad kopumā mēs varam teikt, ka ieguvēji ir visi šajās attiecības.

Nākotnē mēs sagaidām, ka šīs sistēmas izmantošana palielināsies arī pakalpojumu tirdzniecības, investīciju un elektroniskās tirdzniecības jomās, tādējādi vairojot ieguvumu abām pusēm.

Savukārt, ja runājam tieši par Latviju, tad jūsu valsts Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka situācijā, kad Latvijas kopējais ārējās tirdzniecības apjoms 2019. gadā ir palicis gandrīz nemainīgs, eksportam nedaudz palielinoties, bet importam nedaudz samazinoties - abos gadījumos par nepilnu procentu - Latvijas eksports uz Japānu ir palielinājies par 6,2%, bet imports no Japānas - par 9,1%.

Tāpat 2018. gadā kopā ar premjerministru Abi Latvijā ieradās liela Japānas uzņēmēju delegācija, un tā deva impulsu ekonomiskās sadarbības paplašināšanai.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī tam, ka starp Japānu un ES spēkā esošais Stratēģiskais partnerattiecību nolīgums ar Japānu nozīmē arī ES Ekonomiskās partnerības nolīgumu. Šeit abas puses ir apliecinājušas savu apņemšanos ievērot to kopīgās vērtības un principus -demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamata brīvību.

Līgums arī nodrošina tiesisko pamatu Latvijas - Japānas sadarbībai ļoti plašā nozaru spektrā, tostarp zinātnes un tehnoloģiju, transporta, tūrisma, informācijas sabiedrības, patērētāju politikas, ilgtspējīga patēriņa un ražošanas, klimata pārmaiņu, bioloģiskās ražošanas, sociālās drošības sistēmā, tiesu iestāžu sadarbībā, korupcijas apkarošanā, naudas atmazgāšanā un tā tālāk.

Šīs vērtības mums var likties kā pašsaprotamas, tomēr, ņemot vērā, ka daudzām valstīm ārpus Eiropas tās ir svešas, ir vērts tās atkārtot un nostiprināt. Un es uzskatu, ka šīs vērtības un principi veido pamatu dziļai un ilgstošai sadarbībai starp mums.

Līgumu neveido tikai ES, bet arī tās dalībvalstis.  Tādējādi līgums ir arī juridiski saistošs starp Latvijas Republiku un Japānu.
 

Kas ir tie konkrētie uzņēmējdarbības virzieni, kas raisa vai varētu raisīt vislielāko abu valstu uzņēmēju interesi attīstīt savstarpējo sadarbību?

Tā kā esmu ieradies no vietas, kas atrodas 8000 kilometru attālumā no Rīgas, mans kā Japānas vēstnieka vissvarīgākais mērķis ir radīt stipru un ilgtspējīgu savienojamību starp Japānu un Latviju. Manas svarīgākās prioritātes ir attiecību stiprināšana ekonomikas jomā, tas ir, investīciju, tirdzniecības un tūrisma veicināšana abos virzienos.

Šeit jānorāda, ka Japānas nominālais IKP ir apmēram pieci triljoni ASV dolāru jeb 4,2 triljoni eiro, kas šobrīd varbūt nešķiet tik iespaidīgs rādītājs, tomēr tas joprojām ir trešais lielākais pasaulē, 25% lielāks par Vācijas IKP un trīs reizes lielāks par Krievijas IKP. Ņemot vērā mūsu IKP apmērus, investīciju apjoms un tirdzniecība starp Japānu un Latviju ir ļoti nelieli.

Es esmu pārliecināts, ka Latvijai un Japānai ir neierobežots potenciāls. Pārfrāzējot – ir daudz iespēju un liels potenciāls spēcīgāku ekonomisko attiecību veidošanai.

Investīciju jomā, nesen bijis ievērojams progress Japānas investīciju realizēšanā nozīmīgā Latvijas infrastruktūrā. Aprīlī ar Latvijas valdības piekrišanu Marubeni - vienas no visatzītākajām Japānas ‘Sogo-shosha’ jeb vispārējās tirdzniecības kompānijām - fonds MM Infrastructure Investments Europe Limited iegādājās ap 29.06% Conexus Baltic Grid – Latvijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora - akciju. Šai investīcijai vajadzētu pavērt jaunas darbības iespējas Latvijā un palielināt Japānas investīcijas Latvijā ne tikai enerģētikas sektorā, bet  nākotnē  arī citās jomās.

Arī Japāna atvērta investīcijām no Latvijas, tostarp no uzņēmumiem, kas vēlētos Japānā atvērt rūpnīcas, padarīt Japānu par bāzes vietu Āzijas tirgū. Galvenā Latvijas eksporta prece uz Japānu šobrīd ir kokmateriāli, taču es saskatu lielu potenciālu arī pārtikas, tostarp Japānā populāro jūras produktu, eksportā. Manuprāt, starp mūsu nacionālajām virtuvēm pastāv zināma līdzība, tomēr abās izmantojamu pārtikas produktu piegāžu ir ļoti maz.  Tajā pašā laikā, Japāna ir valsts ar vairāk nekā 125 miljoniem iedzīvotāju, un tas ir tirgus, kurā daudzi uzņēmumi – gan ražotāji, gan pakalpojumu sniedzēji – var atrast jaunus klientus.

Liels potenciāls ir arī tūrisma attīstībai abos virzienos. Divas trešdaļas Japānas klāj meži, un arī pusi Latvijas klāj meži. Abās valstīs ciena dabu un ilgtspējību.

Šeit es vēlētos vērst Jūsu uzmanību uz šīs nedēļas izstādi Riga Food 2020, kas ir vislielākā šāda veida pārtikas industrijas izstāde Baltijas valstīs un atklāj tendences pārtikas industrijas attīstībā, izceļ jaunumus. Pagājušajā gadā sajutu, ka tā ir lieliska iespēja iepazīstināt ar Japānas ēdieniem un kultūru.

Esmu pagodināts un iepriecināts šogad piedalīties Riga Food 25. jubilejas svinībās, atverot Japānas paviljonu. Atklāju, ka latvieši izrāda lielu interesi par Japānas kultūru un Japānas ēdieniem. Rīgā ir daudz japāņu restorānu, kur cilvēki var nobaudīt suši. Japānas tēja lieliski sader kopā ar suši. Japāņu ikdienas dzīve nesaraujami saistīta ar Japānas tēju. Japānas tēju dzeram, lai atslābinātos, fiziskā darbā, darbā, tikšanās reizēs, studējot. Tējā ir daudz vielu, kas noderīgas ķermenim un padara dzīvesveidu veselīgu. Japāna ir valsts ar vislielāko dzīves ilgumu pasaulē. 2016. gadā Japānas sieviešu vidējais dzīves ilgums bija 87,14, vīriešiem – pāri 80.98. Kādā pētījumā novērots, ka 85% no vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuru vecums pārsniedz 100 gadus, dzīvo Šidzuokas prefektūrā netālu no Fudži kalna un ik dienas izdzer 5 tases Japānas zaļās tējas. Nezinu, vai tā ir sagadīšanās. Tomēr Latvijā, izņemot Japānas vēstniecību, nav vietas, kur var nobaudīt autentisku Japānas tēju. Ir grūti atrast iespējas nogaršot Matcha saldējumu vai Matcha kūkas. Matcha ir samalts tējas pulveris. Mūs vieno tradīcijas un kultūra centienos cienīt un mīlēt dabu. Japāņiem garšo sēnes un ogas. Ceru, ka cilvēki Latvijā varēs izbaudīt autentisku Japānas tēju un stiprināt veselību.
 

Kur vērsties uzņēmējiem, kas vēlētos atrast partnerus Japānā, izvērst ekonomisko darbību jūsu valstī?

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā lieliskas konsultācijas. Tai ir pārstāvniecība Tokijā, aģentūra uztur ciešus sakarus ar Japānas vēstniecību Latvijā. Darbojamies saskaņoti. Bijām iecerējuši organizēt uzņēmēju kontaktbiržu, kur tiktos Latvijas pārtikas uzņēmumi un japāņu tirdzniecības kompāniju Eiropas pārstāvniecības. Pasākums Covid – 19 izplatības dēļ tika pārcelst uz vēlāku laiku. Kā jau minēju, uzskatu, ka Latvijai un Japānai ir neierobežots kopīgs potenciāls. Es pielikšu visas pūles, lai šo potenciālu īstenotu.

*Dienas intervija ar Japānas vēstnieku norisinājās 4. septembrī.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vēl arvien spēj noturēties

Risinājumi ekonomikas krīzes apkarošanai, izmantojot plašas finanšu injekcijas vērtspapīru tirgos, no dramatiskiem pavērsieniem ir ļāvuši izvairīties pensiju līdzekļu pārvaldniekiem. Tas attiecas ar...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses