Cīņa par nomināciju kandidēšanai uz ASV prezidenta amatu no demokrātu rindām ir piedzīvojusi pēkšņu – lai arī nevar teikt, ka negaidītu, – pavērsienu, jo par tās dalībnieku oficiāli kļuva bijušais Ņujorkas mērs, multimiljardieris Maikls Blumbergs.
Ukrainas jaunieceltais ģenerālprokurors Ruslans Rjabošapka nupat oficiāli paziņojis, ka "nekādas Burisma lietas nav". Šis paziņojums nozīmē Kijevas atteikšanos atjaunot izmeklēšanu par bijušā ASV viceprezidenta demokrāta Džo Baidena un viņa dēla Hantera iespējamām nelikumīgām darbībām Ukrainā.
Taizemes galvaspilsētā Bangkokā nupat aizvadītā Dienvidaustrumāzijas Nāciju asociācijas (ASEAN) valstu samitā parādījās pirmās iespējamā tirdzniecības konflikta starp Eiropas Savienību un ASEAN vadošajām valstīm pazīmes.
Krievijas lauksaimniecības produkcijas un pārtikas preču eksporta vērtība jau 2020. gada laikā, visticamāk, pārsniegs importa vērtību, bet nozares attīstības plāns paredz, ka 2024. gadā lauksaimniecības produkcijas eksporta no Krievijas vērtībai jāsasniedz 45 miljardi ASV dolāru (40,4 miljardi eiro) – par 19,1 miljardu dolāru vairāk nekā 2018. gadā. Šāds rādītājs ļautu Krievijai iekļūt pasaules lielāko lauksaimniecības produktu eksportētāju pirmajā desmitā. Gan amatpersonas, gan analītiķi šādu eksporta apjomu sasniegšanu uzskata par reālu, gan brīdinot, ka pārmērīga orientēšanās uz eksportu var novest pie problēmām valsts iekšējā tirgū.
Par piespiedu prostitūciju kā globālu problēmu, tās saistību ar cilvēku tirdzniecību un nepieciešamo attieksmes maiņu pret to sabiedrībā EVA centra dibinātāja un direktore Čerija Himenesa (66).
Nedēļas vidū Dānijas varas iestādes izsniedza atļauju politiski diskutablā gāzesvada Ziemeļu straume – 2 būvniecībai šīs valsts ekonomiskajā zonā, novēršot pēdējo šķērsli Krieviju un Vāciju savienojošā gāzesvada būvnieku ceļā.
Iespaidīgus mērogus Čīlē sasnieguši pret valdību vērstie protesti, kas formāli sākās nenozīmīga metro biļešu cenu paaugstinājuma dēļ. Tajā pašā laikā daži peso kļuva par to salmiņu, kas pārlauza kamieļa muguru un noveduši pie protestiem pret Čīles kopējo politisko kursu jeb tā dēvēto neoliberālismu.
Krievijas valdības sāktā transporta infrastruktūras modernizācijas un paplašināšanas plāna ietvaros ir paredzēta plaša transporta un loģistikas centru tīkla izveide, turklāt plānots, ka trīs no šiem centriem atradīsies Baltijas jūras piekrastē.
Spānijas autonomajā provincē Katalonijā ar jaunu sparu uzliesmojušas neatkarības piekritēju protesta akcijas. Vairākums katalāņu savu nostāju pauž mierīgā ceļā, tomēr daudz radikālāk noskaņotie jau ķērušies pie vardarbības ielās un tūristu iecienīto Barselonas centru daudzviet pārvērtuši kaujas laukā.
Turpina uzņemt apgriezienus demokrātu iniciēta ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūra. Šī procedūra, pat ja tā arī nenovedīs pie impīčmenta, ir kļuvusi par demokrātu pēdējo salmiņu, pie kura partija turas, lai saglabātu vismaz kaut kādas izredzes uzvarēt nākamgad gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Briselē bez vienošanās par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju noslēdzās Eiropas Savienības (ES) valstu līderu samits. Eiropas Komisija (EK) sākt iestāšanās sarunas ar abām šīm Rietumbalkānu valstīm aicināja vēl šā gada pirmajā pusē.
Oktobrī Pasaules Ekonomikas forums (PEF) publiskoja jaunāko ikgadējo Globālās konkurētspējas ziņojumu ar nosaukumu Kā apturēt produktivitātes izaugsmes zaudēto desmitgadi (Global Competitiveness Report 2019: How to end a lost decade of productivity growth). Pirmais šāds ziņojums tika publicēts jau 1979. gadā.
Nereti par mazāk bīstamu alternatīvu parastajām uzskatītās e-cigaretes pēdējā laikā nonākušas diskusiju krustugunīs daudzviet pasaulē. ASV e-cigarešu lietošana jeb tā dēvētā veipošana izraisījusi vairāku desmitu cilvēku nāvi un saslimšanu, pievēršot uzmanību šai problēmai un liekot domāt par to iespējamo aizliegumu.
Aizvadītas ASV Demokrātiskās partijas kandidātu jau ceturtās priekšvēlēšanu debates, kuras uzmanību piesaistīja galvenokārt ar viceprezidenta Džo Baidena centieniem saglābt sašķobījušās pozīcijas cīņā par demokrātu nomināciju.
Iespēja, ka ASV un Eiropas Savienība (ES) varētu noteikt ievedmuitas pasažieru lidmašīnām, apdraud kopumā ļoti liberālo starptautisko aviācijas tehnikas un pakalpojumu tirgu.
Iepriekšējās nedēļas nogalē Turcijas armija sāka iebrukumu Sīrijas Kurdistānā. Operācija ir vērsta pret pamatā no kurdiem sastāvošajiem Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem (SDF), kas Turcijā tiek uzskatīti par saistītiem ar valstī aizliegto Kurdistānas Strādnieku partiju.
Par lietu internetu, Industriju 4.0 un uzticēšanos pakalpojumu sniedzējiem ceturtās rūpnieciskās revolūcijas laikā ar Aleksandru Poņeverski, Ernst & Young partneri, globālā lietu interneta līderi, sarunājas Andis Sedlenieks.
Skaļus vienošanās ar Krievijas atbalstītajiem Ukrainas austrumu jeb Donbasa separātistiem un Maskavu pretinieku protestus izraisījusi oficiālās Kijevas piekrišana tā dēvētajai Šteinmeiera formulai. Vienlaikus ir aizdomas, ka formula tiek izmantota arī kā aizsegs iekšpolitiskajās cīņās.
Par cilvēktiesību situāciju Ungārijā un Polijā, autoritārisma tendencēm Austrumeiropā un to, ka vienai partijai nav tiesību runāt visas nācijas vārdā, ar Human Rights Watch (HRW) Eiropas mediju direktoru Endrū Stroelainu sarunājas Andis Sedlenieks.
Iekšpolitiskās kaislības ASV, kur uzmanības centrā šobrīd nonākušas bijušā viceprezidenta un viena no patlabanējiem Demokrātiskās partijas priekšvēlēšanu favorītiem Džo Baidena paspārnē notikušie darījumi Ukrainā, paralēli liek aizdomāties arī par tādu parādību kā globālā korupcija.
Par Latvijas lomu Ziemeļvalstu digitalizācijā, šo valstu turpmākās sadarbības vīziju un reģionu Eiropu – ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktoru Stēfanu Ēriksonu sarunājas Andis Sedlenieks.
Šā gada 26. septembrī 86 gadu vecumā aizsaulē aizgāja Žaks Širaks. Viņš bija 22. Francijas prezidents un, lai gan savas ilgās politiskās karjeras beigās ar lielu atbalstu neizcēlās, pēc aiziešanas no politikas bija sācis popularitāti atgūt.
Francijas prezidents Emanuels Makrons, šajās dienās uzstājoties Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA), paziņoja, ka atbalsta Krievijas atgriešanos EPPA rindās, pret ko ir nopietni iebildumi vairākām asamblejas dalībvalstīm, ieskaitot Latviju.
Par sieviešu ar invaliditāti diskrimināciju un Latvijas vietu sieviešu tiesību pasaules kartē – ar ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas eksperti Anu Pelaesu Narvaesu sarunājas Andis Sedlenieks.
Kārtējā Ņujorkā notiekošajā ANO Ģenerālajā asamblejā neviens no pasaules vadošajiem politiķiem nepateica neko jaunu vai tādu, kas spētu piesaistīt plašu uzmanību, un šā iemesla dēļ par asamblejas galveno notikumu kļuva zviedru pusaudzes, ekoaktīvistes Grētas Tūnbergas kaismīgā un emocionālā uzstāšanās, veltīta cīņai ar klimata izmaiņām.
Par Latvijas valdības atteikšanos no saprašanās memoranda ar Telia Company, uzņēmuma plāniem un integrēto telekomunikāciju pakalpojumu – ar Telia reģionālo vadītāju Latvijā Kenetu Rodni sarunājas Andis Sedlenieks.
Šā gada 10. septembrī no visiem amatiem vienā no pasaules lielākajām interneta tirdzniecības platformām Alibaba aizgāja šī uzņēmuma dibinātājs un ilggadējais vadītājs, Ķīnas bagātākais cilvēks Džeks Ma. Par nodomu pamest Alibaba Ma paziņoja vēl 2018. gada 10. septembrī, turklāt uzsverot, ka no amata atkāpsies tieši pēc viena gada. Biznesa vietā Ma sola turpmāk nodoties projektiem izglītības jomā un labdarībai, tomēr vienlaikus plaši izplatīts ir viedoklis, ka viņš saglabās lielu neoficiālo ietekmi uz Alibaba.
Pret ASV prezidentu Donaldu Trampu ASV Demokrātiskās partijas sāktā impīčmenta procedūra, visticamāk, tikai palielinās Trampa jau tāpat labās izredzes tikt atkārtoti ievēlētam amatā 2020. gada beigās gaidāmajās vēlēšanās.
