Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +8 °C
Skaidrs
Svētdiena, 15. marts
Imalda, Amalda, Amilda

Andis Sedlenieks

Eiropas lielākais kaitnieks?

Izdevums Politico nupat publiskoja savu 2021. gada Eiropas potenciāli ietekmīgāko cilvēku reitingu. Ārpus konkursa visai pašsaprotami atrodas Vācijas kanclere Angela Merkele, kamēr pārējie reitinga dalībnieki ir sadalīti trīs apakškategorijās – darītāji (The Doers), grāvēji (The Disrupters) un sapņotāji (The Dreamers).

Āzijas reģionālā brīvā tirdzniecība

Āzijas valstu brīvās tirdzniecības līgumi kompensēs iespējamā tirdzniecības kara starp ASV un Ķīnu radītos zaudējumus globālajai ekonomikai, taču ne abām kara dalībniecēm.

Robežu intereses pēc robežu konflikta

Atsaucoties uz informācijas avotiem diplomātu vidū, uzreiz vairāku valstu plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka nākamnedēļ gaidāma Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Azerbaidžānā, kur Turcijas līderis, domājams, plāno piedalīties šīs valsts līdera Ilhama Alijeva rīkotajā militārajā parādē par godu uzvarai karā par Kalnu Karabahu.

Bez vienprātības principa?

Vācijas izdevums Der Spiegel pagājušās nedēļas nogalē publiskoja vairākus punktus no 67 lappuses aizņemošā ziņojuma NATO 2030, kas pirms otrdien un trešdien noritošās alianses valstu ārlietu ministru tikšanās videokonferences režīmā tika iesniegts NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam.

Pandēmijas ēna un personiskās brīvības

Par jaunu pavērsienu cīņā ar koronavīrusa pandēmiju var kļūt vispārējā iedzīvotāju testēšana, vadoties pēc principa ''brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā'', kā arī starptautiskas tā saucamās Covid-19 pases. Nav izslēgta arī iespēja, ka šādas digitālās pases var parādīties vismaz dažu Eiropas valstu iekšzemes apritē.

Nauda, demokrātija un likuma vara

Ceturtdien Budapeštā tikās Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, lai apspriestu un saskaņotu rīcību saistībā ar abu šo valstu uzlikto veto Eiropas Savienības (ES) budžetam un ES tautsaimniecības atjaunošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes.

Mērenību vai patstāvību

Vācijas Kērbera fonds (Körber-Stiftung) ikgadējā Berlīnes Ārpolitikas foruma priekšvakarā (forums notika vakar videokonferences režīmā) publiskoja kārtējās aptaujas Berlīnes pulss rezultātus.

Stratēģija cīņai par vērtībām

Eiropas Komisija (EK) nule prezentējusi Eiropas Savienības (ES) vēsturē pirmo stratēģiju lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu, nebināru personu, interseksuāļu un kvīru (LGBTIK) tiesību nodrošināšanai ES dalībvalstīs. Eirokomisāre līdztiesības jautājumos Helena Dalli arī rosina paredzēt finanšu sankcijas pret tām dalībvalstīm, kuras atteiksies sekot tolerances politikai. Ja iniciatīva tiks apstiprināta, bez daļēja ES finansējuma var palikt Polija un Ungārija, tāpat problēmas var rasties vēl citām bijušā komunisma bloka valstīm.

Pagaidām uzvara tikai atsevišķā kaujā

Iepriekšējās nedēļas nogalē Moldovā notika valsts prezidenta vēlēšanu otrā kārta, par kuras uzvarētāju kļuva proeiropeiskās opozīcijas kandidāte, Rīcības un solidaritātes partijas Partidul Actiune si Solidaritate (PAS) līdere Maija Sandu, kura tiek uzskatīta arī par valsts apvienošanās ar Rumāniju atbalstītāju.

Lotosa zieds lielajā politikā

Ar ASV prezidenta vēlēšanām saistīto kaislību dēļ mazāk uzmanības šoreiz tiek pievērsts viceprezidenta amata kandidātiem. Šī iemesla dēļ mazāk dzirdēts arī par ASV nākamās viceprezidentes no demokrātu rindām, imigrantu pēcteces Kamalas Devi Herisas biogrāfiju.

Eiropas ārējās robežas

F rancijas prezidents Emanuels Makrons videosamitā ar Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem nācis klajā ar paziņojumu, ka Eiropai nepieciešama "Šengenas zonas dziļa reforma", kā arī ar aicinājumu izveidot ES Iekšējās drošības padomi un vēl citiem priekšlikumiem par Šengenas zonas robežu stiprināšanu

Izdevīgi visiem, izņemot Armēniju

Devītā novembra vakarā Azerbaidžāna, Armēnija un Krievija parakstīja vienošanos par karadarbības pārtraukšanu Kalnu Karabahā, un jau nākamajā dienā šajā strīdīgajā teritorijā sāka ierasties Krievijas miera uzturēšanas spēki.

Vārda brīvība un pravietis Muhameds

Francijā nule notikušie islāmistu radikāļu uzbrukumi liek atcerēties piecus gadus senos notikumus saistībā ar karikatūru par pravieti Muhamedu publicēšanu satīriskajā žurnālā Charlie Hebdo. Šoreiz situācija ir lielā mērā līdzīga, kas liek domāt: piecos gados šajā ziņā nekas nav mainījies un diezin vai mainīsies arī pārskatāmā nākotnē.

Mērķis attaisno līdzekļus jeb Nozagtā uzvara

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu uzvarētāja apstiprināšanu acīmredzami nāksies gaidīt vēl vismaz vairākas nedēļas, ne bez iemesla pastāvot aizdomām – demokrātu kandidāta Džo Baidena atbalstītāji cenšas nozagt esošā prezidenta Donalda Trampa uzvaru.

Postpadomju viļņošanās

Kamēr pasaules uzmanība ir pievērsta ASV prezidenta vēlēšanām, ar šo vēlēšanu iznākumu tieši saistīti un ne mazāk interesanti, lai arī ievērojami pieticīgāku mērogu politiskie procesi (neskaitot karadarbību Kalnu Karabahā jeb Arcahā) risinās uzreiz vairākās postpadomju valstīs.

Pāvesta privātais viedoklis

Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska viendzimuma pāru civilajām savienībām paustais atbalsts vieniem šķiet revolucionārs lēmums, citiem – katoļu baznīcas un kristīgās tradīcijas nodošana. Tomēr, lai gan pāvesta vārdu dēļ uzvirmojušas pamatīgas kaislības, viņa izteikumi būtiski neietekmēs pastāvošās tendences.

Stratēģiskās nestabilitātes periods

Lai kurš no abiem pretendentiem – Donalds Tramps vai Džo Baidens – kļūs par nākamās nedēļas sākumā gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, viņam ar ļoti augstu ticamības pakāpi neizdosies nedz stabilizēt iekšpolitisko situāciju ASV, nedz apturēt aizvien pieaugošo pasaules slīgšanu vispārējā nestabilitātē un nenoteiktībā.

Rezultāts pretējs gaidītajam

Oficiālie Dienvidamerikas valsts Bolīvijas prezidenta vēlēšanu rezultāti liecina, ka tajās pārliecinošu uzvaru guvis pirms gada gāztā eksprezidenta Evo Moralesa viens no tuvākajiem līdzgaitniekiem – bijušais valsts ekonomikas ministrs Luiss Arse. Viņš saņēmis 55,1% balsu, kamēr Moralesa gāšanā iesaistītais eksprezidents Karloss Mesa – tikai 28,8%.

Atgriežas Krievijas telpā

Centrālāzijas valsts Uzbekistāna pēc ilgām svārstībām de facto izšķīrusies par pievienošanos Krievijas vadītajiem postpadomju telpas integrācijas projektiem – atlicis vienīgi šo pievienošanos noformēt de iure. Šāda izvēle tiek pamatota gan ar valsts ģeopolitiskajām ambīcijām, gan ekonomiskajām un drošības interesēm.

Vietējās, bet valsts nozīmes

Nedēļas nogalē Ukrainā gaidāmās pašvaldību jeb teritoriālo kopienu, kā tās tiek dēvētas oficiāli, vēlēšanas var būtiski mainīt jau tāpat ne īpaši stabilo iekšpolitisko situāciju valstī.

Konteineru pārvadājumus pandēmija neaptur

Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, tām kompānijām, kas nodarbojas ar konteineru pārvadājumiem pa jūru, šogad tiek prognozēta kopējā peļņa 12–15 miljardu ASV dolāru apmērā (~10,2–12,7 miljardi eiro)

Krievijas un Eiropas pāršķirtā lappuse

Rezonansi ne vien Krievijā, bet arī aiz tās robežām izraisījusi Fjodora Lukjanova – viena no šīs valsts ietekmīgākajiem ģeopolitikas ekspertiem – publikācija Krievija un Eiropas Savienība (ES) aizvērušas lappusi attiecībās izdevumā Krievija globālajā politikā, kura galvenais redaktors ir Lukjanovs.

Konflikts gadsimta garumā

Septembra beigās armēņu apdzīvotajā, starptautiski neatzītajā Kalnu Karabahas Republikā Kaukāzā sākās plašs militārs konflikts starp armēņu spēkiem un Azerbaidžānu, kas joprojām turpinās. Kārtējais mēģinājums atrisināt vairāk nekā simt gadu senās pretrunas ar militāru spēku, visticamāk, netuvinās risinājumam, vienīgi novedīs pie jauniem postījumiem un nāves.

Pietiks ar nostājas nodemonstrēšanu?

Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri šonedēļ vienojās par sankciju noteikšanu sešām Krievijas amatpersonām un vienam zinātniskās pētniecības institūtam par tā dēvēto Navaļnija lietu.

Var pilnībā aiziet no Baltijas valstu ostām

Pieņemot politisku lēmumu, Baltkrievijas eksporta pārorientēšana no Baltijas valstīm uz Krievijas Baltijas jūras baseina ostām ir iespējama triju četru gadu laikā.