Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Māris Zanders

Plauktā vai izmantota(1)

Valdības sēdēs skatāmo jautājumu lokā ir tādi, kurus izlasot arvien rodas jautājums, vai ministri saņemto informāciju tikai «pieņem zināšanai» vai izdara arī kādus secinājumus un pieņem lēmumus. Lielākoties tas attiecas uz t.s. informatīvajiem ziņojumiem.

Plikām rokām necīnās(5)

Valdība sākusi runāt par nepieciešamību nopietnāk vērtēt inflācijas problēmu, piesolot pat tapināt īpašu cenu kāpuma slāpēšanas plānu. Lai gan tas ir diezgan ironiski, ka tēmu aktualizē politiķi, kas, ceļot nodokļu likmes, paši ir devuši inflācijai papildu stimulu, tomēr kopumā nostāja pareiza. Gan tāpēc, ka augstāka inflācija apdraud iestāšanos eirozonā, gan tāpēc - un tas varbūt vēl svarīgāk - samazinātas pirktspējas situācijā cilvēki jūt pat nelielu cenu kāpumu.

Tavas balss vērtība(13)

Latvijā aktualizējas referendumu tēma - tuvāko mēnešu laikā balsstiesīgie varēs izteikties gan par valodas lietošanas, gan pabalstu jautājumiem. Lai gan tautas nobalsošanu tematika ir konkrētāka nekā izvēles izdarīšana starp visnotaļ līdzīgām un izplūdušām partiju programmām, pieļauju, ka cilvēku aktivitāte parakstu vākšanas periodā var būt visai zema. Cilvēku skepsi var saprast, ja tās pamatā ir šādi apsvērumi: a) vajadzīgo parakstu skaitu tāpat nesavāks, b) pat ja savāks, gan jau pie varas esošie kaut ko izdomās, lai panāktu savu.

Džungļu likumi(7)

Kad eksperti un arī ļaudis, kuri naudu pelna citādi, mēģina diagnosticēt Latvijas sabiedrības kaites, nedienu galvgalī neiztrūkstoši tiek minēta vispārēja neuzticēšanās. Cilvēki neuzticas parlamentam, valdībai, politiķiem, tā īsti arī nedz medijiem, nedz Baznīcai, ne Rietumiem, nedz Austrumiem. Negrasoties apstrīdēt šo gaisotnes raksturojumu, tomēr liekas nepareizi diagnozi dramatizēt līdz pakāpei, ka Latvijā ir sācies kaut kāds karš «visi pret visiem», kas novedīs pie valstij un nācijai apokaliptiskām sekām.

Muļļas vai reālisti?(6)

Sešdesmit četri procenti Latvijas iedzīvotāju paļaujoties uz valdības lēmumiem kā nozīmīgāko faktoru, kas ietekmē Latvijas ekonomiku un labklājību. Pirmie dzirdētie komentāri: tik liela paļaušanās uz valsti liecinot par mūsu cilvēku pasivitāti, iniciatīvas trūkumu utt. Sabiedrības apziņā vēl esot daudz sociālisma palieku. Rūgtos secinājumus var saprast, tomēr, manuprāt, aina nav tik vienkārša.

Taisnība pret taisnību(10)

Ņemot vērā Latvijas ceļu stāvokli un tā slikto ietekmi gan uz uzņēmējdarbības infrastruktūru, gan dzīves kvalitāti kopumā, Satversmes tiesas (ST) lēmums pieņemt izskatīšanai sūdzību par autoceļu uzturēšanai atvēlēto budžeta līdzekļu samazināšanu liekas loģisks. Patiesi - ja likumā ierakstīts ceļiem atvēlamais procents, bet reāli tie saņem vismaz uz pusi mazāk, tad netaisnība ir redzama.

Meli un puspatiesības(20)

Negribas jau kritizēt pašmāju politologus un sociologus, tomēr viņu kā ekspertu izteiktajos vērtējumos, šķiet, pārāk daudz ir aktualitāšu, kas drīz vairs tādas nav - partijas X reitings, politiķa Y izteikums utt. Jo - partijas un politiķi mainās, bet problēmas diemžēl ne. Ir kaut kādi dziļāki iemesli par atsevišķu indivīdu stulbumu vai zaglīgumu.

Diskusija šķērsām(37)

Rietumos arvien atklātāka kļūst intelektuālā opozīcija tam, ko dažādos kontekstos dēvē par kultūras relatīvismu, multikulturālismu utt. Opozīcija ir pamatota, jo nevajag jaukt iecietību ar grūti saprotamu līksmošanu par parādībām un vērtībām, kuras tev nav pieņemamas. Piemēram, viens anglis var saprast un akceptēt, ka viņa dzimtenē ierodas džentlmeņi, kuru reliģija un dzīves uztvere viņam liekas sveša; tomēr kāpēc viņam būtu «jāsvin dažādība», redzot, ka šie džentlmeņi Londonā sludina naidu pret viņa dzimteni.

4.maijs tomēr ir svarīgs(17)

Vienaldzīgā attieksme pret 4. maiju (tikai 16% iedzīvotāju to uzskatot par nozīmīgu dienu) nedaudz pārsteidz. Jo vairāk tāpēc, ka tieši 4. maijs ir nozīmīgāks tam, kā dzīvojam un dzīvosim - ar visiem plusiem un mīnusiem -, nekā 18. novembris (kas sabiedrībai pieņemamāks «datums»). Mēs varam 4. maiju nesvinēt, bet kā atskaites punkts Latvijas veiksmēm un neveiksmēm tas ir svarīgs.

Pašmāju aristokrātijas pēcsvētku sagurums(3)

Absolūtisma laikmeta galmos bija smalki izstrādāta zīmju, mājienu valoda: kā dāma tur vēdekli, uz kuras sejas daļas uzlīmēta t.s. skaistuma mušiņa utt. It kā jau varētu savu attieksmi vai nodomus izteikt normālā valodā, bet tad nebūtu kārotās noslēgtas kastas piederības sajūtas, un vispār - garlaicība kaut kā jākliedē.

Solījumi Eiropai(1)

Valdība nule skatījusi Latvijas nacionālo reformu programmas ES 2020 īstenošanas plānu. Šādi dokumenti tradicionāli tiek uztverti skeptiski - kā kārtējais vispārīgu labu nodomu izklāsts. Arī Latvijas NRP piemīt šādi trūkumi, tomēr vairāki aspekti dokumentā ir pieminēšanas vērti.

Ne lokāls jautājums(2)

Nemieri Sīrijā ir pārdomas rosinoši arī ārpus Tuvo Austrumu specifiskajiem un presē daudz apskatītajiem apstākļiem (daudz gados jaunu, nenodarbinātu cilvēku, autoritāri režīmi utt.). Piemēram, vēl nesen arī Rietumos dominēja uzskats, ka vispirms ekonomikai jāsasniedz zināma attīstības pakāpe, un tad jaunu pašapziņu ieguvušais vidusslānis sāks prasīt arī lielāku politisko brīvību.

Tiesības kļūdīties(8)

Tradicionāli, kad pievēršamies vecajiem labajiem jautājumiem «kurš vainīgs?» un «ko darīt?», lauvas tiesa pārmetumu un ieteikumu tiek politiķiem un valsts pārvaldei. Uzņēmējiem tas ir izdevīgi, jo ļauj pozicionēties kā naudas piegādātājiem budžeta izdevumiem, kas turpina gādāt par darba ņēmējiem un dzīves grūtdieņiem, par spīti valsts radītajiem apgrūtinājumiem.

Saprāta un populisma kombinācija(5)

Lai gan sociālais budžets it kā ir sabiedrības uzmanības lokā pastāvīgi, lielākā uzmanība (un diskusijas) saistās ar pensijām un ģimenes pabalstiem. Savukārt Labklājības ministrija un pašvaldības aizvadītajā nedēļā nāca kopā, lai runātu par ne mazāk būtisku jautājumu - nākamgad valsts nevarēs līdzfinansēt nedz t.s. garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, nedz dzīvokļa pabalstu. Tātad šī atbildība un slogs pilnībā būs pašvaldībām.

Bankrotu viļņa nebūs?(6)

Ņemot vērā, ka privātpersonu parādsaistību tēma Latvijā nav zaudējusi aktualitāti, interesanta ir Starptautiskā Valūtas fonda pētnieku analīze, kas fonda mājaslapā parādījās aizvadītajā nedēļā. Situācijas aprakstošajā daļā (parādsaistību uzblīšanas ātrums, iemesli) fonda eksperti neko būtiski jaunu nepasaka, ja neskaita sīku kodienu Latvijas valūtas kursa režīma virzienā, kas gan arī pašmāju publiskajā telpā ir minēts kā viens no faktoriem.

Orķestris un repertuārs(16)

Spriežot par iespējamiem tālākiem samazinājumiem publiskajā sektorā, diskutētāji agri vai vēlu nonāk pie jautājuma, kurā brīdī samazinājums ir tik liels, ka sāk brukt pati sistēma. Ekonomistiem šajā kontekstā patīk izmantot salīdzinājumu ar orķestri. Proti, XIX gadsimtā, teiksim, Bēthovena simfonijas atskaņošanai bija nepieciešams X skaits mūziķu, šis skaits paliek nemainīgs arī XXI gadsimtā, par spīti tam, ka nu notis var lasīt datorā, koncertzāli apgaismo elektrība, ir mikrofoni utt.

Dīvains pilsoniskums(15)

Uzzinot par nejēdzīgo situāciju ap finansiālo palīdzību Jēkabpils policistiem, atliek secināt, ka valstij kā konstrukcijai ir apbrīnojamas spējas ar juridiskiem smalkumiem un interpretācijām ignorēt savu pilsoņu dzīves, kas konkrētajam indivīdam ir tikai viena. Šajā ziņā valsts aparāts grēko visur.

Saeima masveidā krāsos olas(12)

Parlaments valsts darbus licis pie malas. Ar mazāku iedvesmu rosīsies arī valdība, tomēr daži ministru skatāmie jautājumi ir interesanti.

Kā ar jēlu olu(9)

Vingrinājumā ar nosaukumu «meklējam naudas rezerves valstī» būtu populistiski un nekorekti skandināt, ka tas jādara tikai sabiedriskajā sektorā, bet privātpersonas aiztikt nedrīkst. Var saprast valsts vēlmi iekasēt privātpersonu nenomaksāto. Tomēr svarīgi būtu šajā procesā neuzvesties kā zilonim trauku veikalā.

Neesam Baltijas naba(14)

Kaut kā Latvijai neveicas ar saskaņotu lielu projektu enerģētikā un transportā attīstīšanu, vienlaikus neignorējot arī Baltijas kontekstu. Šonedēļ ekonomikas ministrs intervijā Dienai vēstīja, ka Latvija ir ģeogrāfiski loģiskākā vieta sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai Baltijas valstīs, turklāt tiek sagaidīts, ka projektā finansiāli piedalīsies Latvenergo.

Vai jaunattīstības valsts?(26)

Publiskajā telpā bieži dzirdams pārmetums vietējai elitei, ka tā nodarbojas ar ikdienas «ugunsgrēku» dzēšanu un pārāk maz domā par valsts attīstību kopumā. Te gan varētu iebilst, ka dažnedažādu koncepciju un stratēģisko plānu Latvijā ir bezgala daudz, tomēr paliksim pie uzstādījuma, ka pietrūkst stratēģiskas domāšanas.

Kur tie tauki?(31)

Finanšu ministrs paudis viedokli, ka viens no budžeta tālākas konsolidācijas veidiem varētu būt valsts sektorā strādājošo algu fonda iesaldēšana vai pat neliela samazināšana. Prognozējami, ka šim priekšlikumam būs daudz pretinieku, kas norādīs, ka nepietiekams atalgojums rada pastiprinātus korupcijas riskus, mazina interesi jēdzīgi darīt savu darbu utt.

Valdis un Valdis, Valdis un Benedikts(7)

Nedēļas nogalē ieplānotajā Pilsoniskās savienības (PS) pilnsapulcē, visticamāk, tradicionāli daudz uzmanības tiks veltīts attiecībām ar partneriem Vienotībā. PS biedru rindās dzirdētais viedoklis, ka savienībai Vienotībā atvēlēta nepietiekama ietekme, šķiet dīvains, ja ņem vērā, ka PS rokās ir ietekmīgie ārlietu un finanšu ministru portfeļi.

Kaulējamies, ja ir jēga(7)

Kontekstā ar aizdevēju misijas ierašanos Latvijā atkal izskan mudinājumi valdībai pielikt visas pūles, lai kredīta atdošanas nosacījumus mainītu mums labvēlīgākā virzienā. Par aizdevuma procentlikmēm būtu gan grēks sūdzēties, tomēr, ņemot vērā, ka kaulēšanās ir mūsdienu ekonomisko attiecību neiztrūkstoša sastāvdaļa, pats apgalvojums ir korekts. Jautājums: vai ir iespējams panākt mudinātāju iecerēto variantu, kas, cik noprotams, ir - pagarināt atmaksas termiņu, nepasliktinot nosacījumus (likmes, citas prasības)?

Un tas ir viss?!(108)

Plaši pieteiktā ZZS un Lemberga tikšanās ar starptautisko aizdevēju pārstāvjiem notikusi. Daudz piesauktā izrunāšanās «pa taisno » bez Dombrovska un Vilka starpniecības īstenota. Un?Koalīcijas partneri esot atgādinājuši kreditoriem par savām «sarkanajām līnijām» – pensiju un zemnieku subsīdiju neaizskaramību (jācer, ka ZZS arī pastāstīja, kā nodrošināt, lai neaizskaramajā sociālajā sfērā nepietrūktu naudas).

Mērķis un līdzekļi(21)

Jaunākajā numurā The Economist pārmet starptautiskajiem aizdevējiem, ka tie uzspiež Grieķijai, Īrijai un Portugālei tik skarbu ekonomikas «saspiešanas» scenāriju, ka tas apdraudēs šo valstu konkurētspēju un tālāko izaugsmi. Mazliet savdabīgi, ka Latvija netiek pieminēta. Varbūt tāpēc, ka mūsu gadījumā uzskata: «vilciens» jau aizgājis.

Acis darba izbijās jeb Atslābt nav laika

Viens no svarīgākajiem notikumiem šonedēļ - aizdevēju pārskata misijas ierašanās. SVF un EK eksperti gatavi sēsties pie sarunu galda ne tikai ar premjera un finanšu ministra komandām, bet arī citiem Latvijas iekšpolitikas spēlētājiem (piemēram, Lembergu). Jautājums gan, vai šie citi spēs aizdevējiem ne tikai izklāstīt savu viedokli par Dombrovska un Vilka politikas tuvredzīgumu (viņuprāt), bet piedāvāt kaut ko konstruktīvu ārpus nolieguma izteiksmes.

Zemūdens akmeņi(2)

Dzirdot par t.s. trekno gadu pārmērībām, parasti prātā nāk hipotekāro kredītu bums vai valsts iestāžu pārliecīga sakuplošana. Tās ir lietas, ko jau kādu laiku «izbaudām» - ko nu vairs padarīsi. Tomēr liekas, ka ir vēl citi zemūdens akmeņi, kas tikai sāk atklāties pašreizējā ekonomiskā bēguma laikā. Runa ir par budžeta iestāžu kredītsaistībām.

Nešpetnā aukle(13)

Latvijas politiķiem ir nelāgs niķis. Vairākumā gadījumu viņi cenšas izvairīties no nepatīkamām atbildēm, bet retajos gadījumos, kad izlemj teikt to, kas uz sirds, pamanās šo atklāsmi paust neveikli.

Nevar vienmēr būt labie(6)

Koalīcija it kā vienojusies par tuvāko gadu valsts budžeta kontrolskaitļiem izdevumu pozīcijās, tomēr nezūd sajūta, ka aklā saruna ar kurlo turpinās. Tikai nevar saprast, vai runa ir par tiešām kaut kā atšķirīgi veidotām smadzenēm vai tomēr par zināmu spēli, kuras pamatā ir ZZS situācija: kā saglabāt nemainīgi populāras partijas (atšķirībā no Vienotības) plusus un vienlaikus atrasties valdībā? Pieņemot, ka ZZS rindās ir domājoši cilvēki, ticamāks liekas otrais variants. Jo ZZS nevar neapzināties, ka viņu uzstādījumiem ir būtiskas nepilnības.