Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā +15 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 21. septembris
Matīss, Modris, Mariss

Māris Zanders

Par saskaņu(25)

Nesen gadījās lasīt par kādu 1988. gadā notikušu apaļo galdu, kura ietvaros Nobela prēmijas laureāts literatūrā Josifs Brodskis sastrīdējās ar savu draugu, arī šīs prēmijas ieguvēju Česlavu Milošu. Strīda iemesls: Brodskis nepiekrita Miloša tēzei, kas Austrumeiropa ir atšķirīga kultūrtelpa, ar savu mentalitāti un tradīcijām.

Nav tik traki(14)

Vērojot, kā tiek veidota politika Latvijā, droši vien daudziem neatkarīgi no politiskajām simpātijām ir rūgtums. Nu kāpēc mums tik smagi iet ar savas valsts veidošanu... Neatkarību atguvām, bet jau divdesmit gadu kuļamies kā pa purvu... Skumju secinājumu variāciju netrūkst. Un tomēr - ne mirkli nenoliedzot problēmas - jāpiekrīt arī tiem, kuri aizrāda: pārāk maz aizdomājamies par to, ko esam sasnieguši. Vai citā aspektā - ja skatāmies uz citām postkomunisma valstīm, Latvijas ceļš ir bijis vēl salīdzinoši veiksmīgs.

Bija ne tikai 1940. gads(24)

Latviešiem pārmet «ieciklēšanos» okupācijas tēmā, turklāt pārmetēji nereti smīnīgi saka: 50 gadu garumā nekas nekaitēja, paši nepretojāties, bet nu pie visa vainīgi okupanti. Lai neatvieglotu darbu - ka arī šo rindu autors ir «ieciklējies» -, atgādināšu dažas epizodes mūsu vēsturiskā likteņa brāļu, Igaunijas un Lietuvas, pagātnē.

Optisks māns?(1)

Cilvēkiem, kuriem valdības veidošanas process šķiet nonācis strupceļā vai vienkārši pārāk ieildzis, izskanējusi doma par t. s. varavīksnes valdību varētu šķist simpātiska. Atminoties šādu veidojumu pieredzi citur Eiropā, Latvijas gadījumā tā tomēr neliekas reāla.

Koki un mežs(2)

Iespējams, sabiedrību visvairāk interesējošais jautājums topošās koalīcijas kontekstā ir tās sastāvs (kurš būs trešais?). Tomēr uzmanības vērtas ir arī diskusijas starp partiju sarunu vedējiem un pieaicinātajiem ekspertiem par jaunajai valdībai risināmajiem jautājumiem. Cik var noprast, kompromisa meklējumi notiek visai lēni (piemēram, par nodokļiem un augstāko izglītību Zatlera Reformu partija un Vienotība diskutēs vēl jaunnedēļ).

Pīlādža miets(6)

Ļaudīm, kuri simpatizē oligarhu nīdēšanas idejai, noteikti tīkama ir doma, ka Lembergam nemainīgi uzticamie zaļie zemnieki varētu pasēdēt opozīcijā. Tā tiem mošķiem vajag, kazi, aizies pa skuju taku līdz ar divām «oligarhu partijām»! Viss jau labi, tikai profesionāli elles izdzimumu apkarotāji visos laikos zinājuši, ka ir nepieciešams pirmos panākumus nostiprināt, lai uzvara būtu paliekoša, piemēram, iedzenot nešķīstenī pīlādža mietu. Tas, par ko ļaudīm, kam ZZS netīkami, vajadzētu padomāt, ir: vai labie pasaku tēli šādus mietus sagatavojuši.

Laimes lācis no ziemeļiem(1)

Publiskajā telpā kopumā Latvijā iesakņojies priekšstats, ka Igaunija teju vai visās dzīves jomās apsteidz Latviju un ņemama par paraugu. Visbiežāk šī uzstādījuma pamatošanai tiek minēti atsevišķi rādītāji, piemēram, izdevumi nozarei procentos no IKP, savukārt pietrūkst domu apmaiņas par instrumentiem, kādus kaimiņi lietojuši, lai apskausto līmeni panāktu. Vēl mazāk dzirdams par igauņu pieļautajām kļūdām, no kurām mums būtu vērts izvairīties.

Par uzvaru(2)

Sagadījās, ka pēcvēlēšanu nedēļā atrados ārpus Latvijas un vienīgā lasāmviela bija viens no pēdējiem Krievijā iznākošā literatūras žurnāla Inostrannaja ļiteratura (_Ārzemju Literatūra)_numuriem. Veltīts kara tematikai literatūrā. Protams, salīdzināt situāciju mūsdienu Latvijā un pasaulē ar kara apstākļiem nav korekti, tomēr informācija no Rīgas par jaunās koalīcijas veidošanas līkločiem, cīniņiem par krēsliem un sarežģītām kombinācijām zināmā mērā saskanēja ar prāta mulsumu, kas vērojams augstākās priekšniecības prātos karalaikā.

Prioritāte - darbs(9)

Banāla patiesība - ir darbs, ir zināma paļāvība uz savu nākotni. Cilvēks, kuram ir darbs, var kaut ko tērēt, maksāt nodokļus, tātad ir noderīgs valstij. No šī viedokļa bezdarba mazināšanai, jaunu darba vietu radīšanai vajadzētu būt politiķu prioritāšu galvgalī. Atskatoties uz priekšvēlēšanu diskusijās dzirdēto, lasīto, jāsecina, ka, lai gan tēma tika pieminēta bieži, ar konkrētu priekšlikumu pārbagātību partijas mūs neaplaimoja.

19.septembris, otrā diena(2)

Kad priekšvēlēšanu periodā politiķiem taujā par iespējamiem sadarbības partneriem jaunajā parlamentā un valdībā, ierasti dzirdēt piesardzīgu atbildi, ka viss esot atkarīgs no tā, kādus cilvēkus no konkrētās listes ievēlēs. Lai gan kā arguments politiķu mutēs tas izklausās un lielā mērā arī ir izvairīgums, nenoliedzami personāliju jautājums ir ļoti būtisks.

Dubultmorāle(31)

Saskaņas centra (SC) līdera Ušakova skaidrojums, kāpēc viņš 9. maijā dotos pie t. s. Uzvara pieminekļa arī premjera statusā, ir saprotams. Ja cilvēkam piederīgie krituši, cīnoties pret nacistiem, kādēļ lai viņš atteiktos no viņu piemiņas godināšanas? Tas pat ir cienījami, ka Ušakovs savu kā cilvēka, personības rīcību nevēlas pakļaut politiskajām interesēm.

Neizbēgamā vilšanās?(2)

Vēlēšanas tuvojas, un jo biežāk cilvēku sarunās dzirdētajam atzinumam, ka nav skaidrs, par ko balsot (apmērām 33% no DnB Nord Latvijas barometra aptaujātajiem), paralēli izskan arī prognoze, ka nekas jau nemainīsies arī pēc šīm vēlēšanām (29% aptaujāto). Izklausās bēdīgi, tomēr vajadzētu mēģināt paķidāt, ko mēs saprotam ar «nekas nemainīsies». Kas ir šis «nekas»? Kam tad vajadzētu mainīties?

Pareizi, bet...(3)

Priekšvēlēšanu periodā politiķu runas dalāmas divos blokos. Pirmais: blēņas (jau notiekošo procesu pieteikšana par jaunām, savām idejām, piedēvēšana konkurentiem negantības, neizpildāmu lietu solīšana utt.). Otrais: kopumā adekvātu ideju pieteikšana, aizmirstot (?) pieminēt šķēršļus ideju īstenošanai. Caurskatot pēdējās nedēļas laikā dzirdēto/lasīto, jāatzīmē šādas puspatiesības (tādu ir vairāk):

Pašiznīcināšanās(7)

Daži bieži dzirdēti izteikumi. «Kur divi latvieši, tur trīs partijas», «Kamēr latvieši plūcas savā starpā, tikmēr...». «Ņemot vērā situācijas (demogrāfiskās, ekonomiskās) nopietnību, nepieciešama spēku koncentrācija». Un ko mēs redzam (darām)? Tieši pretējo.

Muldēšana(12)

Saeima pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem politisko partiju finansēšanā. Vajadzētu arī reālus sodus par vēlētāju maldināšanu. Ja var piemērot sodu par nepiedienīgu uzvedību sabiedriskā vietā, ja var sodīt par nepatiesu reklāmu, par naudas izkrāpšanu, ar ko cilvēka mānīšana, solot neīstenojamas lietas un izkrāpjot balsis, ir mazāk kaitīga? Labi, tādus laikus, šķiet, nepiedzīvosim, jo politiķi arvien varēs pretargumentēt, ka ekonomiskā situācija 21.

Nesēdēt uz oglēm(4)

Bieži dzirdēta tēze: ir jādomā par nākotni, nedrīkst kavēties vēsturē. Ja nerunājam par situāciju, kad vēstures jautājumus savās specifiskās interesēs izmanto politiķi, ja runājam par cilvēka, kurš necīnās par vēlētāju uzmanību, attieksmi, tad, manuprāt, šī it kā pretruna starp centieniem tikt skaidrībā par pagātni un centieniem veidot nākotni ir mākslīgi konstruēta.

Vārdu spēles(6)

Grūti sagaidīt racionālu labākā risinājuma meklēšanu no priekšvēlēšanu diskusijām, visās demokrātijās tām raksturīga noteikta deva vienkāršošanas, demagoģijas utt. Tādēļ publiskajā telpā notiekošo varētu uztvert ar mierīgu ironiju, tomēr dažas bieži izskanošas tēzes liekas bīstami optimistiskas.

Gatavs nezināmajam(4)

Dīvaini, bet gadās... Vienotības avīzes septembra numurā lasāma priekšvēlēšanu materiālam netipiski saturīga diskusija par izglītību. Pamatojot tēzi, ka jaunajiem cilvēkiem ir ne tik daudz jākaļ galvā fakti, kas strauji noveco, cik jāiemācās strādāt ar informāciju un saskatīt kopsakarības, sarunas dalībnieki min šādu prognozi: britu valdības pētījums liecina, ka 60% profesiju, kurās strādās cilvēki, kas pašreiz mācās skolā, nav vēl, ja tā var teikt, izgudrotas.

Nedēļas apskats. Skrējiens uz Jēkaba ielu

Pagājušajā nedēļā partijas (Zatlera Reformu partija, Vienotība) priecēja savus atbalstītājus ar vizuālajiem materiāliem par partiju komandu aktīvo līdzdalību dažādos sporta pasākumos (basketbols, skrējieni, braucieni ar laivām). Nav īsti skaidrs, ko partijas ar to vēlas teikt, tomēr laikam uzskata, ka tā darīt pienākas, jo vēlēšanu laikā jāparādās, kur vien var un kā vien var.

Pelnu kaisīšana(5)

Diskusijās par to, cik stingri Latvijai jāievēro pašas noteiktais eiro ieviešanas grafiks, cik stabila vispār ir eirozona, laiku pa laikam uzplaiksnī īpatnējs eiroskepticisma atvasinājums, kuru varētu formulēt apmēram tā: mazos spēlētājus tāpat tur (Eiropā) īpaši nopietni neņem, tādēļ labāk turēties nomaļus (skat., piemēram, Jāņa Urbanoviča izteikumus šonedēļ). Šķiet, šādā uzstādījumā mūsu pašu amatpersonu enerģijas un prasmju trūkums tiek piesegts ar vaimanām par mazo dalībvalstu ignorēšanu.

Kā pa naža asmeni(3)

Diskutējot par valsts ekonomisko politiku tuvākajā nākotnē, iezīmējas divi pretēji viedokļi, kas - paradoksāli - izriet no viena un tā paša pieņēmuma - neskaidrības par globālajiem procesiem.

Politika - ne tikai cirks(10)

Ņemot vērā, ka daudzi cilvēki ir noguruši no politiķiem un tādēļ skeptiski vērtē arī partiju priekšvēlēšanu diskusijas, plašsaziņas līdzekļi ir spiesti ņemt talkā izklaides industrijas instrumentus, mēģinot šajā diskusiju formātā ieviest zināmus šova elementus, «tā lai būtu interesanti». Šis uzstādījums nozīmē, ka visloģiskāk ir ringā aicināt labi zināmus pretmetus - zaļos zemniekus pret Zatlera Reformu partiju (ZRP), Nacionālo apvienību (NA) pret Saskaņas centru u.

Nācija nav Ņūtona likums(18)

Ir sabiedrības daļa, kurai starpnacionālās attiecības interešu skalā nemainīgi ir viena no prioritātēm, un šie cilvēki attiecīgi izvēlas to politisko spēku, kas šo tematiku visaktīvāk uztur. Un ir sabiedrības daļa, kura pieļauj, ka etnisko jautājumu nozīme ir pārspīlēta un kalpo par instrumentu politiķu mārketingam.

Trūkst neatkarīgas analīzes(13)

Politikas interesentiem nu ir ko nopūlēties, mēģinot no partiju programmām izlobīt to nodomus, idejas, solījumus. Centieni saprast, ko politiskā vara var sagādāt mums nākotnē, ir pareizi, tomēr trakums, ka nav īsti skaidrs, kur esam šobrīd, tagadnē. Ja šo jautājumu uzdod politiķiem, tad atbilde ir pilnīgi paredzama atkarībā no politiķa partijiskās piederības - vieni runās par nepārprotamu stabilizāciju un izaugsmes iedīgļiem, citi - tieši pretējo.

Ticamus solījumus(1)

Sabiedrības vairākums pret partiju programmām izturas skeptiski. Lielā mērā pamatoti, jo pat to ekonomiskajās sadaļās, kur it kā «ūdenim» vajadzētu būt mazāk, netrūkst solījumu, par kuru izpildes reālumu elektorātam nez kādēļ ir lielas šaubas. Tomēr jāatzīst, ka partiju - apzināti neminēsim šajā tekstā to nosaukumus, jo partiju programmu analīze laikrakstā vēl sekos, - programmās ir priekšlikumi par nodokļu atlaidēm, citiem atbalsta mehānismiem, kurus nevar saukt par populistisku vairāksolīšanu vai domāšanu kategorijās «pasapņot nav aizliegts».

Nav apkaunojums(11)

Aizvadītās nedēļas nogalē notikušajā Zatlera Reformu partijas (ZRF) kopsapulcē partijas kandidāts premjera postenim Edmunds Sprūdžs savā runā minēja Saskaņas centra līderim Jānim Urbanovičam raksturīgo domu: mēs - šajā gadījumā gan ZRF - nedalām Latvijas iedzīvotājus latviešos un krievos.

Pārdzīvot vētru(6)

Mazas valstis objektīvi nevar būtiski ietekmēt (t. sk. pasargāt sevi) no globāliem ekonomiskiem procesiem. Tajā pašā laikā, ņemot vērā viedokli, ka Latvijas ekonomikas atgūšanos veidos eksports (nevis iekšējais patēriņš), pasaules tirgos notiekošais mums ir ārkārtīgi būtisks, un tas savukārt mudina vērties politikas vietējo veidotāju virzienā - kādi scenāriji, ar ko jārēķinās, vai ir formas, kādās valsts negatīvās globālās ietekmes var mēģināt mazināt? Pagaidām gan premjers un finanšu ministrs tikai apliecina, ka rūpīgi seko situācijai eirozonā, ASV utt.

Samīļo uzņēmējus(3)

Pēdējā laikā gan partiju programmās, gan atsevišķu politiķu izteikumos iezīmējas tēze: pārliecība, ka tirgus ir pašregulējošs mehānisms, izrādījusies kļūdaina, nepieciešama valsts aktīvāka iejaukšanās, arī piedaloties ar naudas resursiem prioritāru nozaru atbalstīšanā. Zīmīgi, ka šādas atziņas pauž gan kreisas, gan labējas partijas.

Runāt, lai sadzird

Jūlija beigās pazīstamā tehnoloģiju žurnāla Wired interneta versijā parādījās raksts, veltīts arvien izplatītākajai «komentēšanas kultūrai» (Rate This Article: What's Wrong with the Culture of Critique). Publikācijas tēma: ikvienam kaut cik aktīvam tīmekļa lietotājam zināmā situācija, ka viņš tiek aicināts novērtēt, ieteikt citiem, komentēt ikvienu informācijas drumslu. Pārņemtība ar šo procesu, pēc raksta autora domām, rada situāciju, ka mēs esam informēti par citu ļaužu viedokli par kādu tēmu krietni labāk nekā par pašu tēmu.