Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Māris Zanders

Māris Zanders: Apgrieztā futuroloģija(3)

Viens no populārākajiem starptautiskajiem iknedēļas izdevumiem The Economist tradicionāli decembrī publicē tādu kā nākamā gada prognožu apkopojumu. Kārtējā, 2012. gadam veltītajā, krājumā kāds no autoriem piedāvā jauninājumu: nevis mēģināt prognozēt, kas notiks, bet tieši otrādi - kas nenotiks nākamgad.

Māris Zanders. Optimisti(6)

Valsts budžets ir tāds «zvērs», ar kuru tā īsti apmierināts (ja neskaita tā veidotājus) nav neviens un nevienā valstī. Latvijas 2012. gada budžeta projekts nav izņēmums. Ja atskaita politiskās opozīcijas prognozējamos iebildumus, citi vērtētāji ir norūpējušies par budžeta projekta pārliecīgo optimismu.

LPP/LC liek daudzpunktus

Konstrukcija ar nosaukumu LPP/LC beigusi pastāvēt, un tās pastāvēšanas pēdējās dienas spilgti apliecināja, cik, par spīti tās līdera Šlesera tēlam, tā patiesībā bijusi grīļīga.

Tribīne pacieš visu(2)

Saeimas 1. decembra plenārsēdē deputāte Čepāne teica, kā saka, zelta vārdus: "Es gribētu dažiem kolēģiem atgādināt… Saeimas deputāta ētikas kodeksa 19. punktā ir teikts, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās Saeimas tribīnē." Lieki teikt, ka ar 19. punkta ievērošanu parlamentāriešiem neveicas…

Ar simboliem ir par maz(8)

Globalizācijas spiediens uz mazām nācijām ir tik būtisks, ka - lai cik nekorekti tas skan - skaitliski nelielu etnosu pastāvēšanai XXI gadsimta Eiropā noderīga ir šādu etnosu pieredze PSRS un tās nacionālās politikas pārmantotājā - Krievijā. Citiem vārdiem sakot, lai cik tas latviešiem izklausītos nepatīkami, ir vērts analizēt, kā savu identitāti sargājuši, zaudējuši, piemēram, mordvieši (tikpat labi karēļi utt.) Krievijā. Kuriem ir sava republika, karogs, ģerbonis, oficiālās valodas statuss (paralēli ar krievu...), bet nācijas ilgtspēja ir nopietni apdraudēta.

Eiro mācības(3)

Diskusijas par eirozonā notiekošo lielākoties veltītas sacensībai starp ekspertiem, kurš izteiks drūmāku prognozi par vienotās valūtas (un Eiropas Savienības kā tādas) nākotni. Tas nenoliedzami ir būtisks temats, tomēr notikumi eirozonā pēdējo mēnešu laikā vedina izdarīt arī citus secinājumus.

Kā var nesolīt...(4)

Opozīcijai ir raksturīgi kritizēt valdību jebkurā iespējamā gadījumā, to skaitā nereti demagoģiski un pašmērķīgi. Tādēļ pamatota bija saviebšanās, uzzinot, ka opozīcija aizvadītās nedēļas Saeimas plenārsēdē (24. novembris) nolēmusi izmantot Mālpils traģēdijas tēmu (atgādinājumam - šā gada 16. oktobrī novadā eksplozijas rezultātā tika faktiski sagrauta trīsstāvu dzīvojamā ēka).

Kad sniegs nokūst(1)

Tradicionāli pavasaros atklājas, ka sniega sega slēpusi gan kāda nozaudētas mantas, gan visādas drazas. Krājbankas nedienas novembrī veikušas šādu citam gadalaikam raksturīgu funkciju.

Pasaules nabas(2)

Lai cik dīvaini tas būtu, Krievijā joprojām ir mediju saliņas, kas atļaujas vismaz ironizēt par valdošo režīmu. Nesen šie pēdējie mohikāņi vērsa uzmanību uz vairākiem Vienotās Krievijas, premjera un prezidenta kopīgi pieteiktajiem sasniegumiem, kuri izskatās, maigi sakot, jocīgi. Proti, par savu nopelnu režīms reklāmas materiālos min psihisko slimību samazināšanos par 25% un saslimstības ar sifilisu sarukumu par 30 procentiem...

Balsts vai kavēklis?(1)

Ekonomiski sarežģītos laikos tradicionāli aktualizējas jautājums par valsts lomu, turklāt nostiprinās pretējie viedokļi. Proti, vieni eksperti norāda, ka valsts ir pamanījusies sastrādāt tik daudz nejēdzību, ka, prasti sakot, labāk lai stāv pie ratiem un nesabojā spēles laukumu, citi, tieši otrādi, akcentē, ka valstij kredītresursu dārdzības vai nepieejamības laikā ir aktīvi jāfinansē ekonomika un tai jāpalīdz arī ar citiem instrumentiem.

Honekera mantinieki(4)

Savulaik interesējoties par disidentu kustību t. s. sociālistiskajā Austrumeiropā, ilgi neradu izskaidrojumu šīs kustības vājumam Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR). 1989. gadā visā daudzmiljonu valstī šādās grupās bija tikai 2500 cilvēku, no kuriem par aktīvistiem uzskatāmi... sešdesmit. Faktiski tas pats, kas mazajā Latvijā (vai pat mazāk), par Poliju un Čehiju vispār nerunājot.

Krīze sākās XVIII gadsimtā(8)

Šīsnedēļas The Economist lasāms tematisks pielikums par Eiropas Savienības nākotni. Galvenā vērība, protams, pievērsta politiķu rīcībai (vai tās trūkumam), finanšu tirgu viedokļiem utt. Pieminēts arī, ka - pat ja izdosies situāciju stabilizēt, Eiropas valstu ekonomikā nepieciešamas strukturālas reformas, citādi pēdējo mēnešu laikā pieredzētais pēc kāda laika atgriezīsies. Izdevuma aptaujātie analītiķi, dzejiski izsakoties, neziņā groza galvas - vai Eiropas sabiedrības ir šīm reformām gatavas? Vai, prasti sakot, situācija ir reāli glābjama?

Divi Ušakovi(34)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atteikums vērtēt Rīgas mēra rīcību, parakstoties (un attiecīgi rosinot savus fanus darīt to pašu) par valsts valodas statusa piešķiršanu, kas juridiski droši vien ir pareiza, tomēr rosina jautājumus.

Lai svētki ir jēgpilni(2)

Rituāliem raksturīgi, ka laika gaitā to sākotnējā jēga papildinās ar jaunu saturu un skaidrojumu, savukārt pirmatnējā nozīme piemirstas. Līdzīgi ir ar vēsturisku notikumu atceres dienām. Par to nav vērts vaimanāt, jo jebkurš notikums dažas paaudzes vēlāk tiek izprasts ar citiem akcentiem, varbūt pat pretrunīgiem (piemēram, Franču revolūcijas svinēšana mūsdienās, kad krietni pilnīgāks priekšstats par revolūcijas teroru, pilsoņu karu utt. var izraisīt jautājumus).

Liekuļi(7)

Droši prognozējams, ka valdības lēmums samazināt dotācijas pasažieru pārvadājumiem izraisīs skaļus pašvaldību protestus. Patiesi - ņemot vērā cilvēku pirktspējas kritumu, dārgākas biļetes vai retāki reisi nozīmē, ka ļaudīm būs grūtāk nokļūt līdz darbavietai, pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietām utt. Taču cik adekvāti pašvaldības un to kontrolētie transporta uzņēmumi saimnieko? Varbūt ir gadījumi, kad bez subsīdijām pat varētu iztikt, ja vien nebūtu savdabīgu shēmu?

Liela brēka, maza vilna(2)

Ņemot vērā eksprezidenta verbālo daiļradi un īpatno politisko taktiku kopumā, «noplūdinātie» Zatlera izteikumi partijas biedru pulciņā par valdības neizbēgamo krišanu nākamā gada pavasarī neizbēgami radījuši vielu diskusijām politiski norūpēto aprindās. Tomēr šķiet, ka tām pievērsta pārāk liela uzmanība.

Helovīns latviešu gaumē. Zandera nedēļas apskats(4)

Pamiers beidzās. Lai gan nākamā gada budžeta samazinājuma kopējais apjoms faktiski bija zināms jau vismaz mēnesi, ieinteresētās puses izlikās pārsteigtas, šokētas, satriektas utt., ka samazinājums skars arī viņu nozari, kas, protams, būtu nepieļaujami, izraisītu neprognozētas sekas utt. Citiem vārdiem sakot, atsākās vecā rotaļa: grieziet, kur gribat, tikai ne mums.

Nauda nesmird?(4)

Kārtējais Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmums nonācis ārzemnieku rokās. Vairākumā gadījumu reakcijas ir diametrāli pretējas un galējas. Pirmā: pārtikas nozari nedrīkst izlaist no vietējo rokām. Otrā: kapitālam nav nacionālās piederības, problēmas nav.

Viss pa vecam(3)

Mums ir jauna valdība un lielākoties jauni ministri. Pieņemsim, ka cilvēki ar apņēmību strādāt godprātīgi. Viņi kopā nofotografējas, saņem ziedus, dodas uz savām ministrijām un... jau pirmajā dienās nonāk kaut kādā telefona zvanu, neaicinātu viesu purvā, kuram nav nekāda sakara ar ministru naivajām iecerēm un priekšstatiem par darāmo.

Dzīvelīgais pasaku tēls

Tēzi par uzņēmējdarbības veicināšanu, mazinot tai administratīvos šķēršļus, politiķi atskaņo regulāri un ar patiku. Turklāt kā pamatojumu tam, ka šajā virzienā darbi kusāt kūsā, viņi pamanās minēt tādus piemērus kā Latvijas būtiska pakāpšanās Pasaules Bankas Doing Business reitingā, tiek piesaukti arī citi reāli paveikti darbi. Tātad nebūtu korekti teikt, ka nekas netiek darīts. No otras puses, Finanšu ministrija, rau, konstatējusi, ka dažādu valsts nodevu skaits ir tikai palielinājies: no 47 2000. gadā līdz 107 šogad. Labā roka nezina, ko kreisā dara?

Karalis un galms

Valdības veidošanas procesā publikas uzmanība pašsaprotami koncentrējas uz ministru personībām. Tomēr, lai cik spilgta personība, idejām un darba spējām bagāts ir ministrs (ministre), ministrijas darbu ne mazāk ietekmē tās valsts sekretārs un ministra pieaicinātā komanda.

Apokalipsi gaidot

Par latviešiem dažkārt saka, ka esam īdzīgi, aizdomīgi un pesimistiski. Te nu jāsaka, ka apokaliptisks noskaņojums ir raksturīgs cilvēkam vispār, turklāt dažas no fobijām XXI gadsimtā ir ieguvušas pārliecības un teju vai zinātniskas patiesības statusu.

Pacietība un iecietība(2)

Aprakstīt valdību deklarācijas ir tikpat nepateicīga nodarbošanās kā partiju programmu analīze - labu, pareizu mērķu pārbagātība tajās ierasti savienojas ar neskaidrību par mehānismiem, kā šos mērķus reāli sasniegt. Jaunā valdība šajā ziņā turpina tradīciju. Tomēr, ja deklarāciju uztveram kaut cik nopietni, atzīmējami divi aspekti.

Nezaudēt ticību(2)

Ir ļaudis, kuri jau apbērē vēl netapušo valdību. Ja noliekam malā tos skeptiskos komentārus, kuru pamatā ir attiecīgā viedokļa paudēja politiskās simpātijas un intereses, iemesls tik drūmam noskaņojumam varētu būt mūsu vēlme varas gaiteņos redzēt zināmu stabilitāti. Ļoti saprotami, tomēr jāatzīst, ka mūsdienu pasaulē tāda lielākoties sastopama autoritāros vai tiem līdzīgos režīmos.

Uzmanību: runā politiķis!(4)

Publikai patīk politiķi, kuri lieto košus salīdzinājumus. Droši vien viņi patīk pat konkurentiem, jo izteikums dod iemeslu komentāram, tātad rada ieganstu izteikties. «Tārpi», «tanki» - pēdējā laikā iniciatīvu publikas izklaidēšanā uzņēmies eksprezidents, tomēr netrūkst arī citu runas meistaru. Ņemot vērā, cik izvairīgas un jēdzieniski seklas ir politiķu runas, nav jau ne vainas šādiem košumiem, tomēr nedaudz skumdina pieticība avotu izvēlē.

PSKP mantinieki(8)

Arī Rietumos partijās ir grupējumi, aizkulišu cīņas, kas vēlētājam maz saprotamas un interesantas, līdzīgi kā dažkārt atšķirības starp vienas ideoloģiskās nometnes partijām kā tādām. Tomēr diez vai tas ir Latvijas gadījums, jo nav nācies dzirdēt, piemēram, par «progresīvā IIN novirzienu» Vienotībā vai «nacionāļu grupējumu» ZRP. Līdz ar to, mēģinot saprast, kāpēc it kā vienai nometnei (labēji centriskas, latviešu) piederīgas partijas demonstrē paņēmienus, kas vairāk iederētos kādā austrumu galmā senos laikos, prātā nāk šķietami neticams salīdzinājums. Mūsu politiķi uzvedas kā PSKP aktīvisti.

Nav vārdu(9)

Jau ir kā 1917. gada Petrogradā... Boļševiki pulcina ielās savus piekritējus, valstī krīze, bet Pagaidu valdības ministri kašķējas par to, cik kuram pienākas vietu valdības ložā Marijas teātrī un kādi simboli atļauti viņu automobiļiem... Neturpinot vēsturiskas analoģijas, rodas daži secinājumi.

Balta vai pusaizrakstīta lapa?(2)

Būsim labticīgi un pieņemsim pašu partiju versiju, ka pauze sarunās par koalīcijas veidošanu bija nepieciešama nostādņu saskaņošanai, nevis amatu sadalei. Tātad nu iecerēto reformu plāni būs apspriesti, saskaņa panākta. Tas labi. Pietrūkst sarunās iesaistīto, uz amatiem pretendējošo personu komentāru par to, kā viņi vērtē līdzšinējās valdības sāktos darbus.

Sākam no sākuma(6)

Kaislības ap Saskaņas centra (ne)iekļaušanu nākamajā valdībā prognozēti novedušas līdz senu aizvainojumu un pārpratumu uzliesmojumam starp pamatnāciju un t. s. minoritātēm (vai vismaz abu grupu sabiedriski aktīvākajām daļām). Lai cik žultaini dažbrīd ir vārdi, ko viens otram veltām, varbūt notiekošajā ir savs labums - tad izrunājam šos jautājumus un atrodam pamatu kopīgajam.