Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Māris Zanders

Zanders: Vienotībai draud pašpārliecinātības lamatas(17)

Kas jauns? - Nu, nav nekā īpaša... - vairumā gadījumu apmēram tādas ir sarunas starp indivīdiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ spiesti pastiprināti interesēties par t. s. politiskajiem procesiem valstī. Arī politologi nebeidz atkārtot, ka reālas alternatīvas šai koalīcijai un valdībai nav. Īsi sakot, jauku vasaru, tiekamies rudenī vai pat vēl attālākā nākotnē.

Zanders: Politiķiem jādomā, kā stiprināt piederības sajūtu Eiropai(15)

Bažas par Eiropā notiekošo lielākoties - un saprotamu iemeslu dēļ - koncentrējas ap finanšu tirgos notiekošo (valstu parādi, banku stabilitāte). Tomēr šiem procesiem paralēli (un dažkārt pārklājoties) attīstās tendences, kas varbūt ir pat bīstamākas par kādas lielas finanšu iestādes bankrotu vai likmju kāpumu. Runa ir par neticību Eiropas projektam kopumā.

Zanders: Tēze par nacionālās buržuāzijas patriotismu un prasmīgumu liekas apšaubāma(24)

Aizvadītajā nedēļā viens no Latvijas pazīstamākajiem politiķiem Aivars Lembergs kādā intervijā visnotaļ plaši izvērsa savu iemīļoto tēmu: nacionālā buržuāzija pret citu valstu buržuāziju Latvijā. Ventspils mēra skatījumā valstij nacionālā buržuāzija patiesībā ir vajadzīga un atbalstāma, jo tā - pretēji Sorosam, skandināviem utt. - tomēr jūtas piederīga šai zemei, attiecīgi uzvedas atbildīgāk.

Zanders: Bijušā politiķa statusam nevajadzētu būt nāves spriedumam turpmākai darbībai(17)

Pēdējās dienās atjaunojusies diskusija par tēmu nezāles neiznīkst jeb politiķi nekur nepazūd. Proti, daudzus tracina, ka pilsonis x it kā izkrīt no aprites, tomēr paiet pusgads gads – un raugi! – izskatās gluži apmierināts ar dzīvi, velns tāds, un ne vien nesāk ik rītu ar sevis šaustīšanu, bet nekaunas līst atpakaļ ar valsts budžetu tā vai citādi saistītos krēslos.

Zanders: Mozaīkā par valsts ekonomisko situāciju iztrūkst daudz sastāvdaļu(11)

Valdības kritizē visos laikos, tukšvārdību politiķiem pārmet vienmēr. Ne vienmēr pārmetumi ir pamatoti. Dombrovska valdība šajā ziņā nav izņēmums. Piemēram, apgalvojumi, ka tā vērsta vienīgi un tikai uz izdevumu samazināšanu un ekonomikas tālāku saspiešanu, nav korekti. Tajā pašā laikā nevar noliegt, ka vairākas ministru regulāri atkārtotās tēzes mulsina un sāk kaitināt.

Zanders: Valsts pārvaldei piedēvētās nevarības dēļ tiek sabojātas labas idejas(8)

Var saprast tos valsts pārvaldē strādājošos, kurus aizvaino tik vispārpieņemtās nievas par ierēdņiem, kabinetu žurkām utt. Patiesi - vairākums no mums gluži labi saprot, ka nedrīkst lietot vispārinošus apzīmējumus kādai tautai, ikdienišķās žults izvirdums tiek tomēr mazliet piebremzēts, ja runa ir par skolotājiem vai mediķiem, toties ierēdniecības gadījumā bremžu nav. Ja nu tomēr negribam padziļināt šizofrēnisko pretnostatījumu mēs un valsts, būtu lietderīgi atzīt, ka arī t.s. iestādēs strādā daudz jēdzīgu ļaužu.

Zandera nedēļas apskats - Temperatūra kāpj

Mēdz teikt, ka pavasarī cilvēkiem mazinās koncentrēšanās spējas, jo prāts vairāk nodarbināts ar vieglprātīgām tēmām. Rezultātā ļaudis ar lielākām grūtībām uztver citu teikto - to varam novērot jo koši. Arodbiedrības nedzird izglītības ministra teikto, kultūras ministre un nozare katrs dzied savu, kaut kur vientulīgi un ne sevišķi uzklausīti humānismu sludināja vēsturnieki, skaidrojot 8.-9. maija būtību.

Zanders: Monologs vai dialogs?(4)

Vērojot, cik pacietīgi un apdomīgi Latvijas vēsturnieki piedāvā sabiedrībai faktus par t. s. karstajiem vēstures jautājumiem, rodas jautājums, kāpēc zināma sabiedrības daļa ir tik nesatricināma savos pieņēmumos un alerģiska pret to maiņu. Prasti sakot, vēsturnieki var kaut uz galvas stāvēt, tomēr lielai daļai cittautiešu viedoklis par 1940. gadu, 16. martu, 9. maiju utt. ir iekapsulējies.

Zanders: Redzēt aiz kokiem mežu(4)

Vērtējot kultūras ministres konfliktu ar radošu aprindu (diezgan nejēdzīgs apzīmējumus, bet...) pārstāvjiem, vispirms ir vērts neaizmirst, ka rakstnieku, mūziķu utt. attiecības ar politiķiem un kultūras nozari kūrējošo ierēdniecību ir domstarpībām pārpilnas arī citās valstīs. Pārcilājot prātā pēdējos mēnešos Rietumeiropas un ASV presē lasīto, jāsecina, ka plūkšanās notiek plašā frontē - sākot ar jautājumu, kā tiek dalītas literārās prēmijas, beidzot ar muzeju politiku.

Zanders: Ko svinēs 9. maijā?(39)

Tuvojas 9. maijs - diena, par kuras saturu un atzīmēšanas formām pilnīgas vienprātības Latvijas sabiedrībā droši vien nebūs nekad. Kompromisa variants varētu būt nostāja, ka šajā dienā tiek pieminēta briesmīga kara beigas un šajā karā ierauto likteņi.

Par ko apskaužu

Nav noslēpums, ka bērni pret vecāku pamācībām, norādījumiem vairākumā gadījumu izturas noraidoši, ar aizkaitinājumu. Tad paiet desmit divdesmit gadu, un tu sāc vairāk saprast, novērtēt to, ko tavi vecāki mēģinājuši tevī ieaudzināt. Šo rindu autors, protams, nav izņēmums.

Zanders: Mazliet uzsildītas vakardienas zupas un sociālisma(24)

Par tematiskajām prioritātēm publiskajā telpā liecināja tas, ka izmukušās lācenes likteni komentēt aicināja pat Valsts prezidentu. Ja liela daļa sabiedrības neredz jēgu iesaistīties diskusijās par valsts uzbūvi vai ekonomiku, tad šāda informatīvās telpas kļūšana par tabloīdu ir neizbēgama. Protams, arī tabloīdos kaut ko raksta par politiku un biznesu, bet specifiskā griezumā.

Zanders: Grāmata īstajā laikā(7)

Latvijas politisko procesu veidotājiem un vērotājiem varētu rekomendēt iegādāties nesen iznākušo kārtējo sērijas Vēstures avoti krājumu Apvērsums. Jo tas ir tieši dokumentu (sākot ar politiskās policijas ziņojumiem, beidzot ar laikabiedru dienasgrāmatām) krājums, nevis kāda vēsturnieka versija par 15. maija apvērsumu, ko varbūt ietekmētu konkrētā pētnieka attieksme pret Kārli Ulmani utt. Uzreiz jāsaka, ka nevajadzētu pašmērķīgi meklēt kādas vēsturiskas paralēles - krājums vienkārši rosina jautājumus, kas aktuāli arī mūsdienu Latvijā.

Zanders: Bagātā Latvija(2)

Cilvēku vairākumam ir skeptiska attieksme pret prognozēm, plāniem, kas attiecināmi uz tālākiem (pēc desmit, divdesmit, trīsdesmit utt.) gadiem. Gan tāpēc, ka objektīvi zinātnes, tehnoloģiju attīstība vedina domāt, ka tas, kas vēl pirms dažiem gadiem likās zinātniskā fantastika, nu ir lietojama ikdiena.

Zanders: Vēlēšanas un to saturs(4)

Vēlēšanas cilvēki uztver kā kaut ko tikpat neizbēgamu un mazliet apnicīgi paredzamu kā gadalaikus. Tāpat kā ir skaidrs, ka rudens nozīmē slapjdraņķi, tāpat ir skaidrs, ka vēlēšanas nozīmē daudz reklāmu, solījumu un vārdu plūdu. «Ko jūs gaidāt no pašvaldību vēlēšanām nākamgad?» - «Kas tur ko gaidīt?! Atkal būs tā pati...»

Zanders: Kā būtu, ja būtu(23)

Labi zināmi izteicieni - «pēc kaujas visi gudri», «ja tantei būtu riteņi» utt. Notikušais tiek pieņemts kā acīmredzot visloģiskākās apstākļu sakritības rezultāts, kuram alternatīvus variantus apspriest ir lieka laika tērēšana.

Zanders: Vai viegli būt kreisam?(34)

Pagājušās nedēļas nogalē prezentētais SKDS pētījums par Latvijas iedzīvotāju politisko orientāciju liecina - 55% aptaujāto atzīstami par kreisi orientētiem (lai gan apmēram 12% paši sevi par tādiem neatzīst). Šajā ziņā mēs glīti iekļaujamies Eiropai raksturīgajās noskaņās - nesen veikta aptauja Francijā, piemēram, atklāja, ka tikai 30% uzskata kapitālismu par optimālo ekonomisko sistēmu.

Zanders: Politiķu niķi ir līdzīgi(5)

Nav noslēpums, ka ASV politikā ir krietni vairāk naudas (ne tikai pašsaprotami absolūtā izteiksmē, bet samērojamā arī) nekā Latvijā. Attiecīgi šīs lielvalsts politiķi var atvēlēt nesalīdzināmi vairāk līdzekļu dažādiem pētījumiem, aptaujām un analītiķiem. Ar pragmatisku mērķi, protams, iepatikties maksimāli lielam vēlētāju skaitam.

Zanders: Klusā nedēļa nav nemaz tik klusa(2)

Lieldienas atnāca ar tik nemīlīgiem laikapstākļiem, ka liriskāk noskaņoti ļaudis varēja saskatīt zināmu simboliku starp sala nokostajiem jaunajiem dzinumiem, piemēram, Spānijā, un bažām, ka Eiropas ekonomikā notiekošais attālinās krīzes ilgi gaidītās beigas.

Ir arī mājsaimniecības(4)

Viens no galvenajiem amatpersonu argumentiem, aicinot turpināt budžeta deficīta samazināšanu, skan apmēram tā: neskatoties uz to, ka valsts parāda līmenis Latvijā, salīdzinot ar daudzām valstīm, ir samērā zems, prāvās summas, ko Latvija maksā par parāda apkalpošanu, lieti noderētu citu vajadzību finansēšanai. Te grūti ko iebilst, jo īpaši laikā, kad deficīta segšanai nepieciešamās aizņemšanās izdevīgumu (naudas cenu) prognozēt ir ļoti grūti.

Krieviem iepazīt Krieviju(16)

Diskusijās, kas veltītas pēdējos mēnešos tik bieži piesauktajai sabiedrības saliedētības veicināšanas tēmai, populārākās ieceres ir palīdzība latviešu valodas apguvē un cittautiešu aktīvāka, vispusīgāka iepazīstināšana ar Latvijas valsts pamatiem, kultūru un vēsturi. Lai gan ir pamats skeptiskai attieksmei pret valsts spēju minētos uzdevumus veikt tā, lai tā nebūtu formāla «naudas apgūšana», kopumā virziens pareizs. Bet - lai cik tas izklausītos dīvaini, lielāka izpratne par latviešu kolektīvo vēsturisko pieredzi panākama, ja cittautiešiem palīdzēs labāk apgūt tieši viņu pašu vēsturi.

Zanders: Pašcenzūra(6)

Amerikas Savienotajās Valstīs iznākošā The New Republic aprīļa numurā būs lasāma Pola Bermana eseja, kas veltīta Rietumu politiskās elites un preses pašcenzūrai jautājumos, kas skar islāma radikāļus un musulmaņus kopumā. Publikācija ir ar nepatīkamu sajūtu lasāms uzskaitījums pēdējos gados arvien biežākiem gadījumiem, kad šajā it kā visatļautības un WikiLeaks laikmetā Rietumu sabiedriskā doma sāk cenzēt karikatūras, Mocarta operas, Brižitu Bardo un Dievs zina ko vēl, lai tikai noteiktas musulmaņu aprindas nevarētu runāt par slēpto islāmafobiju un tamlīdzīgi.

Zanders: Ne tikai pensijas(2)

Pēdējos mēnešos Ungārija preses uzmanību izpelnījusies lielākoties saistībā ar iekšpolitiskajām peripetijām un visai saspīlētajām attiecībām ar Eiropas Savienību. Tomēr, kā liecina OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) ekspertu šomēnes publiskotais pētījums (Work incentives and recent reforms of the tax and benefit system...), ungāri pēdējā gada laikā ir krietni un pamācoši pastrādājuši, lai veicinātu lielāku pilsoņu mobilitāti darba tirgū un risinātu arī Latvijai diemžēl tik pazīstamo «profesionālo» pabalstu saņēmēju problēmu.

Zanders: Kauls no kaula(7)

Kontekstā ar karstajām diskusijām pirms valodas referenduma vai 16. marta publiskajā telpā bieži lasāms un dzirdams bija apgalvojums, ka patiesībā «problēmu ir uzpūtuši politiķi» (saudzīgāks variants «atsevišķi politiķi»), respektīvi, ja šamējie nekultu putas, viss būtu labi. Nāks 9. maijs, praids un nezin kas vēl, un tēze par politiķiem provokatoriem aktualizēsies.

Zanders: Sistēmiskas grūtības(4)

Kritiskās piezīmes par politiku, lēmumiem Latvijā parasti saistītas ar konkrētām amatpersonām vai partijām. Tomēr ir dažas tendences, kas ir nemainīgi vispārīgas valsts pārvaldes filozofijā (ja drīkst šādu apzīmējumu vispār lietot). Lūk, dažas, subjektīvi izvēlētas.

Zanders: Reformēt neaizvainojot(13)

Latvijas sabiedrība diemžēl neizceļas ar augstu tolerances līmeni un vienotību kopīgu mērķu formulēšanā un sasniegšanā. Jo īpaši skumji, ka jau pierastajai plaisai starp latviešiem un cittautiešiem, starp ļoti atšķirīga ienākumu līmeņa cilvēkiem sāk veidoties domstarpības starp pensionāriem un gados jaunākiem cilvēkiem. Domāju, daudziem ekonomiski aktīvā vecuma cilvēkiem, kuri spēj objektīvi vērtēt situāciju, veidojas diskomforts starp instinktīvu vai ieaudzinātu cieņu pret vecākiem cilvēkiem un apziņu, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšanas idejas aizstāvjiem objektīvi ir taisnība.

Zanders: Ne tikai rakstīt, bet īstenot(1)

Latvijā tradicionāli ar diagnozes noteikšanu veicas labāk nekā ar reāla ārstēšanas kursa izstrādi un īstenošanu. Citiem vārdiem sakot, ja ignorējam neargumentētu kritiku un zākāšanos, kas arī nereti sastopama, bet nav uzskatāma par jēdzīgu situācijas aprakstu, Latvijas valsts pārvaldē strādājošajiem ekspertiem gluži labi padodas konstatēt nepilnības, bet, kad nonāk līdz risinājumiem, viņi ieslīd frāžainībā un vispārīgumā. Vismaz pagaidām tā ir ar Nacionālā attīstības plāna (NAP) pirmajiem metiem, ar kuriem ikviens var iepazīties valdības interneta mājaslapā.

Zanders: Parunāsim par ekonomiku(7)

Latvijā ir nelāgs niķis: žēloties par jaunu ideju trūkumu politikā, bet vienlaikus ārkārtīgi skeptiski izturēties pret jaunām iniciatīvām, meklējot to pieteicēju slēptos, īstos nolūkus un a apriori pieņemot, ka labi tie nevar būt. Ar šo reakciju, šķiet, saskāries ekspremjers Repše un viņa domubiedri, paziņojot par jaunu organizāciju (kas vēlāk pārtaptu, iespējams, partijā). Ņemot vērā, ka iniciatīvas grupu veido cilvēki ar krāšņu un raibu pagātni, īdzīgo attieksmi var saprast, tomēr ir vērts grupas pirmos publiskos vēstījumus pavērtēt mierīgi un pragmatiski.

Zanders: Nu nav miera...(7)

Informatīvā telpa latviešu valodā tematiski ir atguvusies pēc referenduma perioda spriedzes, taču par paralēlo mediju vidi krievu valodā diemžēl to nevar teikt. Arvien rodas iespēja sasprindzināt fantāziju un atrast ko pazelēt. Spilgts piemērs - sevi par objektīvu uzskatošais laikraksts Telegraf, kas šonedēļ pamanījās apspriest tēmu, kāpēc daļa balsstiesīgo tomēr uz referendumu neaizgāja un vai tikai šie neaizgājušie nav krievu valodas statusa paaugstināšanu atbalstošie LR pilsoņi. Par tādiem izdevumiem kā Vesti segodņa un Čas laikam jau lieki ko teikt...