Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina uz Krišjāņa Valdemāra 200. dzimšanas dienas svinībām un izstādes Krišjānis Valdemārs. Latvietis. Ledlauzis. atklāšanu.

Būs skatāma pazīstamā fotogrāfa Māra Ločmeļa personālizstāde — multimediāls projekts Redzēt Laiku / Seeing Time, kas skatītājus aicina sastapties ar vienu no senākajām un reizē intīmākajām fotogrāfijas formām — kolodija slapjās plates tehniku.

Izstādi veido Tamāras Čudnovskas dekorēts muzeja interjers un 19. gadsimta stilistikā rotātas trīs svētku egles, īpašs telpu izgaismojums un izstāde par Ziemassvētku pasaku. Izstādē spoži iemirdzēsies senatnīgas, ar Ziemassvētku tematiku saistītas muzeja krājuma lietas, bet vakara stundās viesistabas lielā egle garāmgājējiem būs skatāma arī caur erkera logu.

Izstādē būs iespēja aplūkot kalendāra orģināldarbus un uzzināt vairāk par klasiskajām un mūsdienu grafikas tehnikām. Jauno grafiķu kalendāra izdošana nu jau kļuvusi par tradīciju. Šis ir vienpadsmitais gads, kad Grafikas katedras studenti radījuši katram gada mēnesim veltītus darbus, kas apvienoti kalendārā. Orģināldarbi tapuši LMA Grafikas katedras darbnīcās, pasniedzēju vadībā.

Izstāde Ģeoprocesi ir multidisciplinārs mākslas un pētniecības projekts, kas caur vizuāliem un telpiskiem stāstiem pēta Ogres novada ainavas, to vēsturiskos slāņus un cilvēka ietekmi uz dabu. Muzeja stratēģija paredz arvien konsekventāku ekoloģisko un vides tematiku iekļaušanu izstāžu programmā, rosinot skatītājus pievērsties cilvēka un dabas savstarpējās mijiedarbības jautājumiem.

Studija savu darbību sāka 1965. gadā kā pulciņš Mildas Silmanes vadībā. 1982. gadā kolektīvs ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu, vadītājas pienākumus uzņēmās Ilmāra Upmane. Kopš 2002. gada studiju vada Inita Dzalbe, pašlaik Vīkalē darbojas 16 dalībnieces.

Dzintars Ozoliņš ir rūķu figūru kolekcionārs un viņa krājumā ir vairāk nekā 300 Latvijas mākslinieku darbi. Katrs rūķis ir unikāls, ar savu stāstu, sejas izteiksmi un noskaņu - tie ir gan darbīgi un nopietni, gan jautri un sapņaini. Vieni šķiet domīgi, citi – kā radīti no bērnības atmiņu pasaules. Katram rūķim ir savs raksturs, poza un emocija, kas atdzīvina šo mazo māla pasauli.

Filips Šalaevs ir mākslinieks, kuram robeža starp cilvēku un zvēru nekad nav pastāvējusi. Viņa tīģeri un vilki raugās uz skatītāju nevis kā uz svešinieku, bet kā uz līdzvērtīgu. Viņu skatienos ir cieņa, nogurums, uzticība un sāpes, bet pats galvenais - dzīvs klātbūtnes spēks. Ar tiem starpniecību Šalaevs runā par cilvēku - par mūsu spēju just, aizsargāt, līdzpārdzīvot, skatīties tieši un godīgi.

Modes muzejā apmeklētāji varēs apskatīt jaunu izstādi Buduārs. Tas, par ko nerunā. Tā veltīta apģērba kārtai, ko parasti nemēdza rādīt – ja nu vienīgi buduārā vai guļamistabā. Izstādē apskatāmi tērpi, apakšveļa, korsetes, aksesuāri un veļas stila iedvesmota mode no Aleksandra Vasiļjeva fonda kolekcijas un Modes muzeja krājuma.

Laura Dzērve savā mākslā pievēršas aktuālām tēmām, izaicina gan sevi, gan skatītājus, atklājot to, ko dažkārt nevēlamies redzēt. Izstādes centrā – patiesums un drosme.

Tekstilmāksliniece Dace Grīnberga ir regulāra Latvijas Tekstilmākslas asociācijas izstāžu dalībniece, pēdējos gados māksliniece piedalījusies arī mūsdienu gobelēnmākslas triennāles izstādēs ARTAPESTRY7 Dānijā, Vācijā un Lietuvā. Tomēr tieši šī Skaties dabā ir pirmā Daces Grīnbergas personālizstāde.

Starp grafikām linogriezuma tehnikā, zīmējumu novilkumiem monotipijā, akvatintā, oforta un aukstās adatas tehnikā iekārtota arī autentiska telpa no mākslinieces radošās vides, kas atspoguļojas vairākos darbos. Kompozīciju papildina lietišķās mākslas objekti un sadzīviski priekšmeti, savukārt redzamie instrumenti un materiāli sniedz ieskatu radošajā procesā. Ekspozīcijā iekļauti arī padomju laikam netipiski interjera elementi.

Gleznot dabu vai gleznot dabā – šie divi procesi Agras Ritiņas daiļradē saplūst vienotā ritmā. Atšķirīgas ir vien gleznu tapšanas fona skaņas un vibrācijas, kas sniedz dažādus impulsus, bet atstāj nemainīgu pašizteiksmes procesu mākslinieces refleksijām par dabā notiekošo. Agras Ritiņas glezniecības pamatā ir dabā nolūkotas un caur mākslinieces radošās uztveres prizmu tvertas noskaņas, kas kā gaismas un telpas refleksijas nogulst uz audekla. Gleznotājas roka rada kompozīcijas, tās izsijājot kā caur filtru un izceļot būtisko. Kārtojas laukumi un formas, virzieni un ritmi, veidojas mirkļa iedvesmoti tēli.

Izstāde veidota mākslinieka autortehnikā – sietspiedes un papīra locīšanas procesos, kuros augu tauki kļūst par drukas materiālu un formējošu vielu.

Kā konkursizstādes centrālais vadmotīvs tiek izvirzīts jautājums par mūsdienu vērtību sistēmu, aicinot māksliniekus radīt darbus, kas reflektē par personiski, sabiedriski un globāli aktuālām tēmām. Apmeklētāji varēs iepazīties ar 36 autoru darbiem, kas izvēlēti no 105 pretendentu pieteikumiem. Izstādes mērķis ir veicināt mākslinieku jaunradi un popularizēt Jūrmalu kā dinamisku, mūsdienīgu kultūras telpu.