Ievas Muzikantes gleznu cikls Latvija – Gadalaiki ir konceptuāli un emocionāli piesātināts veltījums Latvijai – tās cilvēkiem un dabai, laika ritējuma procesa skaistumam un nozīmei.

Vai esi kādreiz gribējis pa nakti palikt veikalā vai kioskā? Paspaidīt pogas kases aparātā, izdzert pāris limonādes, atvērt žurnālu iepakojumus un sajust tikko drukāta žurnāla vilinošo smaržu? Būt tur, kur parasti netiec ielaists?

Izstāde pievēršas dzejnieces krājuma Gadu gredzeni nozīmei Belševicas radošajā dzīvē, tā atklāj ne tikai teksta tapšanu, vēsturisko kontekstu un sekas, bet arī tā idejisko spēku – spēju runāt par cilvēka pieredzi pāri laikmeta ierobežojumiem. Izstādes apmeklējums ir bez maksas.

Izstāde darbojas vienlaikus kā māksliniecisks piedāvājums un apstākļu noteikts apziņas stāvoklis: veids, kā noturēt(ies) zināmas uztveres robežās, reizē apšaubot tās izcelsmi un pastāvēšanas kārtību. Kaspara Groševa jaunākajā izstādē Kim?, krietnus trīspadsmit gadus pēc viņa pēdējās personālizstādes institūcijā, skaņa, tēli, attēli, iekārtojums, vēstījums un sociālā iekārta saplūdusi vienotā veselumā, atstājot vien nosacītas mediju formveides aprises. Skatāmais atklājas ne tik daudz kā pabeigtu darbu kopums, bet gan kā situācija, kas paģēr aktīvu paša autora iesaisti un caur to – nemitīgu paveiktā pārskatīšanu, aizstāšanu vai atlikšanu.

Latvijas kultūras identitātes un radošā potenciāla saglabāšanai ir būtiski apzināt, aizsargāt un popularizēt dizaina un mākslas mantojumu, veicinot tā pieejamību un izpratni arī nākamajām paaudzēm. Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejs sadarbībā ar Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzeju īsteno ieceri pētīt un aktualizēt Latvijas 20. gadsimta otrās puses keramikas mantojumu, un šoreiz atmiņas institūciju iestrādnes un metodes tiek liktas lietā, lai pētītu Saldū dzimušo keramiķi Andreju Ķiģeli (1939) – lielformāta keramikas aizsācēju Latvijā un spilgtāko pārstāvi profesionālajā lietišķajā mākslā 20. gs. otrajā pusē.

Izstāde veidota sadarbībā ar līdzkuratori Annu Mosu (Londona) un tajā Smirnovas gleznas atklājas kā intensīvas, gandrīz drudžainas vīzijas: tehnokrāsainu ķermeņu plūsmas vai horizonti, kas saplūst ar sejas aprisēm. Nosaukums Playing Hooky aizgūts no sarunvalodas izteiciena, kas apzīmē skolas kavēšanu. Izstādē šis jēdziens paplašinās kā metafora — veids, kā ieraudzīt spriedzes pilnus mirkļus ikdienā.

Izstāde ir veltīta viņas 50 gadus ilgajai radošajai darbībai un iepazīstina ar dažādiem tās posmiem. Gleznas šai izstādei deponētas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, mākslas muzeja Zuzeum, kā arī Līgas Purmales privātkolekcijas. Izstādes kuratore ir Agnese Zviedre, kuru varēs satikt Valmieras muzejā 16. maijā plkst. 14.00, lai par mākslinieci un viņas darbiem uzzinātu vairāk.

Izstādē pirmo reizi apkopotas un publiski izstādītās pēdējo 5 gadu laikā tapušās sērijas Saules Skūpstā inscenēto situāciju fotogrāfijas, to skaitā arī Latvijas Mākslas gada balvai nominētā hepeninga iemūžinājums.

Darbu sērija balstās senā pavasara saulgriežu tradīcijā putnu dzīšana un putnu saukšana, kas bijusi raksturīga līvu apdzīvotajām vietām. Lielie putni šajos rituālos simbolizēja slimības un ļaunos garus, savukārt mazajiem putniem tika piedēvēta gaismas un atmodas nozīme. Ar fotogrāfijas un buto kustības palīdzību māksliniece interpretē šo rituālu kā metaforu iekšējai attīrīšanai – vēlmei atbrīvoties no tumsas un radīt vietu jaunam sākumam.

Žaņa Lipkes memoriālā 24. aprīlī, Armēņu genocīda piemiņas dienā, plkst. 16.00 tiks atklāta armēņu izcelsmes Latvijas mākslinieces Karinē Paronjancas izstāde Granātābola gaisma. Ar tās atklāšanu memoriālā aizsāksies starpdisciplinārs kultūras pasākumu cikls Granātābola gaisma: armēņu genocīds mākslā, literatūrā un mūzikā, kura mērķis ir aktualizēt Armēņu genocīda pieredzes refleksijas vizuālajā mākslā, literatūrā, mūzikā, kino un kultūras atmiņā.

Izstāde apkopo Māras Brašmanes pirmās fotogrāfijas, uzņemtas laikā no 1965. līdz 1969. gadam, ar fotogrāfes tēva platfilmu fotokameru Woigtländer. Melnbaltajos attēlos redzama brīva un nepiespiesta atmosfēra ar bohēmistiem, māksliniekiem un rakstniekiem – studentiem, kuri turpmākajos gadu desmitos izaugs par Rīgas jauno inteliģenci.

Pirmo reizi Latvijā varēs iepazīt pasaulē ievērojamā un leģendārā Faencas keramikas muzeja īpaši Rīgai atlasīto kolekciju, kas atklāj jaunu kultūras perspektīvu ne tikai Itālijas mērogā, bet arī starptautiski. Izstāde izgaismo Itālijas unikālo devumu vienā no daudzpusīgākajiem vizuālās mākslas medijiem – keramikā, kur savijas tēlniecība, dizains un materialitāte. Apkopojot 50 autoru darbus, ekspozīcija sniedz ieskatu nozares attīstībā pusgadsimta garumā – no pionieriem līdz spilgtākajiem 21. gadsimta meistariem.

Izstādē Zūdošo laiku paturot apskatāmas ainavas, klusās dabas, kuru galvenie objekti ir ķirbji un nedaudz arī cilvēku roku radīti arhitektūras veidojumi.

Šogad aprit 85 gadi kopš nacistiskās Vācijas iebrukuma Padomju Savienības okupētajā Latvijas teritorijā. Karš Liepāju sasniedza 1941. gada 22. jūnijā pulksten 4 no rīta un ilga septiņas dienas – līdz 29. jūnijam. Šajā laikā pilsētā norisinājās intensīva karadarbība, kuras rezultātā tika iznīcinātas un bojātas daudzas vēsturiskas ēkas.

Dabas motīvi gleznās, apgleznotajos lakatos, tērpos un dizaina priekšmetos organiski sabalsojas ar 20. gadsimta sākuma estētiku, apliecinot jūgendstila tradīcijas pēctecību mūsdienās. Izstāde veltīta muzeja 17. gadadienai un būs apskatāma līdz 31. maijam.