Šoreiz skaistajam putnam pievērstā pastiprinātā uzmanība devusi dažus pārsteidzošus rezultātus: nevar izslēgt iespēju, ka melnais stārķis kļūst par vairākās Āfrikas valstīs joprojām lietota insekticīda DDT upuri. Latvijā DDT lietošana tika aizliegta 1966.gadā, un arī pētījumus par šī insekticīda iedarbību jau klāj putekļu kārta. Var gadīties, ka tos nāksies atsvaidzināt, turklāt starptautiskā līmenī.
Miniolas
Melnā stārķa izraudzīšana par Gada putnu Latvijā atsvaidzināja uzmanību pret šo skaisto neuzkrītoša dzīvesveida piekopēju, kuru pat M.Strazds, kas to pēta kopš 80.gadiem un redzējis tūkstošiem reižu, katru reizi uzlūko ar sajūsmu. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 500 cilvēku. Daudz ziņu melnā stārķa pētniekam deva arī sadarbība ar Latvijas Valsts mežiem.
Šopavasar Rumānijā 5.starptautiskajā melnā stārķa konferencē M.Strazda uzmanību piesaistīja epizode ungāru kolēģu stāstījumā par stārķu ligzdas apsekošanu ar vebkameru: kādā brīdī ieraudzījuši, ka no trim olām ligzdā palikusi tikai viena, un nākamajā dienā stārķis izmetis laukā arī to. Pētnieki to paņēmuši un ķīmiskajās analīzēs tostarp konstatējuši arī DDT klātbūtni. To dzirdot, M.Strazds atcerējies, ka arī Latvijā daudzreiz zem melno stārķu ligzdām tiek atrastas olu čaumalas. Pēc konferences viņš aicinājis cilvēkus, kas skatīsies ligzdas, pievērst tam īpašu uzmanību.
Rezultāti izrādījās pārsteidzoši: no 40 procentiem apdzīvoto ligzdu, kuras bija bez mazuļiem, vairāk nekā pusei zem tām tika atrastas olu čaumalas! Parastā gadā, kad naudas pietiek labi ja vienai ligzdas pārbaudei, ja ola ir izkritusi aprīlī, līdz jūlijam, kad pētnieki nāk gredzenot mazuļus, tā sen ir aiznesta. Taču šā gada novērojumi ļāva apjaust, ka olu izmešana slēpj nopietnu problēmu.
M.Strazds pats apstiprinājumu par DDT lietošanu Āfrikā guvis Zimbabvē, kur ziemo viens no mūsu retākajiem putniem - zaļā vārna. Somu ornitologs Marti Harju, kurš pēta reņģu kaijas skaita samazināšanās iemeslus Somijā, konstatējis, ka Austrumāfrikā, kur reņģu kaija ziemo, tiek lietots DDT. Turpat ziemo arī mūsu melnie stārķi…
Kukaiņu apkarošanā efektīvais DDT īpaši smagas sekas rada putniem: tie dēj olas ar plānu čaumalu, palielinās arī vanckaru skaits. "Kopš pētu melno stārķi, nekad neesmu atradis vairāk par pāris vanckariem gadā. Šogad bija vairāk nekā desmit," stāsta M.Strazds. Aizvakar, pētīdams šāgada neizšķīlušos olu izmēru, viņš konstatēja pavisam satraucošu faktu: veselu četru olu izmērs bija mazāks par zinātniskajā literatūrā jebkad fiksēto! "Tas rāda, ka ziepes ir lielas."
Ligzdošanas sekmes melnajiem stārķiem ir sliktas jau ilgi, stāsta M.Strazds. Pagājušajā gadā nesekmīgu ligzdu bijis 61 procents. Mežizstrāde ir atbildīga tikai par ceturto daļu šo gadījumu, veicot darbus nepareizā laikā. Pārējo nelabvēlīgo ietekmi rada citi faktori, tai skaitā laika apstākļi, proti, mazo upju izžūšana, jo melnais stārķis pārtiek no zivīm. Negatīva nozīme ir mazajām hidroelektrostacijām - ūdens līmeņa nemitīgas svārstības lejpus HES, kas rada dubļu jūru līdz nākošajai HES. Tas dramatiski ietekmē melno stārķu iespējas noķert zivis.
Vides ķīmiskais piesārņojums melnā stārķa ziemošanas vietās var būt vēl viens faktors, kas apdraud šā putna eksistenci. Pašlaik M.Strazds meklē līdzekļus savākto olu čaumalu 15 paraugu analīžu veikšanai Pārtikas un veterinārajā dienestā.
Labās ziņas
Līdzās satraucošām Melnā stārķa gads nesis arī labas ziņas. 28 jaunu ligzdu atradumi šogad esot trīsreiz vairāk, nekā M.Strazds uzdrošinājies cerēt pirms akcijas. Tagad Latvijā ir zināmas 304 ligzdas. Vēl 100-200 pāru ligzdas nav atrastas. Dažiem pāriem piederot vairākas ligzdas. Precīzu melno stārķu skaitu Latvijā vienas sezonas laikā M.Strazds nevarot nosaukt. Pēc sajūtas vadoties, esot zem piecsimt pāriem - mazāk nekā puse no tā skaita, kas Latvijā bija pirms 15 gadiem, kad tika uzsākta to pētniecības starptautiskā programma. Ne visi ligzdo. Šis skaits ir nepatīkams, bet ne negaidīts, jo 90.gadu vidū dzimušo paaudzi, kas tagad nāk iepriekšējās vietā, visvairāk ietekmēja dramatiskās pārmaiņas Latvijas mežos. "Lai noturētu populāciju līmenī, vajag drusku zem trim cāļiem uz ligzdu. Šogad bija 1,4 cāļi, un šis vēl bija labs gads… Varam līst no ādas ārā, bet pēc desmit gadiem melno stārķu būs vēl mazāk," saka pētnieks, kurš mūsu melnā stārķa ligzdu savulaik rādīja Zviedrijas karalim. Cerēsim, ka ne uz pusi mazāk un Latvija joprojām paliks trešā melno stārķu lielvalsts pasaulē. Te, Polijā un Baltkrievijā dzīvo puse šī putna pasaules populācijas.