Kā stāsta viena no dažiem bērnu pārnēsājamo lakatu siešanas
konsultantiem Latvijā Aija Apsīte, pie mums šāds bērnu pārnēsāšanas
veids kļuvis populārs pēdējos trīs gados. Tomēr tas neesot nekāds
jaunizgudrojums. Kā liecina A.Apsītes apkopotā informācija, tad
bērnu pārnēsāšana lakatos attēlota jau 1500 gadu pirms mūsu ēras
zīmējumos uz alu sienām. XX gadsimta sākumā gan viss mainījies -
izgudroti bērnu ratiņi un mātes sākušas atsvešināties no bērniem.
Tagad gan pasaulē jūtama tendence atgriezties pie sen aizmirstā
vecā, novērojusi A.Apsīte.
Kas ir bērnu pārnēsājamie lakati, un kāpēc tie ir ieteicami? Faktiski tas ir četrus līdz piecus metrus garš auduma gabals - šalle. Tomēr, kā uzsver A.Apsīte, liela nozīme ir auduma struktūrai. Ar to arī atšķiroties profesionālie un neprofesionālie slingi. Proti, profesionālie ir no tīras kokvilnas, krāsoti ar ekoloģiskajām krāsām, austi rokām. Svarīgs ir to aušanas virziens, lai bērns, piemēram, kustoties, nevarētu audumu tā izstiept, ka tas sāk iespiesties bērna ķermenī. Par lakata kvalitāti lielā mērā liecinot tā cena - profesionālais slings maksā ap 70 latiem.
Ja pārnēsāšana, piemēram, ķengursomās, nav ieteicama no dzimšanas brīža, tad lakatā to drīkst darīt jau no pirmajām dienām līdz pat aptuveni četru gadu vecumam, kad sasniegts 20 kilogramu svars. "Lakats ir piemērots bērna fizioloģiskajām un anatomiskajām īpašībām. Tas plastiski pieguļ ķermenim un nodrošina stāvokli, kādā jāatrodas bērnam. Tas ir labi, jo bērns jūtas kā mammas puncī, viņš jūt visas kustības, jūt viņas sirdspukstus, siltumu," stāsta A.Apsīte. Viņa arī zina teikt, ka ir speciālisti, kuri iesaka bērnus nēsāt lakatā ārstnieciskā nolūkā, piemēram, ar gūžu displāziju, mežģījumiem (lakats nodrošina zīdainim nepieciešamo kāju izvērsumu vardes pozā - red.). "Nēsāšanu lakatā iesaka arī priekšlaikus dzimušiem bērniņiem. Arī bērniņiem ar Dauna slimību, jo, šādi nēsājot, labāk attīstās viņu vestibulārā sistēma," uzskaita A.Apsīte.
Mammas bieži uztraucoties, vai nēsāšana lakatā bērnu nepadarīs par "memmīti". Taču Aijas pašas pieredze, kura savu pusotru gadu veco dēliņu Ernestu lielākoties nēsājusi lakatā, liecina - nē. "Pastāv pat uzskats, ka lakatā nēsāti bērni ātrāk kļūst patstāvīgāki un drošāki. Viņi lakatā kopā ar mammu, tēti vai kādu citu nēsātāju drošībā iepazīst pasauli. Viņi nav visu laiku noguldīti ratos vai gultā, kur redz tikai debesis vai griestus, bet gan piedalās visos darbos mājā, tāpēc arī vēlāk tik ļoti nebaidās no jaunām lietām," stāsta Aija.