Trīs melnbalti, kaili dupši zeltītos rāmjos. Tie ir pirmie, kas piesaista uzmanību, ienākot Skudriņu dzīvoklī. Protams, trīs šaurā gaiteņa durvis varētu būt vienmuļi vienkrāsainas. Taču ne jau enerģiskās Gundegas mājoklī! Ar draugiem pie vīna glāzes dzimis tieši šāds risinājums - durvis jāveido kā gleznas zelta rāmjos. "Tā kā daudz naudas negribējās izdot, bet vecās bija briesmīgi tumšas, sapratu - jāpērk lētākais un jāuztaisa tā, kā pašam patīk." Patlaban no katrām durvīm slejas kailā Gundegas, vīra un meitiņas mugurpuse. Viņi visi trīs lūkojas Rīgas panorāmā, kura fotografēta tepat dzīvokļa terasē. Turklāt, ņemot talkā datormontāžu, ģimene sēž uz Rundāles pils fotogrāfiju fragmentiem. "Kad apniks, nomainīšu tās varbūt ar tomātiem vai savām iemīļotajām rozēm. Arī fotogrāfija nav lēts prieks, bet to ir vieglāk nomainīt nekā durvis," par nākotnes gleznām spriež saimniece. Pēc īsa pārdomu brīža viņa ļauj nofotografēt durvis ar pašas bildi. Pārējās gan ne: "Sevi ļauju, bet ģimenes locekļus sargāju!"
Pagaidām gan par durvju pārmaiņām minēt pāragri. Ģimene pēc gadu
ilga remonta te sākusi iedzīvoties mēnesi pavasarī un tagad rudenī.
"Īsti šīs neuzskatām par mājām, jo tās mums ir laukos. Te mums ir
kā kopmītnes," Gundega nosmej, ka šādas "kopmītnes" varētu būt pat
visprasīgākā studenta sapnis.
Baroks - nē, nemūžam!
Apvienotajā dzīvokļa istabā sudraboti baltas krāsas savijas ar baroka rakstiem. Par spilgti rozā akcentu - leļļu ratiem - parūpējusies arī meitiņa. Kad ģimene meklējusi dzīvokli, būtiskāko lietu sarakstā bijis lifts ērtai ratiņu pārvietošanai. Un balkons, kur mazo izvest pasauļot degunu. Tāpēc plašā terase iekarojusi Skudriņu simpātijas, par spīti šaurajam plānojumam. Tālu nebija jāmeklē, vien jāpalūkojas augšup - dzīvoklis nopirkts no augšējiem kaimiņiem namā, kurā Skudriņas jau īrēja mājokli.
"Tad mēs veselu gadu remontējām. Ilgi... Kamēr paši visu izdomājām," Gundega atceras, ka sākotnēji gan grīdas, gan durvis bijušas nepieņemami tumši brūnas. Viņi nolēma, ka ekonomēt nevar un smagnējā sajūta no mājokļa jāizdzen. "Mājās ir šie mierīgie toņi, jo es jau pati esmu tik nenormāla, ka nevarētu atļauties vēl sev apkārt spilgtas krāsas," viņa nosmej sudrabainajā valstībā.
"Ja kaut ko izdomāju, tad no mērķa neatkāpjos. Neviens negribēja taisīt sudraba krāsas virtuves iekārtu. Izstaigāju ntās firmas, kurās teica, ka mēbelēm tādas krāsas nav un nebūs," enerģiski stāsta saimniece. Tomēr atradusies firma, kura piekritusi tieši tai sudraba krāsai, kuru Gundega noskatījusi: "Sievietes, kā zināms, ir ietiepīgas būtnes... Viņas jebkuru var davest."
Pirms gadiem diviem vai trim Gundega par dzīvi baroka stila
iekārtojumam būtu iesaukusies: "Nē, nemūžam!" Viņas mājokļos bijis
krāsu periods, tad minimālisms un arī "nāvīgākais kičš". "Tagad,
laikam, bija uznācis bara instinkts, jo šobrīd baroks interjerā ir
diezgan daudz. Bet pieļauju, ka pēc laika apniks - tad noņemšu
aizkarus, galdautus..."
Rudens uz galda
Saimniece saka - vēl pirms pusgada veikalos bijis neiespējami atrast viņas iecerētā toņa aizkarus ar baroka rakstiem: "Pat ja bija kaut kas līdzīgs dārgajos salonos, cena arī bija vienkārši - kosmoss... Tāpēc sameklēju rūpnīcu Nīderlandē. Aizbraucu ar pasaciņu - cik ļoti šeit, Latvijā, man vajag viņu aizkarus. Un cilvēki patiesībā ir diezgan atsaucīgi, ja tikai ir pašam uzņēmība." Tāpat arī mēbeles, izņemot meistara darināto virtuves iekārtu, meklētas ārpus Latvijas. "Kad apnīk, kā man Latvijas veikalos cenšas kaut ko iebarot par neadekvātu cenu, es vienkārši sadusmojos un braucu pati pakaļ." Reiz Lietuvā, kad līdzbraucēji nav gribējuši mašīnā vest Gundegas melno zvilni, viņa panākusi savu - soloties vieglo krēslu, kurš tagad ir iecienītākais dzīvoklī, nest mājup kaut vai uz muguras.
Zem sudrabotā krēslu ietērpa, Gundega saka, slēpjas parasts galds un visparastākie krēsli. Viņa tos atdzīvina ar sarkanu, zilu, melnu galdautu. Uz 18.novembri būšot arī sarkanbaltsarkans galdauts: "Man patīk pieskaņoties svētkiem. Tāpēc arī te, dzīvoklī, uz galdiem ir dzeltenās kļavu lapas - ja ir rudens, tad lai tas ir bišķiņ arī mājā." Pēc tam nāks ziema ar acāliju un alpu vijolīšu podiem.