Honda lāgiem pinas savos apgalvojumos, saucot jauno Civic par revolucionāri evolucionāru, vienlaikus teicot, ka 2011. gada modelis pārlēcis uzreiz divām modeļu paaudzēm. Lai gan Civic saglabājis trauksmaino formu un paslēpto aizmugurējo durvju rokturi, tas izskatās kā demobilizēts no kaujas flotes. X-Fighter vietā iznācis atspoļkuģis, tautā saukts par šatlu (shuttle). Kādreizējie F1 komandas speciālisti mašīnas aizmugurē radījuši aerodinamisku brīnumu, kura centrālais elements ir pakaļējie lukturi, pareizāk sakot, viens liels lukturis, kas vienlaikus ir arī spoilers. Tikai sūra un ilgstoša pieredze F1 sarežģīto un intrigām pilno tehnisko noteikumu jūgā spēj atraisīt cilvēciskās būtnēs šādu talantu. Civic ticis arī pie LED dienasgaitas lukturiem, kas pustumsā vēl vairāk padara to līdzīgu izlūkkapsulai, kas kaut kur ārējā orbītā atāķējusies no simt reižu lielāka bāzes kuģa.
Jezga salonā
Cilvēks, kas visu mūžu braucis ar golfiem un astrām, pirmo reizi ticis pie Civic stūres, jutīsies tāpat kā Vils Smits, kuram Neatkarības dienā bija jālido ar Rouzvelā notriekto citplanētiešu «šķīvīti». Ārpusgalaktisko siseņu zondē visi ķeburi bija daudzmaz vienādi, turpretim Honda divstāvu panelī krustām šķērsām samesti viens ar otru pilnīgi nesaderīgi analogie un elektroniskie rādītāji kopā ar vēl citādu borta datora «logu» un novecojuša modeļa navigāciju. Jebkura vācu autoražotāja pārstāvis, ieraudzījis, ka katrai paneļa daļai ir citādi cipari, ķertu pie sirds. Vēlreiz viņam to nāktos darīt, aizverot durvis. Viena latviešu dizainere, kurai bija izdevies iekarot Japānas tirgu, reiz stāstīja, ka japāņiem ir bezgala svarīgi pat tas, ar kādu skaņu aizveras virtuves skapīša durvis. Civic durvju skaņa laikam arī pieregulēta pēc toņdakšas, bet skaņas izolācija jau tiecas uz lidmašīnas fizelāžas augstumiem. Citu uzlabojumu kabīnē nav, un materiālu izvēle saka priekšā, uz kā rēķina jaunais modelis nebūs dārgāks par veco. Pirms sešiem gadiem sajūsmināja Civic stūre. Satverot to, cauri ķermenim izskrēja kņudošas tirpas, it kā tu būtu Lūks Skaivokers, kurš tūdaļ sados pa pakaļu impērijas ļaundariem. Jaunā Civic stūre, kaut trīsspieķu un it kā «sporta», nez kāpēc šķiet nākam no minivena, un, jā, sēdekļiem joprojām ir plīša apdare. Šajā ziņā Civic atgādina japāņu ātrvilcienu Shinkansen - ārpusē ultramoderns un neticams, bet iekšpusē iestrēdzis astoņdesmitajos.
Iepriekšējā Civic testa braucieni beidzās ar nepatīkamiem novērojumiem piekares darbībā un sekojošiem pārmetumiem no Honda dīlera par tik progresīvas automašīnas «nolikšanu». Trīs nedēļas pēc izskaidrošanās Honda atsauca visus jaunos Civic, lai nomainītu kaut ko pakaļējā piekarē. Ar jauno modeli tā nenotiks, jo piekare ir tā pati vecā, ieskaitot bēdīgi slaveno torsionu siju aizmugurē, kas toreiz īslaicīgi sašķobīja attiecības ar dīleriem. Un ritošā daļa ir tā Civic vieta, kur Honda inženieri izpaudušies pa īstam. Pateicoties optimizācijām un šķidrumpildītām piekares buksēm, automobilis kļuvis saturīgs, ar plūstošām reakcijām, patīkamu smagumiņu līkumos un vieglāku, taču asāku stūri, kuras mehānismam tagad ir īsāks pārnesums. Un pat ar zemprofila riepām Civic cienījami kompensē rises un asfaltā izdrupušus caurumus.
Kur ir mans motors?