Dienvidaustrumāzijas pilsētvalsts Singapūra daudziem asociējas ar "transporta koridoru" ceļā uz Austrāliju vai kādu no tuvējām kaimiņvalstīm, kā arī ar vietu, kur nav atļauts lietot košļājamās gumijas. Patlaban Singapūra ir visattīstītākā šī reģiona valsts ar visstraujāk augošo ekonomiku un ietekmīgs biznesa centrs. Tā mērķtiecīgi sevi mēģina pieteikt arī kā reģiona kultūras un mākslas centrs, lai "piespiestu" ceļotāju uzkavēties šeit ilgāk par pāris naktīm.
Nepazūd tulkojumā
Iespējams, tieši Singapūra ir vislabākie vārti, lai sāktu iepazīt Āziju. Pirmkārt, šeit ir ērta ceļošana, ko nodrošina līdz detaļām pārdomāta un sakārtota infrastruktūra, sākot ar ļoti labi organizētu metro sistēmu (Mass Rapid Transit jeb MRT), kurā biļete ir pieejama tikai elektroniskas plastikāta kartes veidā, lai būtu maksimāli videi draudzīgi, un beidzot ar publiski pieejamiem trenažieriem dzīvojamo namu pagalmos. Otrkārt, pilsēta ir multinacionāla, un tajā dzīvo gan vēsturiski ieceļojušās ķīniešu, indiešu un arābu kopienas, gan kaimiņvalstu pārstāvji no Malaizijas un Indonēzijas, gan arī eiropieši, austrālieši un amerikāņi, piedāvājot lielisku tradīciju un kultūru sintēzi. Singapūrā ir saglabājušies vēsturiski izveidojušies tā sauktie ķīniešu, indiešu un arābu kvartāli, kuros iespējams noķert katras nācijas specifisko garšu gan arhitektūras, gan virtuves, gan arī atmosfēras ziņā. Treškārt, pamata valoda šeit ir angļu valoda, līdz ar to nekas "nepazūd tulkojumā".
Singapūra var lepoties ar izcilu tīrību – bez jau minētā aizlieguma šajā valstī lietot košļājamās gumijas metro, piemēram, nav atļauts ne dzert, ne ēst. Par šo normu pārkāpumu tiek piemērots naudas sods, tai pašā laikā ikviens var būt drošs, ka šokolādītē neiesēdīsies. Vēl viena tīrības izpausme ir reizi nedēļā cīnīties pret insektiem dzīvojamo namu pagalmu zaļajā zonā. Kukaiņiem tiek dota tik pamatīga dūmu indes deva, ka tā uzkāpj pat līdz 14. stāva logiem.
Kopumā viss šeit šķiet ārkārtīgi sakārtots, un iedzīvotāji paši ar to ir ļoti apmierināti. Ne viens vien ķīniešu izcelsmes taksists labā angļu valodā man stāstīja, ka Singapūra nešaubīgi ir vislabākā vieta, kur dzīvot, kā galvenos plusus uzskaitot sakārtotu, tīru, zaļu un drošu vidi, plaukstošu ekonomiku un modernu arhitektūru. Protams, lēti gan neesot, un līdz ar iebraucēju skaita palielināšanos (jo kurš gan negrib šeit dzīvot?) nedaudz palielinājies arī noziedzības līmenis. Valdība strādājot, lai attīstības tempi tiktu kāpināti, tiesa, presē to kritizēt vai kariķēt nav atļauts.
Pērles pret puikām
Singapūras centra panorāmu pamatā veido debesskrāpji, kas piešķir pilsētai nedaudz futūristisku atmosfēru. Pirmajā brīdī pat nepamani, ka augstceltnēm pie kājām ir arī pa kādam nelielam vēsturiskam tirgotāju namiņam vai ēkai ar kultūrvēstures mantojuma iezīmēm. Tās, par laimi, izdzīvojušas, debesskrāpju būvniecības buma neskartas, un nu to saglabāšana ir kļuvusi par arhitektūras politikas sastāvdaļu, lai pilsēta nezaudētu savu šarmu un saikni ar vēsturi. Tiesa, daudzas vecās ēkas ir saglabājušas tikai ārieni, jo to funkcijas ir piemērotas mūsdienu dzīves prasībām. Piemēram, bijušie tirgotāju namiņi, kas pamatā izvietojušies Singapūras upes krastā, tagad ir kļuvuši par iecienītiem zivju restorāniem, jo galveno preču sadales funkciju pilda Singapūras osta, kura ir viena no aizņemtākajām pasaulē, – kuģiem jāstāv rindā, lai tajā iebrauktu.
Dažas jaunceltnes ir īstas arhitektūras pērles, un to autori ir pasaulē atzīti arhitekti. Pilsētas vaibsti vairs nav iedomājami bez viesnīcas Marina BaySands un Esplanādes teātra. Pirmais ir lielākais Singapūras hotelis, kuru veido trīs 55 stāvus augsti torņi, tos savieno 200 metru gara "cepure", kas noguldītā veidā pārsniedz Parīzes Eifeļa torņa metrāžu. Šī cepure palielina ēkas augstumu vēl par trim stāviem, un tā ir pasaulē lielākā publiskā konsole, uz kuras zem klajas debess ir izvietots skatu laukums, dārzi, 150 metru garš peldbaseins un luksusa restorāni. Peldbaseins ar dārziem ir pieejams tikai hoteļa viesiem un apmeklētājiem ar īpašām biļetēm, kuru skaits diennaktī ir ierobežots, savukārt skatu laukums ar brīnišķīgu pilsētas panorāmu ir atvērts ikvienam par 25 Singapūras dolāriem (aptuveni 11 latu).
Esplanādes teātris ir viens no arhitektoniski spilgtākajiem objektiem Singapūrā ar ekskluzīvu atrašanās vietu Marinas līča krastā. Šī arhitektūras ikona, kas sastāv no diviem identiskiem apaļiem, "spurainiem" korpusiem, kopš 2002. gada ir mājvieta mūsdienu mākslas centram ar koncertzāli 1600 skatītājiem, teātra zāli zirga pakava formā ar 2000 sēdvietām, bibliotēkai, veikaliem un kafejnīcām.
Turpat netālu no Esplanādes teātra – Singapūras upes krastā – jauno arhitektūru atsvaidzina kāda skulptūra, kas "iesaldējusi" piecu kailu zēnu kustības, no krasta lecot upē, lai veldzētos neizturami karstajā tropu klimatā. Dabā šādu skatu diemžēl redzēt vairs nav iespējams, mūsdienu Singapūrā bērni peldas strūklakās vai piemāju baseinos.
Pieminēšanas vērta ir arī pilsētas populārākā viesnīca RafflesHotel – koloniālās vēstures piemineklis, kas nosaukts Singapūras atklājēja sera Stemforda Reiflsa vārdā. Tas savas durvis vēra 1887. gada 1. decembrī, piedāvājot viesiem 10 istabu. Kopš tā laika ar saviem dārziem un klasisko arhitektūru hotelis savā ziņā ir kļuvis par ikonu, tajā mitinājušies un tā publiskās verandas inspirācijai izmantojuši tādi literāti kā Somersets Moems, Hermanis Hese un Radjards Kiplings. Patlaban viesnīcas ēka aizņem veselu kvartālu, un tajā bez viesnīcu numuriņiem un viesnīcas vēstures muzeja ir izvietoti arī luksusa zīmolu modes preču veikali, mākslas galerijas, spa, kafejnīcas, bāri un restorāni.
Māksla un vēsture
Āzijas Civilizācijas muzejs ir gan vēl viens koloniālisma ēkas paraugs, gan arī labs ekskurss Singapūras un Āzijas vēsturē un kultūrā. Muzeja ēka ir valsts piemineklis, celta 1864. gadā un pēc nopietnas restaurācijas durvis vērusi 2003. gadā. Desmit muzeja galerijās rodama izcila Āzijas mākslas kolekcija ar piectūkstoš gadu senu vēsturi. Tieši šeit var uzzināt, ka musons ir nevis lietus, bet gan valdošie vēji, kas maina savu virzienu un ir tie, kas atnes vai nu lietu, vai sausumu. Singapūrā lietus sezona sākas novembrī un beidzas marta beigās. Šajā laikā vējš pūš no ziemeļaustrumiem un atnes lietus mākoņus. Izrādās, tieši dominējošie vēji vēsturiski ir stimulējuši Singapūras ekonomisko attīstību, musona laikā uz Singapūru "atpūšot" tirdzniecības kuģus, kad vēja virziens mainās – ļaujot tiem viegli atkal pa vējam tikt mājās.
Bez pastāvīgās ekspozīcijas Āzijas Civilizācijas muzejs piedāvā arī īslaicīgas izstādes. Piemēram, līdz 18. augustam ir skatāma izstāde Atklājot kosmosu. Stūpa kā budisma simbols ar iespaidīgu Taizemes mākslinieka Jakai Siributra stūpas interpretāciju, kurā stūpas piramīdas forma ir veidota no daudzām tamborētām un ar vasku apstrādātām Budas figūriņām, kas sakārtas diedziņos.
Kaut gan mākslas galerijas ir atrodamas arī iepirkšanās centros, labu pārskatu par aktuālo Dienvidaustrumāzijas mūsdienu mākslā piedāvā Singapūras Mākslas muzejs (Singapore Art Museum (SAM)) un tā četrus gadus vecais "piedēklis" – SAM at 8Q, kas iekārtots citā ēkā blakus ielā, lai izstādītu muzeja augošo mūsdienu mākslas kolekciju. Šeit apskatāmi ievērojamāko jauno mākslinieku darbi no Singapūras, Malaizijas, Indonēzijas, Taizemes, Vjetnamas un Ķīnas. Singapūras kā reģiona centra aspekts jūtams it visā, arī mākslā.
Informācija
Esplanādes teātris www.esplanade.com
Āzijas Civilizācijas muzejs www.acm.org.sg
Singapūras Mākslas muzejs www.singaporeartmuseum.sg