Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Cilvēki atvilktnēs

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Rosemary
R
Paulsam 9. oktobris, 2011 No vinaes puses..nedaudz žēl , ka jau tik ātri zināms uzvarētājs. No otras, cik tad bieži ir tādas sezonas?Brauca labi, kļūdas maz pieļāva .formula ar labi gāja.. ir ir pelnījis šo titulu.Es negribu pat skatīties, kas notiek draugiem.lv F1 domubiedros Teftelis mīkstais utt.
Mayra
M
je trouve l'analyse de jb_romain tres juste, la rtseuise du MHRC est planifiee et moi c'est ca que je trouve superbe, c'est clairement un schema qui se calque sur Toulouse et Clermont avec la formation comme colonne vertebrale du projet. Et tant mieux que les collectivites territoriales subventionnent ca!C'est certainement le projet le mieux realise ces derniers temps meme si je soupconne Lorenzetti de vouloir etablir la meme chose avec le racing: le club, le STADE, et s'appuyer sur le vaste vivier de la region IDF. Deja il y a 2 ans, ils affirmaient leur ambition, remis justement a leur place par le grand frere du Stade Toulousain MHRC traine ses guetres en top 14 depuis 2003/2004 et apres avoir essuyer les platres de se maintenir, est monte en puissance gentiment Ca fait extremement plaisir de voir un projet si bien mene et c'est peut etre pour ca que les gens oublient d'en voir les grosses ficelles!En tous cas ils ont plus de chances de reussir que les Brive, Bayonne ou Toulon On verra ce que donne le LOU pourra t il recuperer le savoir faire Bergallien pour la formation avec la pepiniere de la region Rhone Alpes auront ils la volonte de se batir un stade ou auront ils droit de jouer a Gerland?Car dans le professionalisme, sans STADE digne de ce nom, pas de rentree d'argent consequente Pour le cote humain, ce qui frappe, c'est ces 4-3 fantastiques Tomas-Ouedraogo-Trinh-Duc qui n'est pas sans rappeler encore le ST et les Michalak-Poitrenaud-Jeanjean
Inga Ā > Memory
I
Paldies par atgādinājumu, noteikti izlasīšu Arvīdu Juozaiti, jau sen gribēju, bet ruds kaķis ceļu pārskrēja. "Rīga – civilizācija nevienam" tāds zīmīgs nosaukums: aizvakar pabeidzu Žana Pola Kofmana "Kurzeme francūža acīm" – viņi "no citurienes", kas še iemaldās, uzsver šejienes neaizņemtību, nerealitāti. Izlasīju un sajutos kā citplanētietis – tā viņš mūs ir ieraudzījis. Pasaules ieeja! Pēdējās slūžas starp slāvu un ģermāņu pasaulēm. Zeme, kas šķiet lemta idilliskam mieram, kur nekad nekas nav noticis. Un tādā garā visi rakstītie avoti jau no laika gala. Jocīgi, bet rodas tāds iespaids, ka tā ir nevis viņu finiterras romantizēšana, bet tiešām kāds augstāks spēks sargā mūsu neesamību. Un nav jābaidās ne no Bangladešas, ne no kā.
klišejas
k
stereotipi un 'štampi". var taču arī nerakstīt- vismaz reizēm.
Memory
M
Freimane uzskata, ka tiesiskā valsts, pilsoņu kopības apziņa – par to visu tika runāts pirms Ulmaņa puča un parlamentārās demokrātijas likvidēšanas...... - Bija tāds sociālais slānis ' inteļiģence ', kuras pārstāvji ne tikai jēgsaturīgi runāja, bet pat spēja paklusēt - saprast un vienoties par ko kopīgu. Nav vairs tāda slāņa/šķiras - un tagad bezjēgas runāšana turpināsies līdz kādam tādam 15. maija vai 17. jūnija vēsturiskajam pagriezienam. Piekrītu grāmatas 'Rīga - civilizācija nevienam' autoram, filosofam Arvīdam Juozaitim: ' (..) Ko tas nozīmē? Tās šādi ilgi nepastāvēs. Ko viņas gaida? Es teiktu: Rīga gaida "Bangladešu". Tie būs jaunie ienācēji, kurus baidīsies nosaukt par okupantiem, taču īstenībā viņi tie būs. Uz jauna, sveša spēka fona visas latviešu pašreizējās ķildošanās ar "vidējiem krieviem" izskatīsies noziedzīgas, jo ir zaudēts laiks. "Krievu pilsonības" jautājums atkritīs kā rudens lapas, latviski runājošie krievi kļūs par īstajiem partneriem jaunu nelaimju novēršanai. '' (Baltijas atslēgas atrodas Rīgā
.23.11.2011.LA).
justīne
j
Nu nav jau nav visi tie mikrorajoni tik melni, kā viņus mālē. Piemēram, Zoļikā viss ļoti mierīgi. Naktīs nav bail iet ārā. Kaimiņos krievu un latviešu tantuki ļoti labi saprotas, čalo pie trepjutelpām, baro tos pašus pagrapa kaķīšus un vēl arī viena pie otras ciemos ar pīrāgiem iet. Ja par urlām, tad vispār to terminu jau sen var attiecināt arī uz nemazums latviešu džekiem no konkrēta sociālā slāņa (dzīvesveids, izskats, izteiksmes veids tas pats).
justīne
j
Ak jel, pārrakstījos piedodiet, domāts, protams, bija 16.03. bet līdz tam Tev laikam grūti aizdomāties.
  • 0
  • 0
vse družna po russki
v
Justīn, interesanti būtu uzzināt, kas notiek 19. martā? Varbūt Sarkanās armijas izvaroto sieviešu piemiņas diena?
  • 0
  • 0
justīne
j
Man kaut kā būtiskāk šobrīd šķiet nevis tas, kādā valodā viņas sarunājas, bet gan tas, ka spēj draudzīgi čupoties vispār, nebāžot viena otrai acīs savus "par" un "pret", savus 19.martus un 9. maijus.
  • 0
  • 0
Čevo, čevo?
Č
Kaimiņos krievu un latviešu tantuki ļoti labi saprotas, čalo pie trepjutelpām, baro tos pašus pagrapa kaķīšus un vēl arī viena pie otras ciemos ar pīrāgiem iet. ===================================== A na kakom jazike meždu saboj razgovarivajet eķi vaši dobrije tantuki?
  • 2
  • 0
garāmgājējs
g
Neredzu nevienu iemeslu, kāpēc man būtu jātērē kaut desmit minūtes SAVA laika ,lai skatītos ,kā dzivi kaut kādi urlas ( vienalga kādas tautības). Es zinu ,ka tādi ir . Un daudz. Es neko tādiem nevaru palīdzēt , jo laikmets ir tāds ,kurš deģenerē cilvēkus.Ar visatļautību ,alkatību ,neizglītotību ,it kā dekokrātiju un liberālismu, u.t.t. Es varu tikai godīgi un krietni darīt savu darbu, dzīvot tīru savu dzīvi, tā vairojot labo. Neviens nevar man manā godīgi nopelnītajā brīvajā laikā likt skatīties uz citu mēsliem!
sena paziņa
s
Tomēr nevaru nomierināties par Ingas ''ķidāšanu ''.Ceru ,ka rakstniecei pa šo laiku izveidojušās aizsargbruņas pret nedaudz nesaprotošiem komentētājiem,kas negrib izprast zemtekstus . Inga ,tā turpināt ,ceru biežāk lasīt Tavus rakstus !
Maksis
M
Mūsdienās ne jau tautība ir atvilktne - kurā atvilktnē tad būtu Kostaņecka, Gļebs Panteļejevs, Loskutovs vai ukrainis Vladimirs Pelipeiko raksta 'Sarkanās' aktivitātes ceļā uz varas sagrābšanu Latvijā" autors (meklējiet google, jo linkus šeit ievietot nevar) Savā atvilktnē dzīvo padomju cilvēki, kuru sapnis joprojām būtu dzīvot kolhozā un spert kopus" kombikormu un soļarku"
izbīlis
i
Rakstā paustajai domai piekrītu. Pēdējā teikumā varētu - es no savas puses varētu - rakstīt arī "zaudējam dzīves". Bet - ar tiem izlūkiem vai nebūs tā, ka, pierakstot šādu grēku, bez liekiem paskaidrojumiem nošaut bija vēl vienkāršāk?
Smelcers
S
Diemžēl tipisks pēcreferenduma rakstiņš.Kārtējā latviešu intelektuāle, kura lien no biksēm ārā, lai tikai pierādītu, cik viņa ir iecietīga, un, lai tikai viņu neuzskatītu par pārlieku lielu nacionālisti. Lai mani uzskata par nacionālistu vai zootehniķi, bet man nav intereses par šī armēņu jaunekļa "daiļradi". "Seviļas bārdziņa' režija bija viena no nejēdzīgākajām, kāda pēdējā laikā redzēta.
Hercogs
H
"Lielam vairumam atmiņās par kara laiku saglabājies kulturāla nacistu armijas zaldāta tēls, kurš mazgājas ar ziepēm, buktē bikses un dāvā bērniem šokolādītes. Tas, ka nacisms bija milzīga sērga, kas lēma nāvei gandrīz visus Latvijas ebrejus, tiek par maz apzināts un nožēlots. " Šķiet, autore pati dzīvo stereotipos. Ne jau visi vācu armijā iesauktie paši bija nacisti. Vienkārši zaldāti, kuriem neviens neprasīja, ko viņi grib, bet nosūtīja karot.
Vārds
V
Par sabiedrības attīstību liecinot attieksme pret sievieti - to saka arī mūsdienās. Ingai Ābelei vajadzētu iepazīties ar abu armiju kara stratēģijām un tad rakstīt... Ģimenēs ir dzīvi stāstu par vieniem un par otriem izmisuma pilnās situācijās un tiem stāstiem nav nekāda sakara ar buktētām vai nebuktētām biksēm, bet ar zemākiem instinktiem
  • 5
  • 0
pēc tam tos zili pelēkos
p
Vērmahts vispār bija daudz "nepolitiskāks" par Sarkano armiju, jo tajā nebija politisko uzraugu (poļitruku), kuri Sarkanajā armijā varēja apstrīdēt pat ģenerāļu lēmumus. Līdz ar to nacistu partijas biedru Vērmahtā bija nesalīdzināmi mazāk kā komunistu partijas biedru Sarkanajā armijā.
  • 5
  • 0
Berkana
B
Smuka bilde!
Jānis
J
"Ar to pietiek, lai tā sauktie valsts patrioti šo filmu ignorētu." Sāp, kad redzu šādas klišejas. Esmu Latvijas patriots, man riebjas PSRS, bet es tiešām gribu redzēt šo filmu.
Anna
A
Piedodiet klūdas! Pārvaldu latviešu valodu normāli, bet ne ideāli. Mācos. Sākām sarunu par Aika Karapetjana filmu par kādu mūsu laikabiedru kopumu, kuru nav iespējams ignorēt un nonācām atkal pie tā paša - krievi - latvieši - žīdi. Patiesībā tas viss apriebies! Es esmu krieviete un NEGRIBU, ka mani asociē ar tiem "urlām", par kuriem stāsta šī filma (esmu redzējusi tikai fragmentus, varbūt viss kopumā būs pavisam savādāk). Ja kas, arī es dzīvoju Pļavniekos un daudzi mani draugi dzīvo turpat. Ziniet, mēs lasām grāmatas, ejam uz teātri, neesam narkomāni, neskatāmies pat pa televizoru Jauno vilni. Arī mēs šeit esam un esam krievi! Lucian Freud: Portraits, National Portrait Gallery, 9. februāris - 27. maijs, Londona. www.anothertravelguide.lv Leo Rozentāls – latviešu paparaci Veimāras republikā. fotokvartals.lv Radi! No 12. līdz 18. martam Latvijā notiks radošās darbības nedēļu RADI! www.culturelab.com KD iesaka Edīte Tišheizere, teātra zinātniece un teātra kritiķe 15 Jonass Kaufmans. Kristians Brekte, mākslinieks Ingus Pētersons un Kristīne Zadovska Mazu brīdi pirms. Gundars Ignats, literāts 1 Meitene ar pūķa tetovējumu. Eiženija Aldermane, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja 4 Okss Madino Pasaules dižākais tirgonis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja