Arhitektoniski pilnīgi atšķirīgas būves, tomēr tās vieno kopīgas iezīmes - abas ir kvalitatīvas arhitektūras paraugi un būs pieejamas plašākai sabiedrībai. Divi sabiedriski orientēti objekti Rīgas nelielajam mērogam noteikti ir ieguvums!Vēl vēroju, ka Latvijas mazākās pilsētas - Kuldīga, Cēsis, Sigulda, Liepāja - dzīvo aktīvu kultūras dzīvi, kas neizbēgami iet roku rokā ar vides sakopšanu. No lielceļu malām pēdējo piecu gadu laikā pamazām nozudušas padomju laika drupas, paverot skaistu, sakārtotas ainavas skatu.Arhitektūra ir saistīta ar procesiem sabiedrībā - tā nevar pārmēru atrauties no kopējās domas, bet var to ietekmēt. Vide, ko rada arhitekti, ir platforma, kurā vairāk vai mazāk aicinoši un produktīvi darboties cilvēkiem. Šogad pirmo reizi ar arhitektūru saistītu profesionāļu diskusijā par Rīgas centra detaļplāna izmaiņām dzirdēju izskanam jēdzienu «sabiedriskais labums» (arhitekts Andris Kronbergs). Arī šo vērtēju kā spēcīgu impulsu virzībā uz lietu kārtošanos kopējās interesēs. Ne velti šā gada Venēcijas biennāles starptautiskās arhitektūras izstādes kuratora izvirzītais moto ir Kopīgais pamats, lai apskatītu ēku radīto telpu nozīmi - politisko, sociālo. Deivids Čiperfīlds arī aicina novērtēt visu arhitektūras procesā iesaistīto dalībnieku līdzatbildību, un tas nozīmē, ka katrs - arhitekts, ierēdnis, būvinženieris, amatnieks, nākamais lietotājs - esam aicināts kopīgi paaugstināt savu dzīves kvalitāti.Par nepatīkamo - liekas, nespējam noturēt dziļākos Latvijas laukus un pašu Rīgas sirdi Vecrīgu. Pirmajā gadījumā nepalīdzam meklēt veidu, kā izdzīvot un saglabāt lauku tradicionālo viensētu, kaut vai ar atzinību tiem, kas to vēl kopj. Savukārt Vecrīgā akceptējam Rīgas domnieku komercijas aizsegā virzītu balagānu. Izklaides biznesa patvaļai atdota Kaļķu iela un laukums pie Okupācijas muzeja tā vietā, lai pilsētbūvnieciski un arhitektoniski profesionāli veidotu iedzīvotājiem un Latvijas viesiem saprotamu struktūru - kultūrā un estētikā orientētus sakārtotus laukumus un ielas. Mēs nedodam skaidru vēstījumu, ar ko lepojamies.
Izskan jēdziens sabiedriskais labums
Manuprāt, arhitektūras procesi Latvijā šodien kārtojas pozitīvi.Bija prieks pēdējā mēneša laikā apskatīt divus jaunus objektus, kas durvis lietotājiem vērs septembrī. Viens ir mazliet ambiciozais Latvijas Mākslas akadēmijas jaunais mācību korpuss (arhitektu grupa SZK) baltā betonā. Otrs - klusināta melna koka un betona būve - Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā (Zaigas Gailes birojs).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.