Lūsiņa: Melnā ēna ap Balto namu

parmainas opera atnestu siguldas opersvetku organizators dainis kalns vinam nopelni jaunu talantu atbalstisana,arzemjuzvaignu unsponsoru piesaistee,varbutjapaludz.peejas zinas par 1 milj, paradukatastrofa

Operas soliste: «Ļaujiet mums darīt savu darbu!» Una Griškeviča, TVNET Šodien, 00:11 Kamēr nerimst kaislības ap Latvijas Nacionālo operu, mākslinieki turpina strādāt. Arī skaistās balss īpašniece Liene Kinča, kurai uzticēta Mimī loma Pučīni operā «Bohēma», - galu galā atjaunotā iestudējuma pirmizrāde paredzēta jau 17.februārī. Kā dziedātāja tiek galā ar mitro un drēgno laiku, kas nepavisam nenāk par labu balss saitēm? Liene Kinča atklāj, ka cenšas bez vajadzības neuzturēties ārpus telpām un saģērbjas maksimāli silti. «Nekādu īpašu rituālu gan man nav. Dzeru daudz apelsīnu sulas, ļoti daudz lietoju C vitamīnu un paļaujos uz savu imunitāti. Ceru, ka tā šim klimatam ir piemērojusies,» smejas dziedātāja. Lūgta raksturot Mimī – Parīzes ziedu šuvēju -, dziedātāja nedaudz apdomājas, tad teic: «Ar Mimī ir tā ļoti jocīgi: pēc tām milzīgajām, dramatiskajām partijām – Amēlijas, «Triptiha», Lizas – Mimī ir pilnīgi citādāka. Viņa ir ļoti maiga, kautrīga, pieticīga meitene. Man nekad tāda loma nav bijusi, un būtībā Mimī ir pilnīgs pretstats man. Viņa ar visu samierinās, viņa ir gatava visu pieņemt, viņa pat ir ar mieru nomirt, viņa vienmēr meklē kompromisus, jebkuru situāciju mēģinās vērst par labu. Mimī saka: «Man jāmirst? Labi, es miršu...» Vai Liene paudusi izrādes režisoram Pēterim Krilovam, ka viņai tomēr gribētos aizstāvēt savu varoni? «Nē, ar režisoru vēl neesmu tikusies, jo mēģinājumi sāksies janvāra beigās. Pagaidām tikai mācos muzikālo materiālu. Turklāt man būs interesanti sastapt režisoru un dzirdēt, ko viņš prasa un kādu šo izrādi grib redzēt. Nekad neesmu strādājusi kopā ar Krilovu, tāpēc skatīsimies.» Problēmu veidot tēlu Lienei nebūšot, jo viņai ir pietiekami liela pieredze un nodziedāts pietiekami daudz lomu. «Man tas būs jaunatklājums, un tas ir interesanti,» viņa smaida. Vai Lieni nebaida tas, ka viņas dziedāto Mimī salīdzinās ar Ineses Galantes, Ingas Kalnas un Maijas Kovaļevskas šīs lomas interpretāciju? «To nevar salīdzināt, jo mums ir tik radikāli atšķirīgas balsis! Un to, ko rakstīs kritikās, – nu, lai raksta. Tās ir kritiķu tiesības,» saka Liene, uzsverot – viņu kritikas neuztrauc, jo viņa tām nepievērš īpašu uzmanību. Dziedātāja arī atklāj, ka nākotnē savu karjeru domājot saistīt ar Eiropas opernamiem – par to liecinot tendences, kas pašlaik iezīmējas. «Domāju, ka tas ir likumsakarīgi, jo balss attīstās un man kā māksliniecei ir interesanti dziedāt vairākās vietās, ne tikai būt piesaistītai vienai trupai un vienam operteātrim.» Par konkrētiem plāniem Liene gan runāt negrib, jo – viņai nepatīkot runāt par nenotikušām lietām. Taču Lienes plāni saistās arī ar mūsu pašu opernamu – viņa ļoti gaida Vāgnera tetraloģijas «Nībelungu gredzens» noslēgumu, kur viņa pirmoreiz dziedās Ziglindes lomu «Valkīrā». «Man ar šo lomu gribas strādāt vairāk nekā ar Mimī, bet pagaidām jāpiebremzē. Tomēr tā ir galvenā loma – ļoti smaga, jo dziedamais materiāls ir gandrīz divas stundas garš. Nu, tas ir Vāgners! Viņš ir mans mīļākais komponists,» atklāj Liene, kura apzinās savas balss iespējas šajā mūzikā, taču sargājas tai pieķerties par ātru. «Ja tu sāc dziedāt Vāgneru, tad iegūsti štampu «tu esi Vāgnera dziedātājs», un neviens neko citu vairs nedod. Tomēr, godīgi sakot, man Vāgneru ir vieglāk dziedāt nekā, piemēram, Pučīni.» Taujāta, vai ap Operu notiekošā jezga netraucē viņai gatavoties izrādēm, dziedātāja strikti teic: «Ziniet, kāds ir mans neitrālais skatījums? Es ļoti labi saprotu tās abas puses, kas iesaistītas tajā visā pasākumā. Bet – mani interesē mans darbs, lai es justos labi savā darbavietā, lai man laikā samaksātu nopelnīto. Tās lietas, ko kārto administrācija, direkcija un vēl kaut kur augstāk, - tās uz mani neattiecas. Man nav laika par to domāt un mēģināt pārliecināties, cik tai kafijai ir notērēts. Tāpēc es priecātos, ja man atstātu manu darbu un ja katrs darītu savu darbu. Un varu pilnīgi noteikti pateikt, ka atbalstu Andreju Žagaru – viņš ir ļoti daudz izdarījis šajā teātrī. Domāju, ka tas, kurš kādu dienu gribēs būt viņa vietā, – tam būtu jābūt ļoti stipram cilvēkam. Ļoti šaubos, vai šeit tuvumā kāds atbilstošs cilvēks ir manāms.»

Žagars būs prom un tingeltangelis operā rullē! Nāks uz operu ziņģu festivālu publika ar čipsu pakām. Tikai lai nīgrie arodbiedrības biedri sagatavojas, ka orķestra vietā spēlēs fonogramma.