Muzejos un dizaina veikaliņos droši vien būsiet pamanījuši trauku – tādu kā vāzi no porcelāna, kas izskatās pēc lietotas un saburzītas papīra tūtiņas. Visticamāk, jūs nezināt tās autoru, nav skaidrs, kurš ir oriģināls dizaina veikalā un kurš – pakaļdarinājums internetā un tirdziņā, un gan jau arī visi mūsdienu porcelāna burzītāji tic, ka paši šo ideju ir arī nosapņojuši. Mēs zinām, ka idejas virmo gaisā un liek rokām darboties atšķirīgās laika un telpas situācijās. Tāpat ne viss ir radies mākslinieciskā atmosfērā un pēc plāna. Dažkārt, varbūt pat biežāk, nekā būtu veselīgi, labas lietas rodas, to autoriem iedzerot malku vai divus reibinoša dzēriena savā kabinetā vai darbnīcā.
Tā esot gadījies mūsu kaimiņam somam Tapio Virkalam, kura stikla, porcelāna un metāla dizaina darbu retrospekcija, kas rīkota par godu Somijas valsts simtgadei, ir skatāma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Septiņdesmito gadu otrajā pusē papīra turzā viņš uz darbnīcu atnesis vai varbūt speciāli noslēpis pudeli stiprāka dzēriena, un, kad sieva vaicājusi, kas tā par turziņu, Virkala teicis – ak, tas jauns projekts, pie kura strādāju. Tas bija laiks, kad pēc dalības Milānas triennālē piecdesmitajos un sešdesmitajos Virkala jau bija ieguvis un nostiprinājis pasaules slavu un sācis strādāt arī ar slaveno vācu stikla, porcelāna un keramikas rūpnīcu Rosenthal.
Sajutis kaunu, ka sievai melojis, Virkala saburzītās tūtas tiešām iemiesoja smalkajā porcelāna medijā, nostiprinot modernā dizaina tendenci sadzīvisko padarīt par luksusu, pārceļot to citā materiālā vai ienesot citā situācijā, pilnībā nomainot priekšmeta statusu. Šo un citas epizodes no bagātīgā Virkalas mantojuma Rīgas izstādē neuzzināsim, taču krāšņos darbus apskatīt ir iespējams un vērts, lai jau nākamgad dotos uz modernās mākslas muzeju EMMA Espo Somijā, kur tiks atklāts ap 6000 vienību lielais Virkalas arhīvs.
Mums Latvijā ir daudz muzeju par rakstniekiem, un tas ir īpaši. Varbūt garlaicīgi, taču īpaši. Žēl tomēr, ka muzejos izrādītās priekšmetu kolekcijas vairāk saistās ar sadzīvi un mazāk – ar kādas personības radošo trīsdimensiju mantojumu no skices līdz produktam. Arhitekta vai dizainera memoriālā māja – muzejs būtu tik ekskluzīvi. Pilsētas blokēkas no arhitektūras līdz interjeram, milzīga izstāde par bijušo kombinātu Māksla. Varētu pierakstīt pilnas radošās sapulces tāfeles ar izstāžu un grāmatu idejām par Latvijas dizainu. Mums nebija, nav un nebūs kā pie somiem, tomēr mums bija, ir un būs savs dizains, kas kļūs tikai labāks, ja pārzināsim kontekstu no tuvākajiem kaimiņiem līdz eksotiskiem risinājumiem.
Izmācījies par skulptoru, Virkala eksperimentēja ar stikla slīpēšanu, trauslo materiālu brīžam izkaļot ar spēcīgu vēzienu. To jāiet skatīt un saprast. Protams, viņš bija vecās pasaules meistars. XXI gadsimtā dizaina uzdevumi un formas ir pilnīgi citas, tomēr krietnums un atbildība ir tas, kas nemainās.