Otrdienas vakarā, kad pati aktīvākā darba nedēļas duna, uz Operas skatuves suminās mūziķus deviņās nominācijās gan par iepriekšējā gada veikumu, gan visa mūža radošo ražu. Kurus tieši - to noteiks žūrijas balsojums dažas stundas pirms ceremonijas sākuma. Patlaban skaidri zināmi un publiski izziņoti ir tikai divi laureāti.
Par spožiem starptautiskiem sasniegumiem un Latvijas vārda daudzināšanu pasaulē balvu saņems Valsts akadēmiskā kora Latvija mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, kura izkoptā īpašā korskaņas kvalitāte pērn apbrīnota no Eiropas līdz Ņujorkai ASV un no a cappella programmām līdz dalībai pasaulslavenā maestro Marisa Jansona diriģētajos Gustava Mālera 8. simfonijas atskaņojumos ar viņa vadītajiem orķestriem Amsterdamā un Minhenē. Par mūža ieguldījumu balva piešķirta diriģentam Tovijam Lifšicam, kurš, no 1969. gada vadot leģendāro Latvijas filharmonijas kamerorķestri, klusi, bet neatlaidīgi, kā kalnu rūķis darīdams savu darbu, šo orķestri pārvērta par mūsu komponistu radošo laboratoriju un leģendāru mūsu mūzikas mākslas vēstnesi visā toreizējā PSRS un Eiropā.
Pārējos septiņus laureātus žūrija izvēlēsies no pašu izvirzītā un janvārī nosauktā 21 kandidāta nominācijās: gada debija, gada koncerts, gada uzvedums, par izcilu darbu ansamblī, gada jaundarbs, par izcilu interpretāciju, par izcilu sniegumu.
Mūzikas balva, kuru 1993. gadā iedibināja toreizējais kultūras ministrs Raimonds Pauls, jau sasniegusi pilngadību. Šogad to pasniegs 19. reizi, un pa šiem gadiem ir gājis visādi. Ir piedzīvota un pārvarēta arī augšanas krīze, kad, nopietni apdraudot balvas prestižu, vieni un tie paši vārdi nodevīgi vīdēja gan balvas saņēmēju, gan piešķīrēju vidū. Un smieklīgi vai bēdīgi ilgi, toties zīmīgi vilkās gadi, kuros valsts lielākais apbalvojums mūzikā nozīmēja tikai publisku pagodinājumu ar diplomu un slaiko sudraba statueti greznā koncertceremonijā, kuru pārraida televīzijā un radio, taču bez apliecinājuma naudas izteiksmē. Vai arī tas bija tik niecīgs, ka kauns pat pieminēt. Nuja, tādā reizē interesēties un runāt par naudu taču nav pieklājīgi. Tā neklājas, jo kultūra un mākslinieka misija taču ir pavisam cita pasaule, vai ne? Vēl noskaudīs. Ātrāk, ātrāk, atpakaļ pie tīrā garīguma!
Bet es atļaušos palikt tepat uz grēcīgās zemes un priecāties, ka, par spīti kārtējās konsolidācijas un Krājbankas kraha cirstajām brūcēm Latvijas budžetā, Lielās mūzikas balvas laureāti tomēr saņems arī naudas balvas - 1000 latu pirms nodokļu nomaksas. Vai tas ir daudz vai maz, atkarīgs no svariem un svērēja (viņa ienākumiem), taču akadēmiskās kultūras kopējiem šī summa ir ievērojama. Tāpēc jo apsveicamāk, ka papildus vēl teju divtik lielu summu vienam laureātam dos Lielās mūzikas balvas jaunais atbalstītājs Hennessy. To saņems nominācijas Gada debija laureāts. Hennesy balva ar nolūku paredzēta tieši kādam no jaunajiem talantiem un ir domāta studijām vai meistarklasēm ārzemēs. Tas nozīmē, ka, skatoties atpakaļ un izvērtējot radošo ražu, spējam palūkoties arī uz priekšu.