Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Viss turpinās

Pirms nedēļas kinoteātros sāka demonstrēt noslēdzošo simtgades filmu programmas darbu – režisora Gata Šmita 1906, kas pieliek punktu būtiskam posmam LV kino.

Sagatavošanās darbi simtgades filmu programmai, kurā tapa sešpadsmit filmu (sešas spēlfilmas, divas pilnmetrāžas animācijas un astoņas dokumentālas filmas), sākās 2014. gadā. Tagad maratons ir noslēdzies. Tomēr patētiskais paziņojums par punkta pielikšanu programmai nav precīzs. Jā, nosvinēta pēdējās simtgades programmas filmas pirmizrāde kinoteātros, taču filmu dzīve turpinās – tās turpina rādīt TV, tās ir pieejamas interneta platformās. Aktuālākais piedāvājums LTV programmā – čekas maisu sāgai veltītā dokumentālā filma Lustrum, kuras pirmizrāde uz kinoekrāniem notika vēl pirms čekas kartīšu "izbēršanas" virtuālajā tīmeklī.

Kino ir ilgtspējīga māksla, filmu dzīve nebeidzas ar to izrādīšanu kinoteātros, kas tradicionālajā kino izplatīšanas ķēdē joprojām tiek uzskatīts par svarīgāko filmas publiskās dzīves posmu. Pasaule ir mainījusies, un filmu mūžs ir kļuvis intensīvāks un garāks. Minēšu tikai vienu piemēru.

Simtgades programmas atklāšanas filmu – Vara Braslas ģimenes filmu Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, kuras pirmizrāde notika 2017. gada augustā, – pēc manām aplēsēm un ņemot vērā statistikas datus, kinoteātros, kanālos TV3, LTV un to interneta platformās jau ir noskatījies pusmiljons skatītāju. Šis Latvijas mērogam ir grandiozs skaitlis! Un filmas dzīve turpinās. Tāpat kā turpinās gan simtgades programmas, gan citu filmu dzīve – dažādos kanālos un platformās. To vidū televīzija joprojām ir ļoti ietekmīgs spēlētājs.

Zīmīgi, ka simtgades filmu programmu noslēdz darbs, kurā mēģināts strādāt ar žanru, veidojot trilleri un uzdodot būtiskus jautājumus par vēstures – šajā gadījumā 1905. gada revolūcijas un tai sekojošo notikumu – interpretāciju. Gata Šmita filmas 1906 varoņi ir radikāli jauni cilvēki, kurus vairāk par ideoloģiju noteikti interesē darbība, provokācijas; amerikāņi teiktu – action.

Zīmīgi arī, ka trillera, psiholoģiskas spriedzes drāmas elementi dominē LTV demonstrētajā seriālā Sarkanais mežs, kas arī ir tapis kā simtgades projekts, proti, tam ir bijis īpašs finansējums. Studija Red Dot Media tiesības veidot seriālu ieguva, uzvarot nopietnā konkursā. Konkurence bija sīva – aiz svītras palika vēl vairāki labi projekti, kuri būtu pelnījuši kādreiz pārtapt kvalitatīvos seriālos.

Skatīties seriālus mūsdienās ir stilīgi, pamatā tie ir tā dēvētie kvalitatīvie seriāli, ko ražo Netflix un globālie kinobiznesa giganti. Sarkanais mežs nenoliedzami ir viens no kvalitatīvākajiem seriāliem, kāds jelkad ir tapis Latvijā. Producente Arta Ģiga ir veikusi varoņdarbu, tāpat kā filmas režisors Armands Zvirbulis un scenāristu kolektīvs. Sarkanā meža sākuma sērijas pārliecina gan ar tēmu, gan pārdomāto, saistoši savērpto sižetu, gan laikmeta faktūru, gan precīzo aktieru ansambli – Jēkabam Reinim un Agnesei Cīrulei piemīt īpaša patiesuma raudze. Un ne tikai viņiem. Sarkanais mežs vēl turpinās.

Kā pārliecināt varas vīrus, ka kvalitatīvu, ilgtspējīgu audiovizuālu saturu nevar radīt no nekā? Kā pārliecināt, ka adekvāts finansējums tam ir nepieciešams arī pēc svētkiem?

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 1190

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pašlaik ir svarīgi būt mierīgam

Džeimsa Džoisa bailes, Edipa komplekss un daudz laikmetīgās mākslas. Zalcburgas festivāla notikumos mūzika un teātris organiski mijiedarbojas ar aktuālo vizuālo kultūru

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja