Grāmatā Pūcesbērna patiesie piedzīvojumi Padomijā bērna uztveres tiešums un naivitāte savijas ar pieauguša stāstnieka asredzīgu ironiju. Epizodes ir spilgtas un tēlainas, tajās lasām par mazā Pūcesbērna pirmajiem soļiem izsūtījumā, par skolas gaitām svešumā un pirmajiem gadiem pēc atgriešanās tēvzemē. Represēto latviešu dzīvesstāstu vidū Kaspara Pūces grāmata ir zīmīga ar oriģinālo vēstījuma intonāciju, silto humoru un bagāto valodu.
Kaspars Pūce strādājis Dailes teātrī un Leļļu teātrī, beidzamos gados plašu atzinību guvis, ar iedvesmu un izdomu būdams Ziemassvētku vecītis oficiālos un arī gluži privātos sarīkojumos.
Tieksme uz radošu darbību Kasparam ielikta jau šūpulī, viņa tēvs ir režisors Voldemārs Pūce, māte – aktrise Daila Kukaine-Pūce. Taču liktenis un laikmets šai ģimenei bija sagatavojis rūgtus pārbaudījumus. Tēvu par pretpadomju darbību apcietina, notiesā un izsūta uz Vorkutu. Māte ar Kasparu, kuram ir tikai nepilni astoņi mēneši, tiek aizsūtīta uz Pieamūras stepēm. Tālu no dzimtenes aug mazais Pūcesbērns, cīnās par savu vietu zem saules, mācās runāt un lasīt, vērot un novērtēt cilvēkus. Taču pārbaudījumi Kasparu sagaida arī tad, kad vecāki dēlu deviņu gadu vecumā atsūta uz Rīgu, lai viņš izglītību turpinātu dzimtajā valodā.