Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 29. februāris

LU LFMI apgāds izdod grāmatu Mangaļsala – stāstos, bildēs, radurakstos

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgāds klajā laidis pētnieces Daces Bulas un mangaļsalieša, vietējo dzimtu vēstures izzinātāja Ģirta Strazdiņa grāmatu par Rīgas tālāko ziemeļu apkaimi, kādreizējo zvejniekciemu – Mangaļsalu, informēja apgādā.

Grāmatā apkopoti iedzīvotāju pieredzes stāsti, vietējo dzimtu vēsture, kā arī fotogrāfijas, kas attēlo Mangaļsalu, mangaļsaliešus un viņu dzīvesveidu.

"Var teikt, ka šai grāmatai ir daudz autoru. Tie visupirms ir Mangaļsalas iedzīvotāji, kas stāstot uzticējuši piedzīvoto. Tie ir pētnieki, kas viņus iztaujājuši. Fotogrāfi, kas iemūžinājuši apkaimē tvertus mirkļus. Cilvēki, kuru rokām tapuši arhīvu ieraksti,” vēsta grāmatas ievads. Lasāmu veidolu tam visam piešķīruši divi — Dace Bula un Ģirts Strazdiņš. Tādēļ grāmatai ir divas daļas. Pirmajā apkopoti iedzīvotāju stāstījumi, kas viņu pašu redzējumā atklāj Mangaļsalai raksturīgo — vidē, dzīvesveidā, cilvēku savstarpējās attiecībās. Šie stāstījumi dokumentēti Literatūras, folkloras un mākslas institūta lauka pētījumos kopš 20. gs. 90. gadiem un glabājas institūta digitālajā arhīvā. Grāmatas otrā daļa atvēlēta Mangaļsalas dzimtu vēsturei, kas pētīta, caurlūkojot arhīvus un dažādus citus avotus. Grāmatas tapšanas vēsture ir pagara, vienlaikus daudzbalsīga un arī diezgan personiska. Tāpēc abas daļas iesāk īss autoru pētnieciskās pieredzes stāsts.

Grāmatas fotostāstu veido divu autoru darbi. Pirmais ir mangaļsalietis Viktors Bruno Krastiņš (1918–1984), kura vēsturiskās fotogrāfijas no 20. gs. 50. un 60. gadiem publicēšanai uzticējusi fotogrāfa meita Daina Vītola un mazdēls Ivars Krastiņš, vienlaikus daloties atmiņās par tēvu un vectēvu. Otrs attēlu autors ir Jānis Buls, kurš Mangaļsalā ar fotoaparātu viesojies 20. gs. 90. gados un mūsdienās, šīs grāmatas tapšanas gaitā.

“Šī grāmata ir par Mangaļsalu — salu, kādreizējo zvejniekciemu un apkaimi ar iedzīvotāju kopienu, ko savulaik vienojusi ne tikai dzīvesvieta, bet arī radniecības saites un kopīga nodarbošanās. Vietu, kam arī šodien piemīt liels pievilkšanas spēks, neraugoties uz attālumu no centra, grūtībām sadzīvot ar ietekmīgo kaimiņu — Rīgas brīvostu, kā arī nesakārtoto infrastruktūru un vietējo pakalpojumu nepieejamību. Ūdeņu tuvums un neskartā daba, nomales piedāvātā priekšrocība dzīvot vienlaikus pilsētā un laukos — tie ir ietekmīgi vietas piesaistes iemesli. Mangaļsala pievelk arī ārpusniekus — tur ir Piejūras dabas parks, pludmale un Daugavas ietekas mols, kur daudzi ierodas pastaigāties, vērot saulrietus un jūrā izejošos kuģus, kā arī makšķerēt. Tomēr lielākā Mangaļsalas vērtība ir paaudzēs un dzimtās pārmantotās, mitināšanās pieredzē sakņotās cilvēku ciešās un tuvās attiecības ar vietu,” tā Dace Bula.

Grāmata sagatavota projektā Dzīve līdzās ostai: ekonaratīvi, vietējā vēsture un aktīvisms Daugavas lejtecē (Nr. Izp-2018/1-0446)

Autori: Dace Bula, Ģirts Strazdiņš
Literārā redaktore: Dace Strelēvica-Ošiņa
Dizains: Armands Zelčs
Izdevējs: LU LFMI apgāds

Izdevēja cena: 12,00 eiro

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies kinokritiķis Mihails Savisko

Latvijas Kinematogrāfistu savienība ar skumjām paziņo, ka mūžībā devies izcilais kinokritiķis, teorētiķis un scenāriju autors Mihails Savisko (30.09.1936.-27.02.2024.), kuru kolēģu vidū sauca par...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja