Foto: Paulius Gasiunas

Distance un pietuvinājums. Intervija ar Kristinu Sabaļauskaiti

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

12 komentāri

10. marts, 2012, 21:31

juris

Tiešām ļoti interesanta saruna. Man šķiet, ka LV nav daudz Silva Rerum līdzvērtīgu personību ar tādu interesi un spēju "izcelt" stāstu iz 17-18 gs vides

Atbildēt
1
0

12. marts, 2012, 18:30

Jānim

Gaumes jautājums - man Sabaļauskaite un Lejiņš šķiet aptuveni vienāda līmeņa stāstnieki. Katram ir savas stiprās un vājās puses. Lejiņu minēju kā latviešu vēsturisko romānu autoru tāpēc, ka man nebija prātā meklēt ārpus laika (starp jau mirušajiem) vai ārpus (Latvijas un latviešu valodas) telpas. Ja nu man ļautu vaļu izvēlēties, es 100 reižu dotu priekšroku Umberto Eko, nevis Sabaļauskaitei :)) Viņa ģeniāli apraksta 17. gs. vidi, bet Uršule un tie pārējie muižniecēni... kā no lētiem sieviešu romāniem. Tāda sajūta, ka romāna tēlus skati darbojamies apmēram kā aktierus uz Nacionālā teātra skatuves no otrā balkona.

12. marts, 2012, 12:43

Jānis

Lejiņš tomēr nevelk līdz Jēkaba Janševska, Al. Grīna vai Sabaļauskaites līmenim prozas kā mākslas laukā (nešaubos par viņa uzcītību archīvu pārrakšanā) ...

10. marts, 2012, 22:36

Jurim

Kā Jūs to domājāt? Nav tāda autora, kurš varētu uzrakstīt, vai nav vēsturisko personāžu? Domāju, ka autori atrastos, ja vien būtu gatavi smagi strādāt, jo vēsturiskais romāns prasa daudz vairāk, kā vien tikai prasmi fiksēt tekstā savas izjūtas un pārdomas. Jānis Lejiņš taču prata un spēja uzrakstīt vēsturisku triloģiju "Zīmogs sarkanā vaskā", tiesa gan, par citu gadsimtu. Bet, ja domājāt 17.-18. gs. personības, kuras būtu iemūžināšanas romānā cienīgas, tad tur, man šķiet, mēs sitam pušu Lietuvu vienā setā. Kurzemes hercogiste vien ko nepiedāvā! Tā ka, ja vien kādam autoram ir gribēšana, jāķeras tik pie darba!

9. marts, 2012, 20:57

mysteriosa

Tiešām lieliska intervija. Ar pārējām nevar salīdzināt.

Atbildēt
1
0

9. marts, 2012, 16:08

Vītautas

Gan rakstniece, gan dzejniece un intervijas veidotāja - abas ir trāpīgi un tiecīgi, humānā dimensijā domājošas personības, tāpēc I. B. intervijai piemīt vienkāršs, bet patiess košums, tā nav avīžnieciski prasta aptaujāšanās un čaliņa par "lielās" varones - rakstnieces "interesanto" cv. Cilvēka radošās domas plašuma un darbu krietnā dziļuma apjausmu ne katrā sarunā un ne katram ļauts būtiski pavērt un izpratnei skaidrināt.

Atbildēt
2
0

9. marts, 2012, 14:01

Rodzers

Tu esi forsa un talantiga intervetaja!

Atbildēt
4
0

9. marts, 2012, 14:00

Osvalds Zebris

Jā, lieliska intervija, patiešām. Sabaļauskaiti tik daudzi pēdējās dienās intervējuši, bet Ingmāras rūpība valodas sajūta ir ārpus konkurences. Paldies!

Atbildēt
4
0

9. marts, 2012, 12:14

rīdzinieks

foršāka intervija nekā IRā :)

Atbildēt
3
0

10. marts, 2012, 7:13

Vienā ziņā

jautājums par bērna vecumu un KS atbilde svētīga salīdzinājumam ar mūsu literātu palagiem dzeltenajā presē.

9. marts, 2012, 13:10

paula

Jā, acīmredzot arī tāpēc, ka šeit intervētāja nav pārtraukusi stāstītāju vai painteresējusies par bērna vecumu, kam ar prozu taču nav nekā kopīga, kā tas atgadījās žurnālā...

9. marts, 2012, 11:09

Paldies par interviju!

Ingmāra lieliski intervē. Runājot par vēsturiskajiem romāniem: vai Ingmāra domāja, ka Rīgai vajadzētu kādu mūsdienu rīdzinieku, kurš, līdzīgi kā šī lietuviešu dāma, svaigi palūkotos uz Rīgu, nokasot gadsimtu uzslāņojumus? Un kādu vietu ierādīsim Rutku Tēvam ar visiem viņa "Vella kalpiem"? Tiesa, domāju, ka reti kurš ir lasījis pašu romānu, tomēr, ja jau tas ir bijis tik auglīgs, lai izdotu no sevis vienu no leģendārākajām Rīgas kinostudijas filmām "apmetņa & zobena" žanrā, varbūt viss nemaz tik bezcerīgi nav? Lai gan taisnība vien ir - latviešu lasītāji tikai priecātos par šāda veida literāru jaundarbu latviešu valodā, jo, ja raksta talantīgi, tad par daudz nekad nebūs.