Intervija ar Džonatanu Hāsu. Es paliku pie sava un nepadevos

IX plkst.19) kopā ar diriģentu Normundu Šnē un īpašu viesi — ievērojamo sitaminstrumentālistu Džonatanu Hāsu. Programmas nagla ir Koncertfantāzija 2 timpānistiem un orķestri, kuru Glāss komponēja pēc Dž. Hāsa lūguma. Uz skatuves būs 14 timpāni, tos viesis brālīgi dalīs ar LNSO galveno sitaminstrumentālistu Edgaru Saksonu. Kopš pasaules pirmatskaņojuma 2000 gadā ar Amerikas simfonisko orķestri, Hāss šo darbu atskaņojis jau 68 reizes ar 32 orķestriem gan ASV un Meksikā, gan Eiropā un Skandināvijā. 14 reižu viņš to spēlējis Jormas Elo veidotajā baletiestudējumā Double Evil (Divkāršs ļaunums), ar ko Ņūorleānā pat atklāta jauna koncertzāle.Savā unikālajā, vairāk kā 25 gadus ilgās karjerā Dž. Hāsam izdevies pierādīt timpānus kā solo instrumentu. Viņš pats gan smej, ka karjera sākusies ar slavenā miljardiera Rokfellera fonda atteikumu atbalstīt viņa pirmo solokoncertu Karnegīhollā, 1979. gadā, paskaidrojot, ka atbalsta tikai mūzikas instrumentu izpildītājus. Saņēmis atteikuma vēstuli, Hāss iecirties un devies uz Rokfellera fonda biroju: "piedodiet, ir pieļauta liela kļūda! Es arī esmu mūziķis, un timpāni ir mūzikas instruments! Atnāciet un pārliecinieties!" Fonda pārstāvi koncerts tā sajūsminājis, ka viņa uz karstām pēdām izsniegusi čeku koncerta izdevumu apmaksai. Arī ceļš līdz Glāsa Koncertfantāzijai nav bijis rozēm kaisīts, jo desmit gadus nācies cīnīties par finansējumu tās pasūtīšanai. "Neveiksmīgi arī gadījās, ka tajā pašā dienā, kad pirmoreiz iesniedzu projektu, šajā fondā vērsās arī Ņujorkas Metropolitēna opera, lai par ceturtdaļmiljonu dolāru (!) pasūtītu Glāsam operu Ceļinieks (Voyager). Bet es paliku pie sava un nepadevos," Hāss saka ar platu, gandarītu smaidu.Pasūtījāt darbu Glāsam, jo viņu jau pazināt?Nē. Es biju spēlējis viņa mūziku, bet komponistu nebiju sastapis līdz 1988. gadam, kad vēlējos, lai viņš uzraksta solokoncertu man — timpānistam. Pēc tam mums bija daudz sarunu par to, kādam tam vajadzētu būt. Glāss teica, ka nezina, kā rakstīt, bet tieši tas bija vajadzīgs: tātad taps kas svaigs, neparasts! Koncertfantāzija ļoti atšķiras no pārējiem Glāsa darbiem.Uzrakstītais jūs gandarīja?Nē! Kad viņš iedeva notis, tā izrādījās tikai skice. Man nācās palīdzēt, kā solistu partijas risināt saistošāk. Koncertfantāzijā ir divas kadences. Pirmo uzrakstīju es, un to nospēlējām pasaules pirmatskaņojumā. Otru uzrakstīja Filips Glāss, un to spēlējam kopš brīža, kad viņš teica, ka kādreiz gribētu dzirdēt arī savu kadenci. Taču viņš man ir atļāvis improvizēt, lai gan savos skaņdarbos nemēdz to pieļaut.Runājam par koncertu vienam, taču realitātē tas ir diviem solistiem!Sākumā vēlējos koncertu sev. Tad mana laba draudzene, toreizējā Ņujorkas filharmoniķu direktore Ketrina M. Kehila (tagad - Mann Center for the Performing Arts prezidente), ieteica: ja vēlies šo darbu atskaņot bieži, ar daudziem orķestriem, tev jāiesaista šo orķestru timpānistus. Tā bija spoža un psiholoģiski gudra doma, jo timpānistiem ir ļoti reta iespēja spēlēt solo un katrs var domāt: kāpēc solists ir viņš, nevis es? Tad lūdzu Glāsam, lai raksta diviem. Finansējumu piešķīra organizācija Meet the composer, turklāt tā bija pirmā reize, kad Glāss saņēma ASV valsts grantu.Kāpēc vajadzīgi 14 timpāni?Lai varētu nospēlēt melodijas un harmonijas. Jau pašā sākumā Glāsam teicu, ka vēlos melodisku timpānu partiju. Un re, ir pat hromatiskas pasāžas! Aktīvi piedalāties Glāsa 75 gadu jubilejas svinēšanā? Koncerts Rīgā šogad man būs jau piektā Glāsa jubilejas ballīte. Sāku februārī, spēlējot Glāsa 9. simfonijas pirmatskaņojumā Karnegīhollā. Lielu koncertu sagatavoju Ņujorkas universitātē, kur es pasniedzu, kā arī Ņujorkas Džuljarda mūzikas skolas koncertā Aspernas mūzikas festivālā. Glāss gan ir ļoti aizņemts un ieradās tikai uz simfonijas pirmatskaņojumu, kuru driģēja Deniss Rasels Deiviss, Glāsa tuvākais draugs.Esat pastāvīgā kontaktā?Mums ir dažādi projekti, ieskaitot viņa kameroperas Ešeru nama krišana ierakstu. Savam sitaminstrumentu ansamblim NYsteel esmu aranžējis un ierakstījis daudzus viņa darbus. Klavieru etīdes pat pārcēlu melodiskajām Trinidadas metāla bungām (steel drums). Spēlēja mans ansamblis NYsteel - 18 mūziķi uz 37 bungām.Kulta komponists neizturas kā zvaigzne?Nē, jo viņš ir pamatīgi cīnījies, līdz kļuva slavens: strādājis par santehniķi un par taksometra šoferi, un neaizmirst, no kurienes izsities. Cilvēki pat brīnās: vai tiešām, šis klusais, neuzkrītošais cilvēks ir Glāss? Viņš joprojām uzstājas ar savu ansambli un ir tik pārsteidzoši enerģisks, ka šķiet 75  gadus jauns, nevis vecs! Viņam ir veicies, jo mūziķi vēlas spēlēt un publika klausīties viņa mūziku, jo tā ir melodiska un ļauj baudīt harmoniju maiņu daiļumu. Viņa melodijas iespiežas atmiņā, tās ir brīnišķīgas, gudras un interesantas. Bet mūzikas elementu atkārtošanos varu salīdzināt ar mātes dziedāto šūpuļdziesmu — dzirdot ik vakaru, tā ir ieaugusi tavā sirdī! Apliecināt timpānus kā solo instrumentu ir jūsu mūža misija?Biju pirmais, kurš sniedzis koncertu Karnegīhollā kā timpānists – solists. Tas bija 1979. gadā, biju tikko beidzis Džuljarda mūzikas skolu un pasūtījis dažiem komponistiem pirmos skaņdarbus.Toreiz timpānus vēl nekādi neuzskatīja par solo instrumentu, un visi man teica, ka tas nav iespējams un es esot galīgi traks. Mans nākamais solis bija ar timpāniem džeza ansamblī. Tiesa, to jau 1926. gadā izmēģināja grupa Red Nickels and His Five Pennies, taču mūziķi izveidoja tikai vienu ierakstu, un ar to viss beidzās līdz pat 1993. gadam, kad to atsāku. Man bija arī rokenrola grupa ar timpāniem. Rosījos, kā vien varēju, un Glāsa dubultkoncerts bija nākamais solis šajā daudzveidībā.Sadarbojaties arī ar dzīvesbiedri, režisori Annu Kepi?Ņujorkā veidojam mūsdienu teātra izrādes ar aktieriem un mūziķu ansambli, arī Rīgā parādījām amerikāņu dramaturga Sema Šeparda Mēles aktierim un perkusionistam. Tikko pabeidzām īpašu All Star Orchestra (Visu zvaigžņu orķestra) projektu, kurā diriģents Džerards Švarcs sapulcēja ASV slavenāko orķestru mūziķus. Strādājām divus gadus un četrās dienās augusta beigās ierakstījām 20 skaņdarbus astoņiem muzikāli izglītojošiem televīzijas šoviem. Tos sāks demonstrēt janvārī, lai ieinteresētu skolniekus par klasisko mūziku. Top arī skolām domāti DVD un interaktīvas programmas, aplikācijas mobilajos telefonos. Filmēja 19 lielās kameras, bet vēl desmit maziņas fokusējās katra uz vienu konkrēti mūziķi. Skolnieki varēs izvēlēties, piemēram, vērot tikai vijolnieku.Ko jums nozīmē ikgadējie ceļojumi uz Latviju?Te ir mana ģimene. Jau septiņus gadus abi ar Annu ik vasaru ciemojamies pie viņas mammas, esmu arī sadraudzējies ar Edgaru Saksonu, tieši viņš ierosināja nospēlēt koncertu. Es arī ceru koncertēt Igaunijā, Lietuvā un Krievijā, kur līdz šim neesmu bijis. Es nāku no Čikāgas, dzīvoju Ņujorkā, bet manas dzimtas saknes ir Rīgā. Manas ģimenes koka saknes no mātes puses te aizsniedzas līdz 17. gadsimtam, nesen atklāju, ka Rīgā vēl dzīvojis manas mammas vectēvs. Lai uzzinātu vairāk, iešu uz Latvijas Ebreju muzeju. Man te patīk, sevišķi vēsturiskās vietas: Sigulda, Cēsis un Rundāles pils.