Valsts kancelejas (VK) piedāvātā izdienas pensiju reforma paredz, ka tiem kultūras darbiniekiem, ieskaitot baletdejotājus un leļļu teātra aktierus, kuri darba gaitas sāks 2027. gadā, izdienas pensijas tiks aizstātas ar terminētu (pieci līdz septiņi gadi) atbalstu pārkvalifikācijai. Savukārt pašlaik strādājošajiem kultūras darbiniekiem pakāpeniski tiks paaugstināts vecuma slieksnis izdienas pensijas saņemšanai, kā arī tiks mainīta tās aprēķināšanas metodika. Kultūras ministrija (KM) kategoriski iebilst pret piedāvāto reformu, norādot, ka izdienas pensijas ir jāsaglabā.
Ar saviem argumentiem KDi rīkotajā diskusijā dalās VK direktora vietnieks Pēteris Vilks, KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Dace Trušinska un Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) Baleta neatkarīgās arodbiedrības priekšsēdētāja Jana Milbreta-Šmite.
Vilka kungs, lūdzu, izstāstiet, kādas būtiskākās izmaiņas paredz izdienas pensiju reforma kultūras jomā strādājošajiem?
Pēteris Vilks. Jāsāk ar to, ka 1998. gadā tika veikta izdienas pensiju reforma un sākotnēji izdienas pensijas tika paredzētas tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un militārpersonām. Pakāpeniski izdienas pensiju saņēmēju loks tika paplašināts. 2005. gadā tiesības uz izdienas pensiju ieguva arī valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieki. Reformas galvenie virzieni ir izmaiņas izdienas pensiju aprēķināšanas metodikā, palielinot izdienas pensijas saņēmēju vecuma slieksni un nepieciešamo darba stāžu, kā arī tiks pārskatīts izdienas pensiju saņēmēju loks.
Paredzēts, ka izdienas pensijas varēs saņemt nodarbinātie, kuri savā darba dzīvē saskaras ar reālu apdraudējumu dzīvībai un veselībai. Jāuzsver – kādas grupas izslēgšana no izdienas pensiju saņēmēju loka tiks attiecināta tikai uz tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas sāks 2027. gadā. Tātad visi pašlaik strādājošie savas tiesības uz izdienas pensiju saglabā. Pašreizējais piedāvājums attiecībā uz kultūras darbinieku pakāpenisku darba stāža un vecuma paaugstināšanu, lai kvalificētos izdienas pensijai, ir tagadējo izdienas stāžu – no 10 līdz 30 gadiem – palielināt no 15 līdz 35 gadiem un izdienas pensijas vecumu no pašreizējiem 38–55 gadiem paaugstināt no 43 līdz 60 gadiem.
Paredzētas izmaiņas arī izdienas pensiju aprēķina formulā. Pašlaik ir ļoti savdabīga situācija kultūras jomā, kurā tās darbiniekiem izdienas pensiju rēķina pēc valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas veiktas pēdējos trijos gados. Tas arī nav taisnīgi pret pārējiem strādājošajiem, kuriem pensijas tiek aprēķinātas, balstoties uz vidējām iemaksām visā nodarbinātības periodā.
Vilka kungs, jūs teicāt, ka izdienas pensijas būtu piešķiramas, ja strādājošajam ir reāls veselības un dzīvības apdraudējums. Taču vairākums izdienas pensijas saņēmēju turpina strādāt. Tas liecina, ka viņiem nav darbspēju zuduma. Ja cilvēks strādā, tātad viņš ir darbspējīgs. Kāds šajā gadījumā ir pamats izdienas pensijas saņemšanai?
Pēteris Vilks. Vēsturiski izdienas pensijas tika piešķirtas profesijām, kurās ir paaugstināts risks. Turklāt te nav runa par arodslimībām, kuru gadījumā arī pienākas pabalsti, jo arodslimības var būt teju visās profesijās. Runa ir par ekstremālu veselības vai dzīvības risku, nevis arodslimībām, kādas var būt arī, piemēram, pedagogiem un celtniekiem. Te ir runa par policistiem un militārpersonām, kuras ikdienā ir pakļautas dzīvības un veselības apdraudējumiem. Tā bija sākotnēji 1998. gadā.
Jautājums Janai Milbretai-Šmitei – cik daudz baleta mākslinieku, kuri saņem izdienas pensijas, turpina strādāt? Vai var teikt, ka viņiem pēc profesionālās karjeras beigām ir ierobežotas darbspējas?
Jana Milbreta-Šmite. Var teikt, ka ir ierobežotas darbspējas, jo mūsu profesijas cilvēki karjeru beidz ar nopietnām slimībām, kas ir jāārstē. Nesen, piemēram, kādai balerīnai amputēja abu kāju īkšķus; tas ir saistīts ar lielo slodzi un kāju deformāciju. Ir baletnieki, kuri pēc došanās izdienas pensijā nevar strādāt stāvošu vai sēdošu darbu. Taču ir jāuzsver, ka ikkatrs gadījums ir individuāls un atkarīgs no cilvēka fizioloģijas un noslodzes. Tomēr tas, ka ikdienā mūsu profesijā traumatisma risks ir ļoti augsts, ir fakts. Protams, ir cilvēki, kas, aizgājuši izdienas pensijā, turpina strādāt, piemēram, par pedagogiem.
Ar baletu bērni profesionāli sāk nodarboties no 10 gadu vecuma, un jau no paša sākuma tas mazais ķermenis tiek deformēts. Mums māca nejust sāpes un darīt pāri saviem spēkiem. Nereti ārsti pat saka – ja gribi vēl staigāt, tev jāiet prom no baleta. Taču daudzi mākslinieki to ignorē, jo ir lielais mērķis – dejot. Piekrītu, ka līdz 30 gadu vecumam ir iespējas pārkvalificēties, bet pēc 40 gadu vecuma tas jau ir daudz grūtāk.
Kāda ir atšķirība starp baleta māksliniekiem un sportistiem, kuriem nav izdienas pensijas? Abās profesijās cilvēkstāsti ir līdzīgi.
Jana Milbreta-Šmite. Mūsu valsts ir unikāla tādā ziņā, ka Latvijā ir tikai viena nacionālā baleta trupa un viena profesionālā skola. Līdz ar to baletniekiem ir daudz mazākas darba iespējas.
Tomēr Valsts kancelejas priekšlikums paredz, ka tiem baletdejotājiem, kuri darba līgumus noslēgs no 2027. gada, izdienas pensijas nebūs?
Pēteris Vilks. Jautājums, vai šajā profesijā galvenais stimuls ir izdienas pensija vai pienācīgs atalgojums darba mūža laikā un pēc tam iespējas savas zināšanas nodot tālāk kā pedagogam. Darba tirgus ir ļoti mainījies kopš tā laika, kad sievietes devās vecuma pensijā 55 gados un vīrieši – 60 gados. Mūsdienās reti kurš vienā profesijā nostrādā visu mūžu. Protams, kultūras jomā nenoliedzami ir profesijas ar ļoti lielu specifiku – baletdejotāji, leļļu teātra mākslinieki –, kurās tiešām ir šīs īpašās fiziskās slodzes.
Būtībā izdienas pensijas ir solidāra vienošanās, ka atsevišķās profesijās sociālais nodrošinājums ir augstāks nekā citās salīdzināmās profesijās, jo baletdejotājus noteikti var salīdzināt ar sportistiem. No sistēmiskā viedokļa es neredzu iemeslu, kāpēc baletdejotājiem ir izdienas pensijas, bet sportistiem – ne. Vēl ir jāpiemin, ka baletdejotāji ir mazāk par 10% no visiem izdienas pensiju saņēmējiem. Kopējais izdienas pensiju saņēmēju skaits kultūras jomā ir nedaudz vairāk par 820 cilvēkiem.
Jana Milbreta-Šmite. Es gribētu piebilst, ka baletdejotāju darba rutīna no 10 gadu vecuma ir sešas darba dienas nedēļā. Kad mākslinieki sāk strādāt Latvijas Nacionālajā operā un baletā, viņiem ir trīs četras izrādes nedēļā. Turklāt pusi atvaļinājuma baletdejotāji strādā baleta zālē bez atalgojuma.
Cik daudzi baletdejotāji, kuri saņem izdienas pensiju, turpina strādāt?
Iluta Treija. Šis jautājums ir nekorekts pēc būtības, jo viņi nevar strādāt savā profesijā.
Taču viņi var strādāt, piemēram, par pedagogiem.
Iluta Treija. Tas nav aizliegts, un to viņi arī turpina darīt. Jo, cilvēkam aizejot izdienas pensijā, ievērojami samazinās ienākumu līmenis. Gribu uzsvērt, ka izdienas pensijas kultūras darbiniekiem ir saistītas ar darbspēju zudumu konkrētajā profesijā. Tāpat kā baletdejotājiem, ir arī orķestra māksliniekiem. Jūs pamēģiniet spēlēt trīs stundas no vietas, sēžot vienā pozā! Tā ir gan fiziska, gan emocionāla slodze. Ļoti daudziem orķestra māksliniekiem ir dzirdes problēmas. Piemēram, pirms dažiem gadiem izdienas pensijā aizgāja kāds orķestra mākslinieks (pēc 50 gadu vecuma), kuram ir tādas dzirdes problēmas, ka tiek meklēts dzirdes aparāts. Lielākā daļa kultūras darbinieku nemaz neaiziet izdienas pensijā. Visi vēlas turpināt strādāt.
Pēteris Vilks. Mans jautājums ir – vai izdienas pensijas ir efektīvākais sociālais atbalsts tajās profesijās, kurās mēdz būt šie veselības traucējumi? Dati liecina, ka kultūras darbinieki, sasniedzot izdienas pensijas vecumu, ļoti aktīvi iesaistās darba tirgū. Vairāk nekā 60% kultūras darbinieku, kuri saņem izdienas pensiju un vienlaikus turpina strādāt, saņem vairāk nekā vidējo algu valstī. Tikai 14% izdienas pensijas saņēmēju kultūras jomā neiesaistās darba tirgū. Tas ir ļoti labi, ka šie cilvēki turpina darba gaitas. Tas ir arī viens no reformas mērķiem, lai cilvēki samērā agrā vecumā nepārtrauktu darba gaitas. Mums ir 847 000 nodarbināto, savukārt izdienas pensija pienākas 24 tūkstošiem, kuriem ir daudz labvēlīgāki nosacījumi un pensiju uzkrāšanas principi.
Kāda ir Kultūras ministrijas nostāja Valsts kancelejas piedāvātās izdienas pensiju reformas jautājumā?
Iluta Treija. Mēs to nekādi nevaram atbalstīt. Noteikti nepiekrītam arī stāža palielināšanai baletdejotājiem un orķestra māksliniekiem. Protams, ir labi, ka daudzi izdienas pensiju saņēmēji ir darba tirgū. Taču ir jāsaprot, ka viņi ir apzinīgi strādājuši savā profesijā, kas ir sarežģīta, un savu mūžu ir veltījuši tam, lai sabiedrībai vakaros būtu atpūta, izklaide un intelektuāla bagātināšanās. No profesijas izdienas pensijā dodas nevis no laba prāta, bet veselības stāvokļa dēļ. Lai gan tas ir individuāli un ir aktieri, kuri spēlē uz skatuves līdz 80 gadu vecumam. Taču izdienas pensija ir iespēja, kuru šie mākslinieki ar sabiedrībai nokalpoto mūžu ir pelnījuši. Ja runājam par skaitļiem – 2024. gadā kultūras nozarē izdienas pensijas vecumu bija sasnieguši 86 cilvēki un izdienas pensijā devās trīspadsmit.
Reforma paredz kultūras darbiniekiem izdienas pensijas aizstāt ar finansiālu atbalstu pārkvalifikācijai. Kas ir aktuālāk izdienas pensiju kontekstā – sliktais veselības stāvoklis vai ierobežotās iespējas pārkvalificēties, lai strādātu citā profesijā?
Iluta Treija. Es domāju, ka aktuālākas tomēr ir veselības problēmas, kas neļauj strādāt savā profesijā. Par ko mēs pārkvalificēsim baleta prīmu? Es tā īsti nevaru iedomāties.
Pedagoģija.
Iluta Treija. Jā, bet visi nevar kļūt par pedagogiem. Nebūs visi baletdejotāji pedagogi.
Pēteris Vilks. Ja runā par atbalstu pārkvalifikācijai, ir paredzēts, ka tās būtu terminētas izmaksas – pieci līdz septiņi gadi. Es jau minēju, ka darba tirgus ir ļoti dinamisks un ir iespējas pārkvalifikācijai. Vidējais darba mūžs ir 39 gadi, un cilvēki tiešām maina profesijas.
Kāds ir Labklājības ministrijas kā pensiju sistēmas turētājas skats uz šo situāciju? Kāda ir prakse citās Eiropas valstīs?
Dace Trušinska. Labklājības ministrija jau vairāk nekā 10 gadu ir aktualizējusi izdienas pensiju jautājumu, bet mums nekad nav izdevies tikt tik tālu, kā pašlaik ir tikusi Valsts kanceleja. Mēs jau vairākus gadus esam norādījuši, ka pieaug gan izdienas pensiju saņēmēju skaits, gan izmaksas un ir nepieciešams risinājums. Pašreizējā izdienas pensiju sistēma ir netaisnīga pret citiem pensiju saņēmējiem. Visu cieņu baletam, bet pie mums ar lūgumu pēc izdienas pensijām ir vērsušies daudzu profesiju pārstāvji, piemēram, stjuarti, piloti, kuģu apkalpes locekļi, ūdenslīdēji, kuri 60 gadu vecumā vairs nevar strādāt profesijā. Cilvēkiem, brīvprātīgi izvēloties profesiju, ir jāsaprot, ka tajā nevarēs strādāt līdz 65 gadiem.
Nepiekrītu, ka 40 gadu vecumā vairs nevar apgūt jaunu profesiju. Mūsdienās 40 gadi vēl ir pietiekami jauns vecums. Līdz vecuma pensijai vēl ir 25 gadi. No 1997. gada sociālās apdrošināšanas sistēmā ir iestrādāts atbalsts gan invaliditātes, gan arodslimību gadījumā. Arodslimību gadījumā ir paredzēta atlīdzība darbspēju zuduma gadījumā (ņemot vērā darbspēju zuduma procentus, atlīdzību aprēķina 35–80% apmērā no personas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas – N. Z.).
Ja runā par citu valstu pieredzi, ir divas lielas grupas, kurām ir tiesības uz izdienas pensijām. Pirmā ir ogļrūpniecībā un kalnrūpniecībā strādājošie, otrā – policisti, militārpersonas, glābēji.
Kā ir ar kultūras darbiniekiem?
Dace Trušinska. Tas ir atkarīgs no katras konkrētās valsts. Ir valstis, kurās izdienas pensijas ir ne tikai kultūras darbiniekiem, bet arī žurnālistiem un pedagogiem.
Iluta Treija. Vairākās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Vācijā, kultūras darbiniekiem darbojas speciāli apdrošināšanas fondi, kuros gan valsts, gan darba devēji, gan paši darba ņēmēji veic papildu sociālās apdrošināšanas iemaksas, un, kad strādājošie veselības dēļ aiziet no profesijas, viņi var saņemt izmaksas no šī fonda. Savukārt Francijā ir tāda pati sistēma, kādu esam pārņēmuši mēs: strādājošie veselības stāvokļa dēļ var saņemt izdienas pensiju no 42 līdz 55 gadu vecumam, un ir jābūt nostrādātiem 25 gadiem. Arī Francijā izdienas pensiju aprēķināšanas formula ir labvēlīgāka nekā parastajām vecuma pensijām.
Kā jūs raugāties uz risinājumu – ka izdienas pensijas ir tikmēr, kamēr cilvēks nesāk strādāt, lai arī citā profesijā? Proti, tas izslēgtu situāciju, ka cilvēks saņem gan izdienas pensiju, gan darba algu?
Jana Milbreta-Šmite. Par to būtu jāveic pētījums. Kāds gan ir piedāvājums darba tirgū cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma?! Ja visu mūžu ir stiepts un deformēts ķermenis, par ko mēs pārkvalificēsim? Es to nesaku par visiem, bet daudziem izdienas pensija ir izdzīvošanas jautājums. Saprotiet, parasti 40 gadu vecumā cilvēki sasniedz karjeras virsotni, bet baletniekiem tajā brīdī karjera beidzas. Piebilde pie Trušinskas kundzes teiktā – visi nevar saņemt atzinumu par arodslimībām. Piemēram, daudziem mūsu profesijas pārstāvjiem sāp kājas, viņi ejot klibo, bet to neatzīs par arodslimību. Mūsu arodbiedrība iestājas pret izdienas pensiju atcelšanu. Varbūt var diskutēt par vecuma celšanu. Varbūt. Saprotiet, ir balerīnas, kuras var dejot tikai tāpēc, ka turas uz pretsāpju špricēm.
Dace Trušinska. Labklājības ministrijai savulaik bija priekšlikums: ja cilvēks turpina strādāt citā profesijā, izdienas pensiju varētu maksāt nepilnā apjomā. Var būt visādi varianti.
Pēteris Vilks. Valsts kanceleja redz, ka tā varētu būt terminēta izdienas pensija, kamēr cilvēks iesaistās darba tirgū. Bet tai ir jābūt terminētai. Mūsu priekšlikums – pieci līdz septiņi gadi. Izdienas pensiju apmērs dažādās nozarēs ir atšķirīgs. Kultūras darbiniekiem izdienas pensijas ir salīdzinoši zemas.
Iluta Treija. Lielākā daļa kultūras darbinieku, izņemot, protams, baletdejotājus, nepensionējas ļoti agri. Vidēji tie ir 55–57 gadi. Kā mēs pārkvalificēsim cilvēkus, kuriem ir pieci gadi līdz vecuma pensijai, un kur viņi atradīs sev vietu darba tirgū?
Pēteris Vilks. Vidēji kultūras darbinieki dodas izdienas pensijā nedaudz virs 50 gadiem. Tātad līdz vecuma pensijas saņemšanai vēl ir gandrīz 15 gadu.
Iluta Treija. Tik agra došanās izdienas pensijā sanāk, ja rēķina vidējo vecumu, ņemot klāt baletniekus. Bet paskatieties, kāds šis vecums ir bez baletdejotājiem.
Pēteris Vilks. No 828 kultūras darbiniekiem, kuri ir izdienas pensijā, tikai 68 ir baletdejotāji.
Kāda ir vidējā izdienas pensija kultūras jomā?
Pēteris Vilks. 2024. gadā tiem kultūras darbiniekiem, kuri devās izdienas pensijā, tās apmērs bija 815 eiro.
Dace Trušinska. Salīdzinājumam – vidējā vecuma pensija 2024. gadā bija 515 eiro.
Jana Milbreta-Šmite. Kultūras darbinieki, kuri ir izdienas pensijā, ir spiesti piestrādāt, jo citādi nevar izdzīvot.
Iluta Treija. Izdienas pensija tiek saņemta tikai līdz brīdim, kad pienāk vecuma pensija.
Pēteris Vilks. Tā ir lielākā netaisnība sistēmā, ka šiem cilvēkiem vecuma pensija tiek pielīdzināta izdienas pensijai. Līdz ar to viens no reformas priekšlikumiem ir, ka, iestājoties vecuma pensijai, tā tiek aprēķināta pēc vienādas formulas visiem. Pašlaik izdienas pensijas saņēmēji saņem krietni augstākas vecuma pensijas nekā pārējie, jo tās netiek aprēķinātas pēc vienādas formulas. Nav taisnīgi vecuma pensiju pielīdzināt izdienas pensijai.
Vai Kultūras ministrija piekrīt šādam priekšlikumam?
Iluta Treija. Jā, tā varētu būt. Par vecuma pensijām jau ir cits stāsts.
Dace Trušinska. Pašlaik izdienas pensijas saņēmēji, pienākot vecuma pensijai, to saņem no sociālās apdrošināšanas budžeta. Savukārt starpība starp izdienas pensiju un vecuma pensiju tiek maksāta no valsts budžeta.
Pēteris Vilks. Vidēji vecuma pensijas atvietojums darba algai ir 42%. Izdienas pensiju saņēmējiem šis atvietojums ir vidēji 93%. Tas ir netaisnīgi pret pārējiem strādājošajiem. Te gan ir jāpiebilst, ka ikkatrā nozarē šis atvietojums ir atšķirīgs un kultūras jomā tas ir zemāks. Vēl ir jāmin, ka salīdzinājumā ar vecuma pensiju izdienas pensijas tiek aprēķinātas par samērā īsu periodu. Kultūras jomā izdienas pensiju aprēķina no mēneša vidējās darba samaksas par pēdējiem 36 konkrētajā profesijā nostrādātajiem mēnešiem. Savukārt vecuma pensijas aprēķina, ņemot vērā visu darba mūžu.
Iluta Treija. Kultūras jomā izdienas pensiju atvietojums ir 45%–50%. Par izdienas pensiju aprēķināšanas metodiku, protams, var runāt, kā būtu labāk un taisnīgāk.
Dace Trušinska. Vēl ir jāpiebilst, ka izdienas pensijas, tāpat kā vecuma pensijas, katru gadu tiek indeksētas. Tādējādi starpība starp piešķirto izdienas pensiju un vecuma pensiju, kas tiek kompensēta, ar katru gadu pieaug.
Iluta Treija. No kopējā izdienas pensiju budžeta – 114,7 miljoni eiro – kultūras darbiniekiem ir 1,8 miljoni eiro. Tas ir pusotrs procents no kopējā izdienas pensiju budžeta. No visiem izdienas pensiju saņēmējiem kultūras darbinieki ir tikai divi procenti.
Jau tika minēts, ka izdienas pensijas ir daudzās valstīs. Kāpēc tieši Latvijai gan Pasaules Banka, gan OECD izsaka pārmetumus par izdienas pensiju sistēmu, norādot uz tās netaisnīgumu?
Pēteris Vilks. Tā nav taisnība, ka visās valstīs ir izdienas pensijas. Faktiski tika minēts viens piemērs – Francija –, kur ir līdzīga sistēma kā Latvijā. Lielākajā daļā valstu izdienas pensijas būtu salīdzināmas ar mūsu trešo pensiju līmeni. Proti, noteiktās profesijās darba devēji veic lielākas sociālās iemaksas, līdz ar to darbinieki var doties agrāk pensijā, balstoties uz lielākām sociālajām iemaksām.
Dace Trušinska. Es gribētu minēt vienu labu praksi tepat Latvijā. Dzelzceļa nozarē, pieņemot darbā strādājošo, tiek slēgts līgums, kurā noteikts, ka līdztekus atalgojumam darba devējs veic iemaksas darba ņēmēja norādītajā uzkrājumu kontā – trešajā pensiju līmenī vai dzīvības apdrošināšanā. Līdz ar to tiek veidots uzkrājums, zinot, ka mašīnists savā profesijā nevarēs strādāt līdz vecuma pensijas saņemšanai. Tādējādi dzelzceļnieki var doties priekšlaicīgā pensijā jau no 55 gadiem, jo visu darba mūžu darba devējs ir veicis uzkrājošas iemaksas, ko cilvēks var saņemt priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā.
Jana Milbreta-Šmite. Ja baletdejotājiem nebūs izdienas pensiju, cilvēki neizvēlēsies šo profesiju. Tādā gadījumā Latvijas Nacionālajā baletā dejos ķīnieši.
Ja mēs ejam uz šādu fondu sistēmu ar darba devēju paaugstinātām sociālajām iemaksām, tas nozīmē, ka visām valsts kultūras institūcijām būs jāpiešķir lielāks budžets.
Pēteris Vilks. Jā, tas ir saprotams. Taču ir jāņem vērā, ka visiem Valsts kancelejas priekšlikumiem ir ļoti liels pārejas periods. Ja no izdienas pensiju saņēmēju loka tiks izslēgti baletdejotāji, tas attieksies tikai uz tiem cilvēkiem, kuri darba gaitas sāks 2027. gadā un kuriem vecuma pensija pienāks pēc 40 gadiem.
Rezumējot – Kultūras ministrija un arodbiedrības nav gatavas piekrist, ka mākslinieki tiek izslēgti no izdienas pensiju saņēmēju loka, un ir pret nepieciešamā stāža palielināšanu baletdejotājiem. Kā šajā gadījumā rīkosies Valsts kanceleja?
Pēteris Vilks. Nozarei pašai būtu jāsaprot, kuras profesijas būtu izslēdzamas no izdienas pensiju saņēmēju loka un kuras – saglabājamas. Tad par to būtu jādiskutē, vēl pirms likumprojekts dodas uz Saeimu.
Ja Kultūras ministrija kategoriski pasaka, ka leļļu teātra aktierus un baletdejotājus nevar izņemt no izdienas pensiju saņēmēju loka, vai Valsts kanceleja tam piekritīs?
Pēteris Vilks. Tas ir atkarīgs no tā, vai ir pamatoti argumenti un tiešām nav nekādu citu risinājumu, piemēram, jau minētās terminētās izdienas pensijas, kamēr cilvēki pārkvalificējas.