Pirmizrāde notiks sestdien, 27. septembrī. Operu varēs noklausīties arī 4. un 18. oktobrī (informācija – www.staatstheaterdarmstadt.de). Jauniestudējuma muzikālais vadītājs – Vills Humburgs.
Pagājušajā sezonā Vācijā Viesturs Kairišs iestudēja Bendžamina Britena Sapni vasaras naktī Berlīnes Komiskajā operā un Kārļa Marijas fon Vēbera Burvju strēlnieku Ķelnes operā. Makbeta pirmizrādes priekšvakarā režisors atbildēja uz Kulturasdiena.lv jautājumiem.
Kas jūs personiski un profesionāli saista, uzrunā Makbetā? Ar ko šī opera ir īpaša?
Pirmkārt, tā ir Šekspīra luga. Tā jau sen mani fascinēja, un, kad man to piedāvāja veidot, vēl jo īpaši kopā ar Eiropā izslavētu Verdi mūzikas diriģentu Villu Humburgu, es ātri piekritu. Man patīk lugas, kuras šķiet neatrisināmas, nesaprotamas un kuru centrā ir maģistrāli varoņi. Interesanti bija pirmo reizi strādāt ar Verdi mūziku. Vispār jau no paša sākuma Makbets man likās tieši tas, ko es gribu iestudēt.
Šī opera ir grūta, tajā ir daudz notikumu, sarežģīti kora dziedājumi, ļoti dīvaina varoņu psiholoģija, daudzslāņaina tēlu sistēma. Galvenais, ka lugā ietvertais konflikts ir grūti risināms reālistiskā plāksnē. Tādējādi mūsu izrāde ir ļoti psiholoģiski motivēta, taču absolūti sirreāla. Visa izrāde ir kā Makbeta iztēles auglis, kā viņa sapnis vai murgs. Protams, tas neizbēgami ir megaapjomīgs un monumentāls iestudējums.
Kādā stilistikā, estētikā jūs veidojat šo izrādi?
Izrādi veidoju kopā ar scenogrāfu Reini Dzudzilo, un sadarbība sanākusi ārkārtīgi iedvesmojoša. Mūsu koncepts ir saistīts ar cilvēka apziņas un laika kontekstu. Faktiski visa opera noris Makbeta galvā, viņa iztēlē. Sirreālajā murgā pārdzīvotais un pieredzētais ir tik patiess un šausmīgs, ka beidzas ar Makbeta nāvi.
Opera notiek vienā acumirklī, kad Makbets, atgriežoties no kara, ierauga mazas līgavas kāzu salona skatlogā. Taču šis mirklis vienlaikus izplešas laikā, bet izplešas koncentrētāk neka operas libretā – no Makbeta atgriešanās mājās līdz viņa nāvei paiet tikai dažas nedēļas. Tā ka karaļa Dunkana dēls Malkolms un pārējie, kas atgriežas atriebt Makbetu, vēl joprojām ir bērni. Makbeta un bērnu attiecības mūsu izrādē ir ļoti būtiskas.
Kādiem līdzekļiem jūs risināt šīs operas konfliktu?
Mūsu ar Reini radītais inscenējums mēģina risināt visbūtiskāko režijas valodas un scenogrāfijas jautājumu – pārfrāzējot Vāgnera Parsifālu –, kā laiku pārvērst telpā.