Un doma par Haidna 104 simfonijām neliek miera. Tās noklausīties varētu divās diennaktīs, bet diez vai kādreiz saņemšos tās viņam veltīt. Trauksmi nemazina saraksti, kas uzklūp ar neatslābstošu regularitāti – 100 pasaules vietas, ko nedrīkst neredzēt; 1000 filmas, kas jānoskatās un tā tālāk.” Krišs SalmanisIzstāde, kā tas bija iepriekš iecerēts un paredzēts, ir vairāk vai mazāk neveiksmīgu paņēmienu pieraksts, kas fiksē mēģinājumus panākt nokavēto. Ekspozīcijas sastāvdaļu sarakstu veido 100 pilnmēnešu video kolāža, kurā apkopota dažādās filmās uzieta klišeja – kadrs ar pilnu mēnesi, kam dažkārt pārslīd kāds mākonis vai uzgaudo vilkacis; 1000000 noskūpstīta fotogrāfija bez apraksta; 104 simfonijas – skaņu plate, kurā pusstundas laikā varēs noklausīties vienlaicīgi visas Jozefa Haidna sarakstītās simfonijas; pareizu triepienu nepareizā vietā glezniņa, kurai visi triepieni nez kāpēc trāpījušies vienā vietā, veidojot nelielu krāsas pauguru; putekļu skulptūra ar gribot negribot līdzpaņemamiem noslīpētās grīdas putekļiem; nepabeigta animācija no secībā sakārtotiem žurnāla izgriezumiem; piemirstā varavīksne – zīmējums, kas sanāk, ja nekad nevar atcerēties, vai varavīksnei sarkanais ir loka ārpusē vai iekšpusē. Krišs Salmanis (1977) ir latviešu mākslinieks, kas dzīvo un strādā Rīgā, Latvijā. Darbojas fotomākslā, video, instalāciju, animācijas un grafikas jomā, veidojot konceptuāli uzlādētas kopas-vienības, kurās vērojama autoram raksturīgā pievēršanās detaļām un intelektuālā asprātība, darba izmēriem lielākoties variējot mazu formu ietvaros. Kopā ar Kasparu Podnieku veidojis ekspozīciju Latvijas nacionālajam paviljonam 55. Starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē. 2010. un 2012. gadā nominēts Purvīša balvas fināla atlasei. Mākslinieku pārstāv galerija Alma Rīgā. Mākslinieka darbi iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja krājumos, kā arī Igaunijas Mākslas muzeja un Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu video mākslas arhīva Transitland kolekcijās.
100 grāmatas, ko nevajag paspēt izlasīt
“Esmu pārliecināts, ka, par spīti populāru izdevumu apgalvojumiem, šis nav stresa pilnākais laikmets. Tomēr ik pa brīdim saprotu, ka atkal kaut ko nepaspēju. Kārtējā jaunā kafejnīca pēc piecu gadu darbības aizklapēta ciet, man tā arī tur ne reizi neiegriežoties. Nedēļas nogalē atšķirtā Kultūras Diena pastāsta, kādu pūtēju koncertu esmu palaidis garām iepriekšējā vakarā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.