Gleznās nav grūti daudzviet atpazīt Annas pašas sejas vaibstus. Pacietīgi un rūpīgi strādājot ar plānu un it kā ierīvētu krāsu, bieži vien bez baltā pigmenta, māksliniece ir izkopusi īpašu un ļoti personisku tēlu sistēmu. A. Bulkina izveidojusi profesionāli meistarīgu stilizācijas pakāpi, kas rāda nostalģisko figūru izstiepto vai diagonālo plastiku, bezkaislīgas sejas, it kā pusnomodā esošas acu zīlītes, bieži vien guļošas vai peldošas figūras, meitenes, kuras sapņo pludmalēs, baseinā, starp puķu vāzēm. Mākslinieces gleznās jūtama arī īsta glezniecība un prieks gan par olīvzaļo krāsu vienā gleznā, gan par smaragdzaļo citā, gan par labi savietoto violeti rozā ar umbru dabīgo. Starp izstādes darbiem ir slavināts slāvu mākslinieku gadsimtiem ilgi cienītais reālo lietu skaistums, taču tas ir ļoti personisks un ar savas simbolizācijas pakāpi.Ļvovas dzejnieks un literatūrzinātnieks Ostaps Sļivinskis, kā jau poēts, ir sajūsminājies par šo “dīko” skaistumu un arī trāpīgi uzrakstījis, ka Annas glezniecība ir ķermeņa lēna tuvināšanās pasaulei, kuru vērojam ar ādu vai pusnomoda acīm, caur nolaistu skropstu spraugām. Tā ir krēslas, mirušo zonu un ieilgušu atplūdu vai bēgumu pētījums. Tādēļ ir šī mazliet arhaiskā izstādes kopnoskaņa – it kā tas tomēr būtu iepriekšējais laiks. Izstādē nav grūti pamanīt to, ka Anna Bulkina ir laba bērnu grāmatu ilustratore, dažu gleznu personāži ir pasaku tēli un gleznās jūtamas pasakās esošās naivās un tīrās noskaņas.Šobrīd izstāde šķiet distancēta no Ukrainā notiekošajiem politiskajiem procesiem un Maidana radītajām realitātēm. Izstāde pēdējā gada laikā ir priecējusi skatītājus Latvijā un Lietuvā, un šajā laikā daudz kas ir mainījies. Līdz pēdējam brīdim nebija skaidrs, vai māksliniecei būs iespēja ierasties uz izstādes atklāšanu Liepājā. Annas Bulkinas mamma palikusi Luganskā, kur šobrīd notiek karadarbība. Anna Bulkina dzimusi 1973. gadā, beigusi Luganskas mākslas skolu un Ļvovas Mākslas akadēmiju. Viņa glezno portretus, ainavas, figurālas kompozīcijas, ilustrē grāmatas.
Anna Bulkina. Aizgājušo laiku meklējot
Annas Bulkinas (Ukraina) glezniecība šķiet slāviski dekoratīva. Tomēr, vērojot un iedziļinoties gleznās, var redzēt, ka tās ir modernas ukraiņu sievietes pārdomas par savu laiku, par sevi, par savas mākslas skaistuma ideāliem. Māksliniece uzdod jautājumus par to, kas notiek ar mums visiem un galu galā – ko tad ir vērts gleznot.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.