Tas padara dzīvi reālāku – sīkās lietas dara dzīvi lielāku. Manu uzmanību saista arī grafiskie ritmi dabā – kā satiekas horizonta līnija ar ceļa līniju un to krustpunktā izaudzis mazs kociņš, kā savstarpēji spēlējas krāsu, formu un līniju ritmi, vai arī bērzu infantīlie, kontrastējošie tēli utt., kopiespaids rodas mazliet sirreāls un amizants. Es un daba, vai cilvēks un daba, ir manas dvēseles pasaules redzējuma paskaidrojums. Sapludinot abus tēlus kopā, atspoguļojas psiholoģiskie pārdzīvojumi cilvēka dzīvē, tur ir bailes, sapņainība, ilūzijas, skaistums, ticība, aizdomas, mīlestība.Gleznoju savas izjūtas, vērojot visaptverošo kosmisko dabas skaistumu un baisumu saistībā ar visu dzīvo. Katru gleznu veidoju kā atsevišķu stāstu, ļaujoties subjektīvām šā brīža emocijām un aktualitātēm. Vērot kosmiskos procesus man apkārt, tos apbrīnot un sajust, ir manā iedabā.Ilze Raudiņa, 2014Ilze Raudiņa beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Scenogrāfijas nodaļu (1992–1998); ieguvusi maģistra grādu, studējot gleznotāja A. Naumova un K. Zariņa glezniecības meistardarbnīcā (1998–2000). Izstādēs piedalās kopš 1992. gada.
Ilze Raudiņa. Iedaba
Mani ļoti iedvesmo daba un procesi tajā – tur redzu brīnumu un pasaku pasauli, kas ir dzīva manī vēl no bērnības. Bieži dabu redzu kā iekapsulētu absolūtu laimes brīdi. Daba ir kā svētnīca, pārdomu un radošuma vieta, jo īpaši piejūras – aiz Kolkas raga un Slīteres mežos. Man patīk būt vietās, kur mazām liētām ir vērtība.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.