Itāļu vecmeistaru zīmējumi

Neskatoties uz skaitliski nelielo apjomu, mākslinieciskās vērtības un nozīmes ziņā itāļu renesanses, baroka un neoklasicisma mākslas paraugi tiek uzskatīti par vienu no vērtīgākajām muzeja kolekcijas daļām.Dižrenesanses periodu izstādē pārstāv Florences gleznotājs Pjetro di Kozimo, vēlīno renesansi – izcilais Venēcijas skolas mākslinieks Tintoreto, manierismu – vadošais Dženovas skolas pārstāvis Luka Kambjāzo un Kremonas gleznotājs Džovanni Batista Troti, saukts Malaso. Plašo baroka laikmetu ekspozīcijā reprezentē Andrea Komodi, Džovanni Lanfranko, Džovanni Frančesko Barbjēri un pazīstamais Neapoles skolas monumentālās glezniecības lielmeistars Luka Džordāno. Neoklasicisma estētikas kvalitātes izstādē atklāj Boloņas arhitekta un mākslas vēsturnieka Džovanni Antonio Antolīni zīmējumi.Latvijas Nacionālā mākslas muzeja itāļu zīmējumu kolekcijas pirmsākumi 18. gadsimtā saistās ar vācbaltiešu izcelsmes Rīgas ārsta Nikolausa fon Himzela (1729–1764) un Kurzemes muižnieka Heinriha fon Ofenberga (1752–1827) vārdu. Tās izaugsme 19. gadsimtā balstās uz vācbaltiešu literāta Reinholda Filipa Šillinga (1819–1888) dāvinājumu Rīgas pilsētas gleznu galerijai (1868–1869) un 1870. gadā dibinātās Rīgas Mākslas biedrības (Kunstverein zu Riga) uzkrātajiem mākslas darbiem. 20. gadsimtā kolekciju bagātināja Kurzemes provinces muzeja grafikas darbi pēc tā likvidācijas 1940. gadā.Izstādes koncepcijas īstenošanai atlasīti darbi no LNMM krājuma ar mērķi – pieejamā vizuālā materiāla un līdzšinējās izpētes robežās parādīt itāļu zīmējuma evolūcijas galvenos posmus un nozīmīgāko mākslinieku sniegumu, kas atbalso laikmetu stilistiskās tendences, uzrāda motīvu daudzveidību un mākslinieciskās kvalitātes.