Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +28 °C
Skaidrs
Sestdiena, 13. augusts
Velga, Elvīra, Rēzija

Izstāžu cikla Rīga, kuras nav. Kartes un plāni septītā, noslēdzošā izstāde No Lielrīgas līdz Pierīgai

No 2021. gada 4. jūlija līdz 2. septembrim Latvijas Arhitektūras muzejā notiks izstāžu cikla „Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” septītā, noslēdzošā izstāde No Lielrīgas LĪDZ Pierīgai, kurā varēs iepazīties ar Rīgai piegulošo teritoriju attīstību 20. gadsimta gaitā. Izstādē eksponēti oriģināli Rīgas plāni un kartes, aerofotogrāfijas un vēsturiski attēli, kurus paskaidro izstādes kuratora Jāņa Lejnieka komentāri.

Septītā, noslēdzošā cikla izstāde “No Lielrīgas līdz Pierīgai” iepazīstina ar Rīgai piegulošo teritoriju attīstības plāniem no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Izstāde atklāj plašākai publikai nezināmus pilsētplānošanas dokumentus, kuru nozīme, pašvaldībām pieņemot lēmumus, bija ievērojama, bet padomju varas gados tie nebija publiski pieejami. Okupācijas režīms projektiem bija uzlicis zīmogus “dienesta lietošanai”, “slepeni” vai “pilnīgi slepeni”.

Pēc Pirmā pasaules kara plānotāji Rīgas uzplaukumu saistīja ar Krievijas attīstību. Latvijas pirmais urbānists Arnolds Lamze (1889–1945) 20. gs. 20. gados radīja Lielrīgas plānu, kas paredzēja iedzīvotājus izmitināt jaunajās satelītpilsētās apkārt Rīgai, sasniedzot Lielrīgā pusotra miljona iedzīvotāju skaitu. Tomēr Lamzes plāni nesaņēma politiķu atbalstu, it īpaši pēc 1934. gada, kad valsts prezidents Kārlis Ulmanis pievērsās radikālai Rīgas centra pārveidei, atsakoties no valsts un galvaspilsētas atbalsta politikas mājokļu celtniecībā.

Pēc Otrā pasaules kara Pierīgas ainavu pārveidoja padomju varas nodibināto kolhozu ciemati un citu organizāciju apbūve. PSRS politika paredzēja cilvēkus koncentrēt daudzstāvu apbūves kvartālos ne tikai Rīgā, bet arī Pierīgā. Apdzīvotajām vietām bija sava ekonomiskā specializācija. Rīgas pilsētai pieder lielas mežu platības ārpus tās robežām. Šeit ir milzu iespējas veidot plānu, kas ne tikai apkalpo iedzīvotājus, bet arī pasargā vidi. Tomēr Pierīga turpināja veidoties, ignorējot Rīgas zaļās joslas projektu, kura mērķis bija rezervēt vietas rīdzinieku atpūtai un svaigu gaisu pilsētai.

Pēc padomju iekārtas sabrukuma un tirgus attiecību izveides īpašuma tirgus vērtība bija kļuvusi par būtiskāko argumentu, lai lemtu par zemes izmantošanu gan apdzīvotās vietās, gan ārpus tām. 90. gados radās t.s. pļavu ciemi, jo lauksaimniecības zeme Pierīgā tika vērtēta kā perspektīvā apbūves zeme. Bankas caur aizdevumiem veidoja jaunu vērtību sistēmu – privātmājas ārpus Rīgas jaunos attīstītāju projektos.

Ja pilsētbūvnieki padomju laikā totalitārā režīma saimnieciskās mazspējas apstākļos strādāja pie kompartijas ideju iedvesmotās sociālās utopijas, tad ne mazāk interesanti ir mūsdienu teritoriālplānotāju centieni kontrolēt Pierīgas attīstību tirgus ekonomikas apstākļos. Izstāde uzdod jautājumu – kur meklēt problēmu cēloņus, vai valdošajā ideoloģijā, vai plānotāju meistarībā jeb tās trūkumā?

Izstādē eksponēti plāni un attēli no Latvijas Arhitektūras muzeja, Jura Kalniņa aerofotogrāfijas un attēli no Jāņa Lejnieka personiskā arhīva.

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Kur?

Latvijas Arhitektūras muzejs Mazā Pils iela 19, Rīga

Kad?

4. jūlijs – 2. septembris

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja