Latvijas Sarkanais Krusts (1918–2014)

Iesaistot vietējos iedzīvotājus, viņš organizēja palīdzības sniegšanu ievainotajiem. 1863. gadā Anrī Dināna darbs kļuva par pamatu Starptautiskā Sarkanā Krusta dibināšanai.Savukārt Latvijas Sarkanā Krusta pirmsākumi saistāmi ar Krievijas Ievainoto un slimo karavīru aizgādības biedrību. Tā dibināta 1867. gadā, bet 1879. gadā to pārdēvēja par Krievijas Sarkano Krustu. Šīs organizācijas sastāvā ietilpa arī Vidzemes un Kurzemes guberņas Sarkanā Krusta komitejas. Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgā darbojās Sarkanā Krusta ambulance, slimnīca un žēlsirdīgo māsu kursi, bet Asaros pastāvēja Sarkanā Krusta sanatoriju. Kurzemes guberņā, Jelgavā un Liepājā, darbojās Sarkanā Krusta ambulances un slimnīcas. Kā viens no ilggadējiem Kurzemes guberņas Jelgavas Sarkanā Krusta nodaļas vadītājiem bija vēlākais Latvijas Republikas pirmais prezidents Jānis Čakste (1859–1927), kurš šo biedrību vadīja no 1887. gada. 1918. gada 20. novembrī, divas dienas pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, pēc ārsta Jāņa Jankovska (1876–1925) ierosmes tika dibināts Latvijas Sarkanais Krusts. Tā sākotnējā palīdzība bija vērsta uz karā ievainoto, sakropļoto un slimo, kā arī atbrīvoto karagūstekņu aprūpi un palīdzības sniegšanu. Liepājā Sarkanā Krusta nodaļa dibināta 1877. gadā, lai sniegtu palīdzību Krievu–turku karā (1877–1878) ievainotajiem, saslimušajiem un sakropļotajiem karavīriem. Pēc kara nodaļa vāca ziedojumus un līdzekļus cīņai ar dažādām infekciju slimībām. 1897. gadā Liepājas Sarkanā Krusta nodaļa atvēra savu slimnīcu un ambulanci pilsētas iedzīvotājiem K. Uliha ielā 54, taču 1915. gadā savu darbību  tā bija spiesta pārtraukt.1919. gada 10. martā tika izveidota Latvijas Sarkanā Krusta reģionālā nodaļa Liepājā, par kuras vadītāju kļuva slavenā Liepājas ārsta Jēkaba Alksņa (1870–1957) dzīvesbiedre, sabiedriskā darbiniece Luīze Elizabete Alksne (1873–1941). Pavasarī Liepājā tika ierīkota Sarkanā Krusta lazarete ar 70 gultasvietām J. Alkšņa privātklīnikā Graudu ielā 28, kas bija paredzētas Brīvības cīņās ievainotajiem karavīriem. Tai pašā gadā lazareti pārcēla uz Korsakēviča ielu 16 (tag. Sporta iela 16), bet 1920. gadā tajā atklāja ambulanci.Starpkaru periodā Liepājā darbojās vairākas Latvijas Sarkanā Krusta ārstniecības iestādes, kuras uzturēja Liepājas nodaļa. 1922. gada plaušu tuberkulozes (tbc) slimnieki varēja apmeklēt dispanseru, bet pa vasaru ārstēties Bātes tbc sanatorijā, kuru atklāja tai pašā gadā. Sanatoriju vadīja ārsts Fēliks Vallis (1895–1943). Abas iestādes darbojās līdz 1931. gadam. Mātēm ar maziem bērniem bija iespēja apmeklēt veselības kopšanas punktus Vecliepājā un Jaunliepājā. 1931. gadā Liepājā Latvijas Sarkanais Krusts atklāja divas jaunas iestādes – slimnīcu un sanatoriju. Slimnīcu ar 50 gultas vietām atvēra Korsakēviča ielā 16 un to līdz 1940. gadam vadīja ārsts un sabiedriskais darbinieks Jānis Sprūde (1864-1940). Liepājas kaulu tuberkulozes sanatoriju Karostā, bijušajā Jūras virsnieku saietu namā ar 180 gultas vietām atklāja 8. novembrī. 1933. gadā sanatoriju pārdēvēja pirmā Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieka vārdā – prof. Jāņa Jankovska Liepājas kaulu tuberkulozes sanatorija. Padomju laikos Liepājā darbojās Latvijas PSR Sarkanā Krusta Liepājas komiteja, kas 1991. gadā tika likvidēta un tās vietā dibināta Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komiteja. Tai bija 14 nodaļas Liepājas pilsētas un rajona teritorijā. Pēc 2012. gada reorganizācijas tagad darbojas Latvijas Sarkanā Krusta Kurzemes komitejas Liepājas un Grobiņas nodaļas.Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ceļojošā izstāde tapusi, sadarbojoties ar biedrību “Latvijas Sarkanais Krusts”.