Portāla filmas.lv tiešsaistes festivālu tradīcija tika uzsākta tieši pirms gada, un arī šogad Jāņos desmit Latvijas filmas kā īpašs sveiciens latviešu diasporai nacionālajos svētkos bija pieejamas noskatīšanai bez maksas datorā jebkurā pasaules vietā, kur vien atrodams interneta pārklājums.
Tiešsaistes festivāla uzticamais sadarbības partneris, Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) apkopojis statistiku, kas liecina, ka tiešsaistes festivāla dienās portālam filmas.lv pieslēgušies skatītāji no 87 pasaules valstīm, ieskaitot Latviju (pagājušā gada Jāņos – 69 valstis), lielākā ārvalstnieku interese jau tradicionāli tiek fiksēta Lielbritānijā, ASV un Vācijā, bet valstu alfabētiskais saraksts sākas ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem un Austrāliju un beidzas ar Uzbekistānu un Vjetnamu.
Šāgada Jāņu festivāla populārāko filmu trijnieks ir patīkami daudzveidīgs un arī pārsteidzošs – pirmajā vietā pēc skatītāju skaita (4015 skatījumi) nostājusies režisores Alises Zariņas debijas spēlfilma Blakus (2019), kurā darbība notiek tieši Līgo svētkos; tā apsteigusi visu laiku populārāko Jāņu filmu – Jāņa Streiča klasisko komēdiju Limuzīns Jāņu nakts krāsā (3159 skatījumi). Trešajā vietā pēc skatītāju skaita – viena no populārākajām Simtgades filmām, režisores Ināras Kolmanes veidotā spēlfilma Bille (2273 skatījumi).
Portāla filmas.lv tiešsaistes festivāli ir vienlīdz populāri gan pasaulē, gan arī Latvijā, kur jauno filmu piedāvājums parasti atgādina arī par portālā ikdienā pieejamo filmu klāstu, kas skatāms jebkurā laikā Latvijas teritorijā. Šāgada festivālā skatītāji ārvalstīs pavadījuši pie ekrāniem 4440 stundas, Latvijas skatītāji – 4344 stundas, bet lokālā mērogā skatīšanās var turpināties, jo vairākas festivāla filmas arī turpmāk paliek portāla filmas.lv sadaļā Skatīties Latvijā.
Portāla restaurētās klasikas kolekciju papildina trīs filmas, kas skatītājiem tiek piedāvātas ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, kur klasikas restaurācijas procesā izmanto ERAF finansējumu projektā Kultūras mantojuma digitalizācija. Visas trīs vasarīgās zelta fonda filmas (Limuzīns Jāņu nakts krāsā (1981), Dāvana vientuļai sievietei (1973) un Motociklu vasara (1975)) ir saistītas ar dažādiem braucamrīkiem – to varam uzskatīt arī par sabiedriski aktuālu aicinājumu vasarā pievērsties lokālajam tūrismam un apceļot dzimto zemi!
Portālā filmas.lv joprojām var noskatīties arī dokumentālā kino klasiķa Anša Epnera divsēriju filmu Es esmu latvietis (1990), kuras emocionālo un filozofisko slāni veido Imanta Ziedoņa scenārijs un aizkadra balss. Filmas uzņemšanas laikā kinogrupa viesojās četros kontinentos, ciemojoties pie latviešu emigrantiem, ko kara vētras izkaisījušas pa visu pasauli, un ieraudzīja, ka trimdas latvieši, būdami uzņēmīgi, darbīgi un neatlaidīgi, pratuši svešumā iegūt gan izglītību, gan labu darbu, gan cienījamu vārdu, bet galvenais – saglabāt valodu un latvietību. Daudzi no filmā redzamajiem tābrīža trimdiniekiem vēlāk pārcēlās uz Latviju un kļuva šeit ievērojami dažādās darbības jomās, tāpēc filmā ir daudz mūsdienu skatītājam pazīstamu seju.
Visplašāko un emocionālāko pārskatu par to, kāda bija Latvija savā simtajā gadā, joprojām var iegūt, noskatoties režisores Dzintras Gekas neparasto dokumentālo iemūžinājumu Katra diena simtgadē (2019) – četru pilnmetrāžas filmu ciklu, kas uzņemts 2018. gadā, filmējot burtiski katru dienu visa gada garumā, daždien pat ar vairākām kinokamerām. Latvijas simtgades gads sadalīts četrās Gadalaiku filmās, un katrai no tām ir savs montāžas režisors, kas piešķir katrai filmai atšķirīgas kvalitātes, – Pavasaris (montāžas režisore Arta Ģiga), Vasara (montāžas režisors Armands Zvirbulis), Rudens (montāžas režisore Madara Didrihsone) un Ziema (montāžas režisore Andra Doršs).
Visas portālā filmas.lv skatāmās filmas (kopā vairāk nekā 200) šobrīd ir pieejamas skatītājiem visā Latvijas teritorijā; Skatīšanās iespējama ne tikai datora pārlūkprogrammās, bet arī izmantojot viedtālruņus un planšetdatorus ar jaunākajām iOS un Android operētājsistēmu versijām.
Portāls www.filmas.lv ir arī Latvijas filmu nozares plašākā datu bāze – tur pieejama kataloga informācija par vairāk nekā 2600 Latvijā uzņemtām filmām, sākot ar 1920. gadu. Portāls tapis pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas ar Eiropas Savienības atbalstu, tā izveidē sadarbojas Nacionālais Kino centrs un Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas nodrošina portāla tehnisko darbību.