“Protams, nav tāda kinofestivāla, kas demonstrētu visu mūsdienās topošā kino daudzveidību, taču, noskatoties festivāla Lācis, lauva un zars programmu, nav grūti iedomāties, kādus ceļus iet daudzi talantīgi filmu veidotāji," uzsver kinofestivāla Lācis, lauva un zars direktore Giedre Krikščiūnaite. Filmas, rūpīgi izvēlētas Berlīnē, Kannās, Venēcijā, kā arī Lokarno un Sansebastjanā un citos kinofestivālos, šogad uz lielā ekrāna apvieno moto Ceļš paveras ejot..., savukārt programmas dzinējspēks ir cerība, kas mudina varoņus doties arvien uz priekšu: iet, braukt, lidot, burāt. “Kopā ar visoriģinālākajām mūsdienu kino balsīm mēs aicinām arī skatītājus doties pārsteigumu pilnos ceļojumus, kas aizved pa brīnumainām, neplānotām un neparedzamām takām,” saka G. Krikščiūnaite.
Piecas no festivāla Lācis, lauva un zars programmā iekļautajām filmām gaida Amerikas Kinoakadēmijas biedru pozitīvu balsojumu, lai tiktu ietvertas kategorijā Labākā starptautiskā pilnmetrāžas filma. Spānija šai nominācijai izvirzījusi reiva ritmos dārdošo un brāļu Almodovaru producēto drāmu Sirāts (Sirāt), kuras režisors Olivers Laše savus varoņus dzen arvien dziļāk tuksnesī, un katrs nākamais solis nozīmē arvien jaunus pārbaudījumus. Kannu kinofestivālā filma saņēma žūrijas balvu, un nupat filma nominēta diviem Zelta globusiem - kā labākā ārvalstu filma un par labāko skaņu.
Kannās pirmizrādi svinēja arī Vācijas pieteikums Oskara nominācijai - Mašas Šilinskas drāma Lūkojoties saulē (In die Sonne schauen), kuras darbība risinās vienā mājā, kas ir kā labirints, kurā četras dažādos laikos dzīvojošas meitenes vēro dzīvi sev apkārt un piedzīvo pirmo pieredzi un traumas.
Kolumbija Oskaram pieteikusi Simona Mesas Soto otro pilnmetrāžas darbu Dzejdaris (Un poeta), kas filmēts uz 16 mm lentes un manevrē drāmas, komēdijas un absurda robežās un saņēma žūrijas balvu Kannu kinofestivāla Un Certain Regard jeb Īpašais skatiens apakšprogrammā.
Jau otro reizi no Zviedrijas Oskaram izvirzīta Ēģiptē dzimušā režisora Tārika Sāliha filma Republikas ērgļi (Eagles of the Republic). Tas ir viņa Kairas triloģiju noslēdzošais darbs, un tā pirmizrāde notika Kannu konkursā. Ēģiptes kino leģenda Žoržs Fahmī vienmēr lepojies, ka nekad nespēlē sliktās filmās, bauda brīvību ar jaunu mīļāko, dzīvo saskaņā ar amerikāņu dzīvesveidu un nav atkarīgs no varas iestādēm. Taču, kad aktiera popularitāte sāk balēt, kāds aģents viņam ierosina “atjaunot attiecības ar režīmu”.
Festivāla Lācis, lauva un zars programmā iekļauta arī no Marokas Oskara nominācijai izvirzītā lente Malagas iela (Calle Málaga), kurā galveno lomu atveido izcilā Karmena Maura; tā pirmizrādi svinējusi Venēcijas kinofestivālā.
Festivāls Lācis, lauva un zars lepojas ar Berlīnes kinofestivāla laureātiem - filmām Bezgalīgā zilgme (O Último Azul) un Zvēru vārdotāja (El mensaje). Anikai ir astoņi gadi, un viņai piemīt īpašs talants - meitene saprot zvēru teikto. Argentīnas putekļainie ceļi režisora Ivana Funda rokās kļūst par simboliem, kas veido saiti starp cilvēkiem, dzīvniekiem, klusumu un to, ko nav iespējams izteikt vārdos. Šī melnbaltā filma saņēma Sudraba lāci. Savukārt Berlīnes Grand Jury Prize šogad aizlidoja uz Brazīliju. Starptautisku atzinību guvušā videomākslinieka un režisora Gabriēla Maskaru drāma Bezgalīgā zilgme met izaicinājumu stereotipiem: “Reti kad mēs redzam, ka veci cilvēki saceļas pret sistēmu, it kā dumpība piestāvētu tikai jaunajiem. It kā veciem cilvēkiem distopijā pat nebūtu ļauts eksistēt.” Terēze, kurai ierādīta dzīve attālā kolonijā pašas meitas aizbildniecībā, nepakļaujas norādījumiem un dodas piedzīvojumu pilnā ceļojumā pa Amazoni. Bezgalīgā zilgme atklās šī gada festivālu - tas notiks kinoteātrī Splendid Palace 16. janvārī plkst. 18.30.
Francijas dienvidos notiekošā Kannu kinofestivāla galvenā konkursa programmā pirmizrādi svinēja Dominika Molla drāma, kuras scenārijs veidots, atsaucoties uz 2018. gada protestiem Francijā. Filmas Lieta nr. 137 (Dossier 137) centrā ir izmeklētāja Stefanija, un tajā saaužas nozieguma intriga, politikas aktualitātes un režisora sarkasms. Par lomu Lea Drikēra nominēta Eiropas kino balvai kā labākā aktrise. Konkursā bija iekļauta arī dokumentālā lente Orvels: 2+2=5 (Orwell: 22+2=5), kuras režisors ar ģimeni bija spiests pamest dzimto Haiti un uzsver, ka tikai tas, kurš patiešām ticis pakļauts, spēj izprast un atpazīt Džordža Orvela domas. 2016. gadā tapusī Peka filma Es neesmu jūsu nēģeris bija nominēta Oskaram kategorijā Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma.
Kannu kinofestivāla apakšprogrammā Īpašais skatiens šogad izrādīja Frančesko Sosai dramēdiju Ceļakāja (Le città di pianura), kuras līdzinieces atrodamas gan Aki Kaurismeki, gan citu režisoru daiļradē, fiksējot bāros un citās vietās pie pudeles izlobītu pērļu virāžas. Šajā apakšprogrammā demonstrēja arī Annas Kaznavas-Kambē drāmu Mīli mani maigi - kinostāstu par beznosacījuma mīlestību. Galvenās lomas atveidotāja Vikija Krīpsa par savu darbu nominēta Eiropas kino balvai kā labākā aktrise.
Kannu apakšprogrammā Quinzaine des cinéastes bija iekļauta Kristiāna Pecolda drāma Miroirs No 3: Laiva okeānā (Miroirs No. 3), kurā spēlē režisora mūza Paula Bēra. Viņai uzticēta autoavārijā izdzīvojušās Lauras loma - pēc negadījuma atteikusies doties uz slimnīcu, viņa paliek pie svešinieces Betijas, un idille turpinās līdz brīdim, kad kāds sievieti nosauc citā vārdā. Turpat notika Robēna Kampijo un Lorāna Kantē drāmas Enzo pirmizrāde, kas ir gan pieaugšanas stāsts par 16 gadus veco Enzo, kurš skolas vietā izvēlas strādāt būvlaukumā, gan ironisks komentārs par Eiropas elites bubuli.
Venēciju Mūsdienu filmu festivāla programmā pārstāv arī Džima Džārmuša meditatīvais kādas ģimenes saišu portretējums Tēvs Māte Māsa Brālis (Father Mother Sister Brother), kur galvenās lomas atveido Toms Veits, Šarlote Remplinga, Keita Blānšeta, Ādams Draivers, Vikija Krīpsa, Maijama Bjalika un citi. Režisors atzinis, ka scenārijs tapa, zinot, kurš aktieris spēlēs kuru varoni. Filmas pirmizrāde notika Venēcijas kinofestivāla oficiālā konkursa programmā, kur tā saņēma galveno balvu - Sudraba lauvu.
Savukārt ungāru režisora Ģerģa Pālfi alegoriskā filma
Vista var lepoties ar dalību gan Sansebastjanas, gan Toronto kinofestivālā. Tās galvenā varone ir pieredzējusi dējējvista, kura aizbēg no putnu fabrikas un laimīgas vai varbūt ne tik laimīgas nejaušības rezultātā nonāk privātā saimniecībā. Viņas stāstā ir ne viena vien līdzība ar klasiskās grieķu traģēdijas principiem.
Mūsdienu filmu festivāls Lācis, lauva un zars dibināts pirms pieciem gadiem Lietuvā, kur tā programmu izrāda 12 pilsētās, un pērn tas pirmoreiz notika Latvijā. Par atklāšanas filmu bija izvēlēta Paolo Sorrentīno Partenope, un festivāla programmā izrādīja Oskariem nominēto Žaka Odiāra mūziklu Emilija Peresa, Fransuā Ozona Kad pienāk rudens, Džošuas Openheimera Galu, Lolas Ariasas dokumentālo filmu Buenosairesas meitenes, Viktora Kosakovska Arhitektonu un citas filmas.
Kinofestivāla Lācis, lauva un zars filmas demonstrēs kinoteātros Splendid Palace, Kino Bize, Forum Cinemas un Cinamon Alfa Rīgā, Liepājā un Cēsīs. Biļetes iespējams iegādāties kinoteātros un to mājaslapās.