Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Pašmāju kino nozares "uzplaukuma" uzturēšanai 2021.gadā NKC vēlas vismaz 7 miljonus

Lai nodrošinātu pašmāju kino nozares kvalitāti arī pēc Latvijas valsts simtgades filmu programmas beigām, Nacionālā kino centra (NKC) mērķprogrammai 2021.gadā būtu nepieciešams finansējums vismaz septiņu miljonu eiro apmērā, kas ir par diviem miljoniem vairāk nekā plānots šobrīd, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sacīja centra vadītāja Dita Rietuma.

Viņa skaidroja, ka NKC mērķprogrammai Vēsturisko un identitāti stiprinošo latviešu filmu ražošanai šogad vajadzētu 500 000 eiro, kuru piešķiršana pašlaik ir neskaidra. Šo finansējumu, Rietumas vērtējumā, katru nākamo gadu vajadzētu palielināt, 2020.gadā mērķprogrammai atvēlot vienu miljonu eiro, bet 2021.gadā - divus miljonus eiro.

Šādu līdzekļu nepieciešamību Saeimas deputātiem Rietuma pamatoja ar pagājušā gada pašmāju kino tirgus daļu Latvijas kinoteātros, kas pirmo reizi valsts vēsturē pārsniedza 20%.

Viņa arī norādīja, ka vienas no skatītākajām filmām pērn bija ar simtgades programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei līdzfinansējumu uzņemtās kinolentes. Simtgades programmai kopumā atvēlēti astoņi miljoni eiro, no kuriem ik gadu filmu ražošanai tika izlietoti divi miljoni eiro.

"Par 500 000 eiro var uztaisīt vienu spēlfilmu, kuras darbība notiek mūsdienās, tādēļ tai nav nepieciešamas dekorācijas. Spēlfilma Homo novus maksāja 1,1 miljonu eiro, Bille maksāja 880 000 eiro, un filmas veidotājiem gāja ļoti smagi ar finansējuma piesaistīšanu," sacīja Rietuma.

Pēc viņas domām, arī septiņi miljoni eiro, salīdzinājumā ar Igaunijas valsts dotāciju pašmāju filmu ražošanai desmit miljonu eiro apmērā, vērtējams kā salīdzinoši neliels finansējums, taču ar to būtu pietiekami centieniem uzturēt pērn panākto trīskāršo nozares rezultatīvo rādītāju pieaugumu.

NKC vadītāja arī skaidroja, ka filmas, kurām piešķirt mērķdotācijas finansējumu, tiek izvēlētas pēc skaidriem kritērijiem, ar mērķi radīt darbus ar pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību kultūrai - literatūras darbu ekranizējumus, filmas par sarežģītiem vēstures periodiem u.t.t. Tāpat Rietuma deputātiem uzsvēra, ka ieguldījums kino nozarē sniedz ieguvumus ilgtermiņā, spodrinot valsts tēlu ārvalstīs, kā arī parādot pašmāju nozares "muskuļus" un tā piesaistot aizvien lielāku skaitu investoru.

Rietuma deputātiem skaidroja, kā tika organizēta simtgades filmu izrādīšana valsts 110 Latvijas novados. Tāpat viņa norādīja, ka filmu veidotāji centās noteikt "demokrātiskas biļešu cenas", lai šos jaundarbus būtu iespēja noskatīties pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam.

Arī deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) pauda viedokli, ka valsts simtgades programmas laikā panākts ievērojams nozares uzplaukums, ko vajadzētu tiekties palielināt, vai arī vismaz uzturēt tādā pašā līmenī.

Savukārt deputāte Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka par valsts naudas veidoto filmu novērtēšanas galveno kritēriju būtu jāizmanto saturiskais izvērtējums, lai gūtu pārliecību, ka tās ir nevis tikai izklaides produkts, bet gan arī būtisks ieguvums latvisko vērtību saglabāšanā.

Rietuma pēcāk norādīja, ka saturiski nozīmīgā Dāvja Sīmaņa spēlfilma Tēvs nakts un Ināras Kolmanes Bille pērn kinoteātros apmeklēta vairāk nekā, piemēram, Māra Martinsona Jaungada taksometrs un Andreja Ēķa Blēži. Tāpat NKC vadītāja uzsvēra, ka valsts līdzfinansētā Annas Vidulejas filma Homo novus pērn kinoteātros bija visskatītākā latviešu filma, kuras seansus apmeklējuši vairāk nekā 91 000 cilvēku.

Savukārt Saeimas komisijas vadītājs Arvils Ašerādens (JV) pauda viedokli, ka, lai gan šī gada mērķprogrammai nepieciešamo 500 000 eiro, kā arī 2020.gadā nepieciešamā miljona eiro piešķīrums vēl ir neskaidrs, NKC vajadzētu doties pie Saeimas frakcijām un diskutēt par vismaz divu miljonu eiro papildu piešķiršanu filmu veidošanai 2021.gadā.

Tāpat Ašerādens pauda viedokli, ka viņš ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem vēlas apspriest papildu līdzekļu atvēlēšanu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, jo valsts no šādas sadarbības gūst ienākumus. Pēc deputāta domām, šajā jautājumā ir iespējams "elastības koridors", lai panāktu, ka ārvalstu filmu uzņemšanai tiek plānoti atvieglojumi nevis konkrētā apjomā, bet gan proporcionāli saņemto filmu pieteikumu skaitam.

Kā ziņots, pašmāju filmu biļešu tirdzniecības ieņēmumi pērn bijuši vairāk nekā 2,5 miljoni eiro, liecina NKC apkopotie statistikas dati.

Lielākais "kases grāvējs" pērn bijusi Oskara Rupenheita filma Kriminālās ekselences fonds, par kuras skatīšanos kinoteātros 81 899 cilvēki samaksājuši kopumā 461 564 eiro. Otrajā vietā ar biļešu ieņēmumiem 432 700 eiro apmērā ierindojas Annas Vidulejas filma Homo novus, kuru uz kino ekrāniem vērojuši 91 109 skatītāji. Savukārt trešā ienesīgākā latviešu filma pērn bijusi Aigara Graubas Nameja Gredzens, kas biļešu ieņēmumos no 83 140 skatītājiem guvusi 423 323 eiro.

Top komentāri

CUBUS
C
Kādi miljoni no valsts budžeta? Ir taču jau safilmētas n-tās filmas par valsts budžeta līdzekļiem. Tagad līdzekļus no šo filmu peļņas samaksājiet valstij visus pienākošos nodokļus un pārējo izmantojiet jauno filmu radīšanai. Vai arī teciet uz banku, ņemiet kredītu, filmējiet un pēc tam no peļņas atdodiet. Mēs taču dzīvojam kapitālismā - tirgus ekonomikas apstākļos, nevis komunismā, kā mūsu "kultūristi" iedomājas.
VVZ
V
Tā ir zemē nomesta nauda par stipri šķidrām filmām. "Nameja gredzens" vien ir ko vērts- ar visām anekdotēm par pūci un vāveri... Tā nauda ir jāizmanto lietderīgāk, kaut vai skolas bērnu pusdienām vai bērnu paliatīvajai aprūpei- lai nav jāvāc ziedojumi.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Sarunas Smiļģa kabinetā ar Artūru Skrastiņu

Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā viesosies Dailes teātra aktieris, kurš apmeklētāju iecienītajās Sarunās Smiļģa kabinetā kopā ar muzeja vadītāju Jāni Siliņu ielūkosies ak...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja