20.-30.gados) iedvesmoja amerikāņu gangsterfilmu uzplaukumu, kas ar lielāku vai mazāku intensitāti turpinājās visu XX gadsimtu un turpinās joprojām. Vēlāk - 70.gados - tā laika gangsterdrāmas kanonu Krusttēvs (un tā turpinājumus) radīja Frānsiss Fords Kopola. Kā zināms, tieši filma Krusttēvs turpina inspirēt Latvijas oranžās varas partijas priekšstāvjus, kuri ne reizi vien klusi atzinušies mīlestībā Krusttēvam - filmai par dona Korleones spožumu un ētiskajiem principiem, kurā būtisks ir vien pašu klans - "ģimene". Atvainojiet par liriku, taču īsti nevietā tā nav, jo šīs nedēļas aktualitāte filma Amerikāņu gangsteris formāli pieder amerikāņu kino tik senam un rūpīgi koptam žanram - reālo noziedzīgās pasaules autoritāšu "biopikiem" - biogrāfiskajām filmām.
Stāsts par narkodīleri
Jā, varbūt Frenks Lūkass (Denzels Vašingtons), 70.gadu Ņujorkas narkotiku biznesa karalis, kurš savas pozīcijas tirgū nostiprināja vispirms jau ar kvalitatīvu preci, tad dempinga cenām un dzelžainu izdzīvošanas likumību ievērošanu, savā PR atpaliek no dažas labas senākas un reālās amerikāņu gangsterleģendas. Tomēr arī Frenkam Lūkasam ir bijis spožs slavas laiks: ideju par filmu Amerikāņu gangsteris ir ierosinājusi plaša publikācija par Lūkasu prestižajā izdevumā New Yorker Magazine. Arī viņam ir bijis lielais opozicionārs - līdz riebumam principiāls Ņujorkas detektīvs Ričijs Robertss (Rasels Krovs), kurš Lūkasa iznīcināšanu vienlaikus uztver arī kā glābšanos no paša neveiksmēm, piemēram, nepatīkamās šķiršanās. Tātad pilnīgi pietiekams komplekts, lai radītu blīvu, spriedzes piesātinātu drāmu ar diviem ietilpīgiem, spilgtiem pretinieku raksturiem, kurā negatīvais varonis ir apveltīts ar gauži cilvēcīgām niansēm (godīgs biznesā, gādīgs ģimenes tēvs u.c.), bet pozitīvais brīžam ir daudz nesimpātiskāks tips nekā viņa taisnīgās vajāšanas objekts - Hārlemas narkotiku dūzis Frenks Lūkass.
Dzīvs klasiķis
Režisoram Ridlijam Skotam būtībā ar to arī pietiek - ar spilgtiem varoņiem un Ņujorkas 70.gadu vidi, kurā gan parasti šiverē citi amerikāņu gangsterdrāmu speciālisti, teiksim, Mārtins Skorsēze. Viņa klases meistaru nav daudz pat talantiem pārblīvētajā Holivudā. Skotam, kurš novembra nogalē svinēs 70.gadu dzimšanas dienu, sen pielāgojams amerikāņu kino dzīvā klasiķa statuss, piemirstot, ka šī režisora (tāpat kā viņa brāļa - vēl viena Holivudas profīša Tonija Skota) saknes ir Anglijā. Svešie/Alien, Pa naža akmeni skrejošais/Blade Runner, Telma un Luīze/Thelma and Loise ir tikai dažas no Ridlija Skota ilgās karjeras laikā tapušajām filmām, kas viņam ir nodrošinājušas paliekošu vietu Holivuda vēsturē. Un, pat veidojot draņķus, teiksim, šķebīgo Hannibalu (stāstu par cilvēkēdāju Hannibalu Lekteru), var vien apbrīnot Ridlija Skota amata prasmi un rafinēto meistarību: viņš montē kā radītājs (ar lielo burtu), viņš savij stāstu smalkā, nospriegotā mehānismā, kas neatstāj vienaldzīgu, pat ja viņa filmu varoņi ir tālu no pozitīvisma kampaņu varoņiem.
Mīlot Raselu Krovu
Jā, un, protams, Ridlijs Skots ļoti mīl Raselu Krovu - tieši viņu abu šķietami pašnāvnieciskais gadsimtu mijas projekts Gladiators izvērtās daudzkārt oskarotā uzvarā, kas reanimēja interesi par kino sen novārtā atstāto senvēstures tēmu. Rasels Krovs spēlēja vēl vienā nesenā R.Skota darbā - klusā, elēģiskā un būtībā viņam netipiskā melodrāmā par britu pusmūža brokera sevis meklējumiem Provansā un franču vīnā - filmā Labais gads/A Good Year. Tātad aktierim un režisoram tiešām saskan. Kaut tieši filma Amerikāņu gangsteris ir tā, kuras sakarībā amerikāņu kritiķi prātuļo par tēmu, vai austrāliešu mačo Krovs ir tas ideālākais aktieris cilvēciski netīkamā Ņujorkas detektīva lomai filmā Amerikāņu gangsteris. Viņš nav slikts, bet nav arī izcils, kāds Krovs bijis virknē tūkstošgades mijā tapušo filmu (Gladiators, Brīnišķīgais prāts u.c.). Savukārt Denzels Vašingtons - vēl viens Holivudas aktieris ar izcilu karjeru (divi Oskari plus vēl trīs Oskara nominācijas) - ir izcils, par to nu nešaubās arī mani amerikāņu kolēģi, kā tādu dūrainīti kabatā iebāžot Raselu Krovu.
Vēl no sērijas "paēdušai pelītei pat milti rūgti" skan amerikāņu kritiķu pārspriedumi par tēmu, vai 70.gadu Ņujorkas kriminālā vēsture ir Ridlija Slota ideālais materiāls? Sak, viņš taču ir tik spožs gan fantastikas žanrā, gan kara drāmā un pacifisma patosā (Melnais vanags notriekts/Black Hawk Down), gan feminisma slavinājumā (Telma un Luīze) - vai šī ir tas stāsts un tā vide, kur meistars ir vismeistarīgākais? Beidziet, mīlīši! Dies dod, lielai daļai Holivudas režisoru to profesionālisma krampi, kāds ir Ridlijam Skotam un abām viņa filmas zvaigznēm Denzelam Vašingtonam un Raselam Krovam.