Dēkaiņa, arheologa Indianas Džonsa atgriešanās — filmas "Indiana Džonss
un kristāla galvaskausa karaļvalsts" pirmizrāde Kannās tika nosvinēta
jau svētdien — ar parametriem un atribūtiem, kas piedienīgi pasaules
ietekmīgāko režisoru/producentu Stīvena Spīlberga un Džordža Lūkasa
projektam. Arī ar nostalģisku šarmu, kas atbilst Holivudas izklaides
vēsturē jau iegrāmatotu trīs filmu turpinājumam, kurš tapis pēc gana
ilga pārtraukuma — 19 gadiem.
Te nu viņi grozījās žurnālistu un fanu pūļu blīvā ielenkumā — vecā
gvarde Spīlbergs, Lūkass un viņu Indiana Džonss — aktieris Harisons
Fords, arī aktrise Kārena Allena — galvenā varoņa romantiskās intereses
objekts, kas pārnākusi no pagātnes filmām par Indianu Džonsu. Un
jaunais iesaukums — austrāliete Keita Blānšeta, daudzsološais Šaija
Labefs.
Irina ar akcentu
Keitai, izcilajai, spožajai, tik intensīvi strādājošajai, filmā ir kolorītas ļaundares — krievu militāristes — Irinas loma, kurā aktrise ir spiesta demonstrēt savas krievu valodas zināšanas. "Es jau iepriekš atvainojos visai krievu tautai gan par izrunu, gan par faktu, ka tēloju krievu ļaundari," smiedamās preses konferencē sprēgāja Keita Blānšeta. Bet viņa nebija šī vakara galvenā nagla — tie, kam ar Indianas Džonsa triloģiju saistās mīļas atmiņas, un tādu, šķiet, ir lērums gan profesionāļu, gan veselīgo skatītāju vidū, protams, ar jautājumiem bombardēja trio — Spīlbergu, Lūkasu un Fordu. Savukārt aizgrābtie fani stundām ilgi dežurēja pie festivāla pils kāpnēm, bruņojušies ar Indianas Džonsa cepurēm un iežēlinošiem plakātiņiem, piemēram: "Lūdzu autogrāfu, es pēc tā esmu lidojis tik un tik tūkstošus kilometru..."
Lai nu kā, Kannu festivāls bija ticis pie pamatīgas svētdienas kņadas un lieliska publicitātes materiāla — re, kā tauta mīl veco, labo Indianu Džonsu —, kam jāiesilda globālā auditorija. Filma pasaulē startē no šodienas — protams, pie normāliem ķinīšiem neviens ar plakātiem nedežurēs un par vietu zem saules — iespēju tikt zālē uz filmas pirmizrādi — necīkstēsies. Taču iešūpošana un mediju atbalsts noder, jo Indianas Džonsa un kristāla galvaskausa veidotāju ambīcijas ir pamatīgas — 150 miljonus izmaksājusī filma cer nopelnīt vismaz 500 miljonu, ja peļņa būs mazāka — projekts par (komerciāli) veiksmīgu uzskatīts netiks.
Starp citu, uz karstām oglēm ceptajās recenzijās, kas tapušas pēc pirmizrādes, viedokļi ir gana dažādi — The Hollywood Reporter pret Spīlberga un Lūkasa atgriešanos vecās takās reaģē paīgni (sak, neiedomājams elementu pārsātinājums — no atomkara, krieviem līdz citplanētiešiem un mistiskiem dārgumiem — kristāla galvaskausa! — līdz pārblīvētībai ar trikiem un vajāšanas ainām), savukārt citi gavilē līksmi un priecīgi. Sak, Spīlbergs&Lūkass zina, kā izklaidēt ar jēgu, gaumi un stilu — filmas darbība norisinās 50.gados, kas sižetā ļāvis ne tikai izmantot aukstā kara dramaturģiju, bet arī filmas attēlam piešķirt retrošarmu (ilūziju, ka tā būtu filmēta 50.gados)
Izklaides klasiķu darbi
Savukārt vecais Spīlbergs ar Lūkasu, kuri būtībā ir atbildīgi par to Holivudu, kāda tā ir tagad — atrakciju mašinēriju, kuru viņi iedarbināja 70.gadu sākumā ar savām filmām (Žokļi, Zvaigžņu kari), runājās ar presi izsvērti un ieinteresēti.
Kālab Spīlbergs pie idejas par Indianu Džonsu atgriezies pēc tik ilga pārtraukuma — 19 gadiem?
"Tā tiešām bija mana vaina," sacīja Spīlbergs, kurš Kannu festivālā nebija bijis kopš 1987.gada un savas filmas Colour Purple/Purpura krāsa, "90.gados man bija drūmais periods, es vēlējos taisīt episkas, drūmas vēsturiskas filmas," teica Spīlbergs, acīmredzot domājot Šindlera sarakstu un Amistadu. "Tieši šajā drūmajā periodā ķēros pie Juras laikmeta parka, un tieši tad atcerējos, cik daudz prieka sagādā strādāt ar šāda veida izklaides filmām. Un tomēr bija jāpaiet vismaz desmit gadiem un jātop vairākiem scenārija variantiem, pirms filma Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts kļuva par realitāti."
Jāsaka, filmai tiešām piemīt senatnīgs šarms, bet tās specefektiem — sava veida vecmodīgs mīļums. "Es uzskatu, ka zilais ekrāns (veids, kā tiek filmēti aktieri, lai pēcāk zilā ekrāna vietu aizpildītu ar datorefektiem) vairs reti kādu spēj iedvesmot. Tieši tādēļ mēs būvējām dekorācijas dabiskajā lielumā, nemānījāmies ar datora palīdzību, un tas piespēlēja daudz ideju gan mums pašiem, gan aktieriem. Šīs filmas būtība ir praktiskā, nevis digitālā maģija," sacīja Stīvens Spīlbergs. Vai ir kāda cerība uz vēl vienu Indianas Džonsa turpinājumu? "Tas atkarīgs no publikas, pēdējos 20 gadus daudzi man ir vaicājuši, vai un kad būs ET/ Citplanētieša turpinājums, kad būs Indianas Džonsa turpinājums. Paradoksāli, ka neviens man nav prasījis, vai es filmēšu A.I/ Mākslīgā intelekta un 1941 turpinājumu," ne bez kodīgas ironijas stāstīja Stīvens Spīlbergs, kā norādot, ka līdzās viņa radītajai izklaides kultūrai viņa paša karjerā eksistē dramatiski mākslas darbi.
Spīlbergs un Lūkass atzinās nostalģijā pēc tām dēku filmām, kas nav pārsātinātas ar datorefektiem, saglabājot uzticību roku darbam un aktiera ķermeņa, fiziskajiem trikiem.
Savā ziņā Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts ir Spīlbega veltījums viņa paša karjerai, sasviežot jaunās filmas katlā gan arheologu Indianu Džonsu no 80.gadu triloģijas, gan citplanētiešus. Savukārt aukstā kara periodu un atomdraudu motīvu Spīlbergs iekļāvis biedējošo jaunības atmiņu dēļ: "Tas bija laiks, kad mēs visi dzīvojām paniskās bailēs no iespējamā atomkara kā divu lielvalstu konflikta. Man šķita, ka lielvaru muskuļu demonstrējuma motīvs joprojām ir aktuāls."
***
Sāgas vēsture
1989. Indiana Džonss un pēdējais krusta gājiens — pirmā filma parādās uz ekrāna pirms 27 gadiem.
1984. Indiana Džonss un Liktens templis
1989. Indiana Džonss un pēdējais karagājiens
2008. Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts
***
Džordžs Lūkass
Filmas Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts scenārists, producents
Viens no ietekmīgākajiem Holivudas producentiem, režisoriem, scenāristiem. Debitējis 1971.gadā, karjeru un kino industriju izmainījis ar savu trešo 1977.gada filmu Zvaigžņu kari.
1981.gadā rada dēkaiņa Indianas Džonsa tēlu un filmas Pazudušā šķirsta meklētāji scenāriju. Filma kopā ar turpinājumiem Indiana Džonss un Liktens templis (1984) un Indiana Džonss un pēdējais karagājiens (1989) kopā iegūst astoņus Oskarus. 90.gados rada TV seriālu Jaunā Indianas Džonsa piedzīvojumi.
1999.gadā izveido vēl trīs Zvaigžņu karu "sērijas", kas kļūst par kases rekordistēm.
Nodarbojas ar kinoizglītību un multimedijiem. Viņš ir D.Lūkasa izglītības fonda priekšsēdētājs.
Stīvens Spīlbergs
Filmas Indiana Džonss un kristāla galvaskausa karaļvalsts režisors
Debitējis 1969.gadā ar 22 minūšu īsfilmu Amblin, kas ļāvis parakstīt līgumu ar studiju Universal.
Viena no visietekmīgākajām pasaules izklaides biznesa personībām.
Veidojis gan izklaides filmas Žokļi, filmas par Indianu Džonsu, Juras
laikmeta parku, gan fantastiku Citplanētietis, kā arī episkas drāmas
Glābjot ienaidnieku Raienu, Amistads, Minhene, Šindlera saraksts.
Raksts tika publicēts 22. maija laikraksta "Diena" pielikumā "TVIzklaide"