Filmas nosaukums "Plūdīs asinis" vedina domāt, ka galvenais varonis akceptē spēles noteikumus: lai sasniegtu mērķi — bagātību, varu —, būs jāizlej asinis...
P.T.Andersons. Jauki pateicāt. Filmas nosaukums savā ziņā ir cerība auditorijai, ka asinis būs (smejas).
Esat pazīstams ar īpašu pārtapšanu tēlos, metodi...
D.Dejs Lūiss. Es lūdzu, izmetiet no galvas visu, ko esat par mani lasījuši, par to, kā es strādāju. Sāksim no jauna — no baltas lapas. Ir sarakstīts tik daudz muļķību, un jau sen jūtu, ka katrs mans pateiktais vārds ir kā benzīns ugunī...
Man bija ilgs laiks, lai sagatavotos Pleinvjū lomai — mums neviens negribēja dot naudu projektam, tālab varēju mierīgi strādāt. Pamazām iegāju šī svešā cilvēka pasaulē... Ja ceļš ir pareizs, tad arī detaļu pa detaļai viss līmējas kopā. Kaut lomas tapšana sākotnēji šķiet drūma bilde, pamazām tu sāc valdīt pār anarhiju... Es iegrimstu līdz tam nepazīstamā telpā, kļūstu par citu cilvēku, apgūstu mistēriskas, jaunas pieredzes.
Ar Polu izgājām cauri dažādām attiecību fāzēm: lenkšanai, flirtam, iztikām gan bez baznīcu zvaniem (smejas). Sen interesējāmies viens par otra darbu. Taču, tikko izlasīju scenāriju, lieta bija darīta. Sapratu, ka nav iespējas izvairīties.
Vai piekritīsiet apgalvojumam, ka jūsu naftas biznesmenis uzvedas kā ambiciozs režisors?
P.T.Andersons. Jā, jā, tas ir ļoti autobiogrāfisks stāsts, par to, kā es iznīcinu cilvēkus, kurus mīlu... (Smejas.) Protams, filmas veidošana atgādina naftas ieguves procesu. Tu nezini, vai kas sanāks, bet turpini urbt. Tikko izdodas, tu kļūst alkatīgs un upurē šim biznesam visu, pat savu ģimeni. Filmas veidošana ir neprātīgs, aizraujošs process.
Plūdis asinis ir ļoti atšķirīga no citām jūsu filmām...
P.T.Andersons. Es nezinu, vai tas ir kompliments vai nav...
D.Dejs Lūiss. Varu atbildēt Pola vietā. Uzskatu, ka viņš katrā no savām filmām atrod īsto un vienīgo stilu, kas atbilst konkrētajam stāstam. Būtu ļoti dīvaini, ja viņš stāstītu šo stāstu tādā pašā veidā kā citus, piemēram, Magnoliju...
Patlaban top daudz klasisku romānu ekranizāciju. Kā izskaidrot šo tendenci?
P.T.Andersons. Nebiju domājis par modi. Bet zināju, ka man vajag palīdzību, atbalstu, stāstot šo stāstu, ka es to nevaru izdarīt viens. A.Sinklēra 1927.gadā tapusī grāmata precīzi dokumentē laiku — naftas meklējumu trakumu. Tā bija satriecoša grāmata, ideāla vieta, no kuras sākt, lai gan mēs aizgājām citā virzienā. Sinklēra romāns Nafta! ir 500 lappušu biezs, tas aptver Krievijas revolūciju, Holivudu... Nezinu par citiem, man šis romāns bija ideāls starta punkts.
Vai apsvērāt arī tēmas — nafta, reliģija, vara — aktualitāti mūsdienās?
D.Dejs Lūsiss. Ķeroties pie darba, jāseko patiesākām ambīcijām nekā kādu pamācīt. Kino veidošana ir ļoti egoistiska nodarbe, bet manas intereses pamatā par konkrēto projektu ir daudz personiskāki motīvi.
Filmas nosaukumā esat licis Vecās derības citātu?
P.T.Andersons. Varbūt ir tāda frāze, bet es to nezinu. Nedomāju par bibliskām līdzībām. Drīzāk stāstā par Pleinvjū var meklēt vairāku naftas biznesa aizsācēju biogrāfijas. Viņi devās uz Mežonīgajiem Rietumiem, meklēja zeltu. Vēlāk par viņu intereses objektu kļuva nafta. Viņi kļuva stāvus bagāti. Likteņstāsti ir līdzīgi. Retais beidza savu dzīvi laimīgi: bija noziegumi, pašnāvības, skandāli.
Mūzika, ko radījis Radiohead Dž.Grīnvuds, ir satriecoša...
P.T.Andersons. Paldies. Šo mūziku, atsevišķus fragmentus, kas vēlāk tika papildināti, turēju prātā, jau rakstot scenāriju, taču es to nespēlēju aktieriem. Pilns skaņu celiņš tika pabeigts vienlaikus ar filmas uzņemšanu.
Vai varaskāre, destrukcija, kas plosās D.D Lūisa varonī, varētu būt ikvienā no mums?
P.T.Andersons. Jā, kāpēc gan nē — pa kripatai. Ai, tā gan būtu laba mārketinga frāze filmai!
D.Dejs Lūiss. Ja pie manis pienāk meitene un saka — es mīlu jūsu varoni, es gribu ar viņu pārgulēt —, man nav komentāru. Esmu paguvis saklausīties visdīvainākos komplimentus. Kaut tas nav slikti, ja cilvēki reaģē tik pretrunīgi.