Jaundibinātā balva ir izcilā latviešu rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma piemiņai veltīta Ikšķiles novada pašvaldības atzinība Latvijas rakstniekam par novatorismu dzejā, prozā, dramaturģijā vai tulkotājam par literatūras tulkojumā latviešu valodā. Balvas apjoms ir trīs tūkstoši latu. Žūrijai ir tiesības ik gadu to pasniegt vienam, diviem vai trim laureātiem.
Svinīgājā ceremonijā Ikšķiles tautas namā balvu pasniegs Ikšķiles novada pašvaldības priekšsēdētājs Indulis Trapiņš. Katrs laureāts lasīs īpaši šim notikumam sagatavotu eseju. Ceremoniju vadīs dzejniece Liāna Langa, muzicēs dziesminieks Imants Daksis, Dzintara Soduma daiļradei veltītu eseju lasīs arī dzejnieks Uldis Bērziņš.
"Dzintara Soduma balvas izveidošana un pasniegšana ir apliecinājums tam, ka Ikšķile neapšaubāmi ir vieta, kur dzīvo radoši cilvēki, un kur kultūras vērtības ir lielā cieņā. Esam pagodināti par iespēju dot savu artavu radošu cilvēku atbalstam, ar kuru radītajiem darbiem mēs patiesi lepojamies," saka Indulis Trapiņš.
Dzintara Soduma balvas žūrijā strādāja: Indulis Trapiņš, Ikšķiles novada pašvaldības priekšsēdētājs; Dzintra Čudare, Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja; Liāna Langa, dzejniece, žūrijas komisijas priekšsēdētāja; Nora Ikstena, rakstniece, Dzintara Soduma Kopoto Rakstu sastādītāja; Gundega Blumberga, redaktore, Dzintara Soduma romāna Viņpuse literārā redaktore; Arturs Hansons, redaktors, Dzintara Soduma tulkojumu - Džeimsa Džoisa Ulisa un Dubliniešu zinātniskais redaktors un komentāru autors; Roalds Dobrovenskis, rakstnieks.
Žūrijas vērtējumi par laureātu darbiem:
Gundega Blumberga par Jāņa Rokpleņa Rīgas iestaigāšanu: "Jānis Rokpelnis Dzintaru Sodumu uzskata par savu prozas skolotāju un neslēpj, ka sodumiskās mācības iespaidā ir tapuši kā sākotnējie Rīgas iedzimtie, tā vēlākā Rīgas iestaigāšana. Rokpelnis apliecina sevi kā jauna žanra – dokumentālās dzejprozas – aizsācēju un kopēju, valodiski žirgti un ritmiski precīzi sapludinot pilsētu ar cilvēkiem. Savus varoņus – Latvijas kultūras personības – viņš atklāj caur Rīgas ielām un namiem laika ritējumā, bet pilsēta atplaukst vēsturisku detaļu burvībā un garšā, atspoguļojoties autora un viņa pastaigu biedru acīs. Literāri spožs un novatorisks veikums."
Roalds Dobrovenskis par Egīla Ventera Mainīgo intervenci: "Mainīgā intervence ir novatorisks darbs. Grāmatā meistarīgi savienota proza un dramatisks dialogs, fantastika un 21. gadsimta reālijas, sociālās satīras elementi un mākslinieciski nevainojami uzzīmēts Latvijas mazpilsētas portretējums. Autora galvenie trumpji – bagāta un izteiksmīga valoda, aizraujošs sižets un noslēpumaina simbolika, kas nepārprotami norāda uz antīkās pasaules mītiem. Turklāt Ciklopa līnija un plašs citāts no Homēra Odisejas sasaucas ar Džoisa Ulisu, kuram ir tik nozīmīga loma Dzintara Soduma dzīvē un radošajā biogrāfijā."
Liāna Langa par Pētera Draguna Tumšo stundu: "Pēteris Draguns uzrakstījis dzeju, kas latviešu literatūras telpā piedāvā novatorisku saturu – spēka vārdus, kuru saknes meklējamas senās kultūrās, Vecajā derībā un psalmos. Krājumā lasāma arī negaidīti izsmalcināta, spēcīga mīlas lirika. Dzejas augsnes mēslojums autoram ir mīļotā zaudējuma drāma. Ja Pēteris Draguns būtu Šarla Bodlēra laikabiedrs, vai viņu tiesātu tāpat kā Bodlēru par Ļaunuma puķēm? Iespējams. Mākslinieces Ingas Ģibietes krājuma Tumšā stundā veidotais iekārtojums arī ir novatorisks un veiksmīgi apliecina darba satura un formas kopību.