Eiropas kino glābšana Maltā

Par ārkārtējo Holivudas diktātu un spēcīgo mārketinga spiedienu žēlojās itin visas īpašajos EFA videovēstījumos aptaujātās pasaules mēroga kinoslavenības – režisori un aktieri, kuri paši par popularitātes, pieprasījuma un uzmanības trūkumu pat no Holivudas puses nekādi nevarētu sūdzēties. Ne viens vien EFA laureāts vakara svētku gaitā no skatuves gluži kā burvju glābējzvana signālu izkliedza saukli – Lai dzīvo Eiropas kino!.

To nekautrējās darīt arī EFA abi mūža ieguldījuma balvu ieguvēji pasaules kinematogrāfā – leģendārais itāļu režisors Bernardo Bertoluči (Pēdējais tango Parīzē, XX gadsimts, Mazais Buda, Zem mākoņiem, Sapņotāji) un ģeniālā britu, bet krievu cilmes aktrise Helena Mirena (Karaliene, Elizabete I, Pavārs, zaglis, viņa sieva un tās mīļākais, Pēdējā stacija), atgādinot, cik būtisku lomu viņu liktenī spēlējusi satikšanās ar tādiem Eiropas autorkino dižgariem kā Mikelandželo Antonioni un Ingmars Bergmans.

Bez, manuprāt un, spriežot pēc zāles vārgajām reakcijām, arī svinību viesu ieskatā bezgaumīgajiem vakara vadītājas Ankes Engelkes jociņiem par globālo politkorektumu, eiroidentitāti un visām nominētajām "manām, Ankes, vismīļākajām filmām", ceremonijas norises translāciju LTV pabojāja arī mūspuses komentētāju paviršā, diemžēl arī kļūdainā informācija, kas Eiropas kinonorisēs neiesvētītajiem neļāva saprast, kam, kāpēc un par ko tieši balvas tiek pasniegtas.

Tas, ka Eiropas Kinoakadēmijas biedri četras (gada labākā filma, režija, abi aktierdarbi) no sešām galvenajām European Film Award nolēma piešķirt austriešu režisora Mihaela Hanekes darbam Mīlestība/Amour, no vienas puses, ir likumsakarīgi un šķiet loģiski – Amour ir stindzinoši cilvēcīgs mākslas darbs, kurā divi izcili aktieri Žans Luī Trentinjans (82) ar Mariju Rivu (84) izspēlē mūža traģisko "norieta parastības" drāmu režisora stingri kontrolētā mizanscēnu teritorijā - viena interjera, vidusmēra dzīvokļa "zārkā". Filma, kuras privātais, intīmais raksturs netraucē atgādināt arī par "vispārinājumu" – filmas sociālo slāni, kas skar Eiropas kontinenta straujo novecošanu.

No otras puses, fakts, ka pie tik izcilībām ražīga kinogada (pietiek nosaukt kaut pārējās nominantes spēlfilmu kategorijā – brāļu Taviani Cēzaram jāmirst, vācu Barbaru, dāņa T.Vinterberga Medības, franču Neuzvaramos, britu Kaunu – visas šīs filmas ir tālu ārpus vidusmēram, ārkārtā jaudīgi mākslas darbi), teju visas svarīgākās EFA balvas sakrīt "vienā groziņā" šoreiz īpaši šķiet kaut kā…  ne gluži taisnīgi. Taču tāds ir akadēmiķu kolektīvs lēmums un to apstrīdēt ir bezjēdzīgi.

Balvu par labāko scenāriju saņēma Tomass Vinterbergs un Tobiass Lindholms par Medībām, bet par labāko operatora darbu – Šeins Bobits par britu filmu Kauns. Par labāko dokfilmu atzīta šveiciešu filma Ziemas klejotāji, labākā spēles īsfilma  - rumāņu Pārcilvēks, Zirnekļcilvēks vai Sikspārņcilvēks, labākā animācija – čehu, vācu, slovāku melnbaltā kopražojuma filma Aloīzs Nēbels, bet Gada atklājums – nēderlandiešu režisora Budevina Kūles Kauvbojs – par kovārni, kas bērniem mammas vietā! Eiropas skatītāju izvēlē par gada vismīļāko filmu atzīta beļģu režisora Džofrija Enthovena traģikomēdija Hasta La Vista jeb Nāc, kāds esi – aizkustinošs stāsts par trim jauniem puišiem invalīdu ratiņos, kuri nolemj izmantot tuklas prieka meitas pakalpojumus, bet lietišķās attiecības pāraug krietni skaistākā romantiskā stāstā.