Ēķis: Kino industriju varam uzskatīt par zupas katlu

Pieļauju, ka pilnīgi namanot sākusies jaunā vēlēšanu kampaņa. Sliecos pievienoties komentāram: "Tas ir tāds smalki sadomāts paņēmiens, ko tagad realizē grandiozā mahinatora Šķēles draugs Ēķis - pielīst tautai sitot uz pleca kā savam čomam - nu letiņi, mēs kopā ar jums par labāku dzīvi, kā tie puikiņas toreiz - ar urrā saucieniem pret Bermonta artilēriju. Šķēlistiem - Vadoņa vedējiem pozitīvisma kampaņa otrreiz vairs nederēs, bija skaidrs, ka jāizgudro kaut kas jauns pirms vēlēšanām. Tad nu spiedīsim šoreiz uz patriotismu!" Par Liepiņu un Dimiteru runājot, mēs jau nezinām, kurš ir viņu garadarbu pasūtījis un par to samaksājis.

Jā, kritika ir darbs, nešaubīgi. Nez kāpēc man liekas, ka Tu, Oļiņu māt, šo darbu tīri labi pieproti :) Izlasīju Ēķa interviju. Vispār jau jocīgi, aiz kam tik daudzi cilvēki šajos laikos meklē Vadoni. Diminters, Liepiņš, Ēķis - vai tā būtu kāda 50- gadnieku krīzes izpausme?

Tas ir ārprāts! Tu lasīji tv netā to Ēķa intervijas publikāciju? Paliek slikta dūša, cik viņš glums. Sarmītes cilvēki gadiem ir regulējuši naudas piešķīrumus filmām!!!! Tad jau viņš arī ir bijis starp favorītiem. Un Grauba ir Ēlertes cilvēks, jo pašreiz ir ekspertu komisijā un dala naudu filmu projektiem. Briesmīgi, cik zemu var nolaisties cilvēks savā apmātībā.

Redzi, būt kritiķim - tas ir darbs. Lai filmu dziļi izanalizētu, tā jānoskatās vairākkārt, jo katrā reizē " uzpeld" iepriekš nepamanītas lietas. Filma sastāv no ļoti daudziem komponentiem, kam, protams, jārada vienots veselums un jāatstāj kopiespaids, bet arī katrs no tiem atsevišķi ir gana svarīgs, ja runājam par objektīvu vērtēšanu. Ja gribi būt precīzs savos izteikumos, ir jāpasēž pie sava uzrakstītā un jāpastrādā. Tas nav tev steigā izmest dažas samudrītas un svešvārdiem piebārstītas frāzes, kuras atspoguļo pirmā mirkļa impresijas. Tātad, lai uzrakstītu recenziju, ir jāvelta tai savs laiks. Šaubos vai kāds no cilvēkiem, kuri to šeit varētu darīt, var atļauties to regulāri veikt brīvprātīgi. Droši vien, ka nupat nonācu pretrunās ar savu - jā, to vajag, un - kurš to darīs, jo nav jau resursu!

Hanna Ārendte esot izteikusies, ka autoritārās sabiedrībās jebkurš jautājums kļūst par politisku jautājumu. Ēķa cenšanās padarīt Rīgas Sargu kritisko vērtējumu no kinocentra puses par politisku problēmu nešaubīgi ir sakarā ar paša Ēķa autoritāro dabu. Ceru, ka viņam neizdosies.

Nu jā, bet ar frāzi par profesionālas režijas trūkumu vien ir par maz, lai no kritikas būtu kāda jēga, kritiķim būtu nepieciešams parādīt kā režijas trūkumi izpaužas. Tas pats ir par Zeltiņas modeles mīmiku - nu viņa tāda ir un pārmest to viņai būtu tas pats kā pārmest Žagaram to, ka viņam aug bārda. Zeltiņai piemīt tāds vēss modeles skaistums, kā Katrīnai Denēvai apmēram, līdz ar to viņai labi padotos film noir Sievietes Ar Noslēpumu, nevis sadzīviskas lomas. Esmu pārliecināts, ka kritikas saudzējošais piegājiens attiecībā uz latviešu filmām rakstot tikai labu vai neko, patiesībā nodara tikai ļaunu. Profesionālas kritikas trūkums traucē gan filmu veidotājiem, gan skatītājiem, kas sajūt dabisku vilšanos, aizejot uz filmu, ko kritiķis noraksturojis kā spraigu asa sižeta filmu - man gadījās lasīt tādu aprakstu par Pakalniņas Ķīlnieku, ha ha - un atklājot, ka no spraiguma tur nav ne smakas.

mēs par prezidentu!

Kamēr mēs te cepamies par kino, Ēķis jau paguvis aizskriet uz Lauku avīzi un paust savu sāpi par Latvijas nākotni un vadoņa nepieciešamību. Tiesa, šīs dažas dienas nav viesušas skaidrību viņa galvā par konkrētu kandidatūru. Drauga advokāta minēšana liek atcerēties te vienu pasprukušu komentāru, kurā tika minēts, ka Grūtups varētu būt labs prezidents, bet Šķēle - premjers. Tad nu skaidrs, ka kinoinustrijas vienpersonisku apkalpošanu līdz kaulam gatavs būs uzņemties Ēķis pats.

Lai pateiktu - patīk vai nepatīk, nav nemaz jāveido jauns portāls. Ar visai strupiem un nepieklājīgi tiešiem vērtējumiem ir pilni jau esošie. Jēga ir tikai nopietnā analīzē, viedokļu dažādībā, jo pat ļoti erudītiem un vienādi spēcīgiem kinokritiķiem par vienu darbu var būt diametrāli pretējs viedoklis. Tajā ziņā man žēl Dienas lasītājus, kas jau gadiem tiek baroti ar visai līdzīgiem viedokļiem un filmu vērtējumiem, jo Ditas un Normunda viedokļi reti atšķiras. Autorus no malas aicināt, cik saprotu, ir finansiāli neizdevīgi, labāk visu rakstāmo apjomu nodrošināt pašiem, tāpēc ir izaugusi vesela paaudze, kurai šķiet, ka eksistē tikai viena augstākā patiesība - DRNN. Un tad nu iznāk tā, ja tu nepavērs acis pret debesīm un viegli drebošu balsi neizrunā vārdus Larss fon Trīrs un Almodovara, esi pilnīgs lūzeris. Jaunam cilvēkam tas liek šaubīties par sevi un savu skatījumu uz lietām. Būtu tikai normāli, ja viņš uzzinātu, ka nav viens savās domās un izjūtās.

Nu par to jau arī iet runa, ka ne jau patīk vai nepatīk, bet piemēram analītika un eventuāla frāze par Ozoliņa filmu par profesionālas režijas trūkumu vai Zeltiņas teātra aktrisesun modeles mīmiku jau tiktu uztverta kā "slikta" kritika. Un tad nu mēs nonākam pie tā, ka latviešu filmas per se vērtē pēc citiem kritērijiem (ko nu no mūsējiem var prasīt, labi ka beidzot atkal filma) vai nu nevērtē vispār.

Es neesmu pārliecināts, vai kritikas uzdevums ir pateikt, vai viņiem filma patīk, vai ne. Galu galā patīk vai nepatīk ir ļoti subjektīva lieta un katrs skatītājs nolemj to sev pats. Domāju ka filmu veidotājiem būtu svarīgi izlasīt viedokli no malas par to, kas viņiem ir izdevies un kas nav, bet tam vajadzētu būt kompetentam viedoklim, tas ir - kritiķim vajadzētu sajēgt kaut ko no filmu veidošanas. Būtu jāsaprot, ko filmas veidotāji ir gribējuši sasniegt, kas viņiem ir izdevies un kas nav. Mums latviešiem, kritiķu milzīgs bars, No tiesas tiem dodam šo vārdu, - nav jau tikai N.N. un D.R., par kino rakstījuši Anita Uzulniece, Daira Āboliņa, Zane Dzene, Henriete Verhoustinska manuprāt, Miks Romanovskis, Agris Redovičs, Inga Pērkone un daudzi citi. Ir jau vēl jaunie un gudrie Dāvis Sīmanis un Jānis Putniņš, kas varētu ne tikai veidot filmas, bet arī par tām rakstīt. Laba bāze forumam par kino varētu būt filmas lv. To administrē liekas kino muzejs, ļoti atbilstošs saimnieks.

Latviešu kinokritikas sen jau vairs nav. Ir palikuši tieši 2 kritiķi - Rietuma un Naumanis, tā ka ar šito, lūdzu, pie viņiem. Forums par kino? Būtu jau labi, bet kam tas būtu vajadzīgs, kas to uzturētu? Kinocentrs? Nu varbūt būtu vēl iespējams kaut ko tādu organizēt viņu mājas lapas ietvaros. Bet viņi jau droši vien drīkstētu tikai par latviešu filmām. Tas būtu šauri un ieinteresētu tikai tos, kas seko latviešu kino. Forum Cinemas? Kāda viņiem interese? Ar amerikāņu filmām kase pildās, izglītots skatītājs nav nepieciešams. Kultūras Akadēmija? Viņi ir diezgan pašpietiekami. Tur jau tā lieta, ka nevienu tā īsti šodien neinteresē gudrs un prasīgs skatītājs. Kas attiecas uz Miku, tad, ja viņam ir enerģija panākt, ka visi portāli publicē viņa saraksti ar KM, viņam varētu ienākt prātā sazvanīt tos pašus 2 kritiķus un pajautāt, ko viņi par Mika filmu domā. Ja nepatīk viņu vērtējums, var prasīt Valentīnai Freimanei, kas vienmēr ārkārtīgi labvēlīga pret jauniem censoņiem, un, neskatoties uz saviem gadiem, joprojām aktīvi seko kino procesiem visā pasaulē. Ir jau vēl amatabrāļi, kas vienmēr laipni dot padomus. Tātad, ja ir vēlēšanās, objektīvus viedokļus var savākt.

Tev taisnība, ka nopietna latviešu kino kritika - kritika PAR latviešu kino - nepastāv. Pat tādi komentētāji, kā Rietuma un Naumanis s_ūda gadījumā nesaka sū_ds, bet sarūdzis pīrādziņs. Jo ar savu vārdu ko kritisku/ analītisku pateikt šaurajā latviešu kino dīķi nozīmē iedzōvoties bezgalīgā rindā ienaidnieku, jo patiesi labas LV aktierfilmas var uz 1 rokas pirkstiem saskaitīt, respektivi, jāraksta visu laiku nejaukas kritikas. Un LV kinošņiki jau ļaunu prātu tur ilgi, Grauba lai vēl tagad katrā trešajā sarunā piemin Naumaņa teikto par Baigo vasaru, un re nu kinocentrs Graubu/ Ēķi uzmeta, jau nākamajā dienā visi mediji pilni ar ķļauzām. Kuram kritiķim gribas sev dzīvi bojāt un saņemt anonīmas vēstules, no kurām gāžas vārdiski mēsli? Bet, e.s.Blofeld - vajag tik organizēt:) :) :)

Hā, vai man tik izlikās, vai patiesi saklausīju sarkasmu? Tomēr filmu veidotājiem kontakts ar skatītājiem, kaut vai kā kino lietām veltītu interneta forums, varētu būt visai noderīgs. Protams, tam vajadzētu būt forumam ar moderatoru, kas izmet ārā neargumentētus izteikumus a la "tas viss ir sū**". Jo citādi ir kā - tas pats Ozoliņš uzņem savu pirmo filmu un nav neviena, kas norādītu viņam uz kļūdām un veiksmēm. Latviešu kinokritika parasti aprobežojas ar kritiķa patīk/nepatīk un īsu satura atstāstu; analīze izpaliek.

Ozoliņam gan nevajadzētu iedomāties, ka viņs var skatītāju mīlestības ziņā konkurēt ar Graubu!