Festivālā "Baltijas pērle"- čeha P.Zelenka versija par "Brāļiem Karamazoviem"

Tā tak tava dziļi personiska darīšana, nav ko piesārņot ēteru, "neīpatni"!

Ja, Naumanis būtu, kritizējis, tad aizietu, bet tā, paļaujoties uz šo "īpatni", neaizgāju, jo zinu, ka mūsu gaumes 100% nesakrīt!

Lai nu tie, kas šito SUPERFILMU neredzēja kož pirkstos. Noskaņās dažviet atgādināja Pētera Krilova kādreiz Zirgu pastā spēlēto izrādi Brāļi Karamazovi.Nu ļoti laba!

Izcila filma! &, diemžēl, pustukša zāle. Vēl visai jaunais kinorežisors (42 gadi!), kuram šī nebūt nav pirmā filma, ir izspēlējis industriālajā vidē izcilu cilvēcisku drāmu, kurā brīžiem nav saprotams, vai aktieri risina dialogus savā starpā, vai arī tas joprojām ir lugas mēģinājums. Viss tik graži sasēžas kopā - reālā fabrikā notikusī dzīves drāma ar Dostojevska lugas motīvu & pašu aktieru savstarpējām peripētijām, ka šī ir tā reize, kad nepārprotami jūt "virsrežisora" roku & šķiet, ka tas nav Petrs Zelenka... & atkal rodas pārdomas par latviešu kino, kurā parasti aktieri spēlē tā, ka liekas, - viņus vairāk interesē, kā viņi paši izskatīsies uz ekrāna nevis tas, kā izrisināt sižetu & spēlētā varoņa būtību. Normunds Naumanis raksta, ka Zelenka apspēlē sev pazīstamo teātra vidi. Ko vēl tu vari parādīt pārliecinošāk, ja ne to, ko tik labi pazīsti! Šī filma pārliecina & iespaido teju līdz beidzamajai niansesi. Ja nu joprojām tiek uzskatīts, ka Latvijā ir spēcīga teātra tradīcija, kāpēc neizmantot tieši to? Sejas tuvajos & vidējos plānos, sižetu pakārtot teātra tradīcijai - tikai tā, lai tas neizskatītos atkal kariķēti stīvi, bet organiski iekļautos filmas vidē. Nevis četras minūtes saulriets, vēl piecas uz tā fona planē vārna & galvenais varonis ar samākslotu izteiksmi, kāda parasti rodas ierindas cilvēkam, jūtot viņa virzienā pavērstu kameru, cenšas izspēlēt dvēseles mokas.

sasodīc, tikai vien seanss ;( un to pašu nokavēju!