Festivālā “Baltijas pērle” demonstrēs filmu “Koko līdz Šanelei”

„Koko līdz Šanelei” ir stāsts par sievieti, kuras leģenda dzīvos daudzas desmitgades. Viņa izveidoja stilu, kas ne vien aizēnoja visus pārējos, bet arī radīja apvērsumu gadsimtiem senajā modes pasaulē. Viņas tērpi simboliski iemieso neatkarību un vienlaikus arī eleganci. „Es nekļūdīgi jūtu bezgaumību…” – apgalvoja Koko Šanele. Pagājušā gadsimta sākumā viņa pārveidoja cepures, atbrīvojot tās no liekiem izrotājumiem. Arī kinorežisore Anne Fontēna tiecas pēc tāda ideāla stila, kurā nav vietas viltus patosam, kas ir brīvs no izaicinošas uzspēles.…Bāreņu patversmē pie durvīm stāv izstīdzējusi, kādus desmit gadus veca meitene, Gabriela Šanele. Katru vakaru viņa veltīgi gaida ierodamies savu tēvu. Raugoties tālē, meitenīte ņurca pirkstos krāsainu šallīti, kas pašas darināta no šur un tur atrastām lupatiņām. Viņš tā arī neierodas.„Ja esi piedzimis bez spārniem, netraucē tiem augt…”Gabriela jau no bērnu dienām bija cīnītāja. Nelietīgie jociņi, ar kuriem viņu vajāja citas patversmes audzēknes, drūmais apģērbs, nolaistais klostera iekārtojums – tas tomēr nepazudināja Gabrielu, bet tieši pretēji, padarīja viņu strādīgu un vīrišķīgu, alkstinalkstošu pēc skaistuma un elegances: „It viss ir mūsu rokās, tādēļ tās nedrīkst nolaist.”   Pēc skolas beigšanas Gabrielai un viņas māsai Adrianai sākās viens no nozīmīgākajiem dzīves periodiem – ieiešana pieaugušo pasaulē. Meitenes piepelnījās kā dziedātājas un šuvējas. Kādā no otrās šķiras kabarē Gabriela uzstājās trokšņainam pūlim ar tolaik populāro dziesmiņu par meiteni, kura meklē savu sunīti ar iesauku Koko. Viņas pastāvīgā publika, piedzērušies zaldāti, arī viņu pašu nodēvēja par Koko. Gabriela šo vārdu ne tikai pieņēma, bet arī lepni un pašpārliecināti valkāja – Koko Šanele. Te iegriezās arī vīrietis, kurš izmainīja viņas likteni, - Vīrietis ir pats īsākais ceļš uz panākumiem. -  Etjēns Balzāns, senas un turīgas dzimtas mantinieks, spītīgās skuķes harizmas un pievilcības apžilbināts, neprātīgi iemīlējies uzaicināja Gabrielu pārcelties uz dzīvi viņa muižā. Meitene piekrita, bet Balzāns centās viņu slēpt no saviem viesiem. Tas varētu izdoties, ja vien Gabriela nebūtu tik stūrgalvīga un nepakļāvīga.  Šaneles pašpārliecība un apņēmīgums atvēra viņai durvis uz augstāko sabiedrību, tomēr ietekmīgie ļaudis attiecās pret trauslo provinces meiteni ar nevērību un vienaldzību. Pēc kāda skandaloza notikuma Gabriela kļuva par draudzeni un modisti pašai slavenākajai Parīzes kurtizānei. Šī draudzība izrādījās liktenīga.  Gabriela bija iemīlējusies un mīlēta, bet savu sirdi atdeva cilvēkam, kurš vadījās pēc tā laika sabiedrībā valdošajiem principiem - mīlestība un brīvība nebija savienojami jēdzieni. Attiecības ar Boju Keiplu kļuva par lielāko laimi viņas dzīvē. „Kad iemīlējos, es allaž pilnībā atdevos jūtām, bet ikreiz, kad nācās izvēlēties starp vīrieti un maniem tērpiem, es izvēlējos tērpus. Es vienmēr esmu bijusi spēcīgāka par savām kaislībām. Darbs man kalpoja kā savveida narkotika, tomēr es apšaubu, ka būtu kļuvusi par visiem zināmo Šaneli bez vīriešu palīdzības…” Uzvaras un zaudējumi, draudzība un nodevība, savstarpējas mīlestības dāvātais prieks un rūgtums par tuvākā cilvēka zaudējumu – tas viss veido aizraujošo stāstu par Koko Šaneles ceļu no bāreņu patversmes līdz spožajai augstās modes pasaulei.