Šogad festivāla vislielākā uzmanība veltīta filmām no Baltijas valstīm
– retrospektīvā ar nosaukumu „ Baltijas Diagonāle” tiks izrādītas
kopsummā 84 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas filmas. Latviju pārstāvēs
32 laikā no 1961. – 2008. gadam tapušās filmas , starp kurām
starptautisko kino profesionāļu un festivāla skatītāju uzmanībai tiks
piedāvāti Latvijas dokumentālā kino klasikas šedevri : Herca Franka „
Vecāks par 10 minūtēm”, Ivara Kraulīša „ Baltie zvani”, Ivara Selecka
„Šķērsiela” , Jura Podnieka
„ Strēlnieku zvaigznājs”, Laimas
Žurginas „ Imants Ziedonis. Portrets locījumos” , Ulda Brauna „ 235 000
000” , Aivara Freimaņa „ Kuldīgas freskas” , Jevgēņija Paškēviča „ Garā
diena”, Augusta Sukuta „ Balss” u.c. Latvijas dokumentālā kino jaunāko
laiku sasniegumus pārstāvēs Lailas Pakalniņas, Unas Celmas, Daiņa
Kļavas, Olafa Okonova, Edmunda Jansona un Anda Miziša darbi.
Festivālā starptautisko pirmizrādi piedzīvos mūsu vecmeistara Herca
Franka jaunā filmas „ Mūžīgais mēģinājums”. Tas ir unikāls projekts, jo
dokumentālā kino režisors 10 gadu garumā filmēja sava amata brāļa
teātra režisora Jevgēņija Arjē teātra trupas „ Gesher” mēģinājumus un
izrādes, lai ar kameras jūtīgo aci būtu klāt vislielākajam brīnumam -
radošas idejas dzimšanai. Filma iekļauta festivāla starptautiskā
konkursa skatē, kur par galveno balvu sacentīsies 17 filmas no
Francijas, ASV, Argentīnas, Dienvidkorejas, Vācijas, Belģijas, Irākas,
Šveices, Alžīrijas un Itālijas.
Sadaļā „ Īpaši notikumi” starp 7
filmām iekļauta arī režisora Edmunda Jansona zīmētā dokumentālā filma „
Ar Čiža acīm”, kas saņēmusi ‘Lielā Kristapa” balvu kā 2007. gada labākā
Latvijas animācijas filma un veidota pēc unikālām zīmētām
dienasgrāmatām.
Darbs pie apjomīgās programmas veidošanas ilga pusgadu – tika atjaunotas, tulkotas un subtitrētas filmas, meklētas fotogrāfijas, vākti dati par autoriem un filmām. Nacionālais kino centrs ziņo, ka ir pagājuši jau 20 gadi, kopš Latvijas dokumentālā kino plaša retrospektīva tika izrādīta starptautiski nozīmīgā festivālā (pēdējo reizi tas notika Berlīnē 1998. gadā), tādēļ Florencei sagatavotā programma jau izraisījusi lielu filmu kritiķu un citu starptautisko profesionāļu interesi, kuri cer sev atklāt spilgtas nezināmas lapaspuses Eiropas dokumentālā kino vēsturē. "Festival dei Popoli" programmu direktora Lučiano Barisones interese par Latvijas dokumentālo kino aizsākās pirms dažiem gadiem, kad viņš iepazinās ar Lailas Pakalniņas darbiem.
Festivāla laikā tiks prezentēta grāmata par Baltijas dokumentālajām filmām, ko veidojusi Turīnas filmu muzeja līdzstrādniece Grācija Paganelli. Plašu pārskatu par Latvijas dokumentālā kino vēsturi un attīstību šim izdevumam sagatavojis kinovēsturnieks un filmu kritiķis, Latvijas Kultūras akadēmijas lektors Agris Redovičs.
Festivāls dibināts 1959. gadā un kopš tā laika ir viens no vadošajiem
dokumentālā kino festivāliem Itālijā un Eiropā. Tas uzlūko dokumentālo
kino kā nozīmīgu mākslas formu, kura cieši saistīta ar sociālajiem,
politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Programmu publiskajās
apspriešanās tiek pieaicināti antropologi, pilsētu plānotāji,
lingvisti, sociālo zinātņu speciālisti u.c. – savulaik tur
piedalījušies Rolāns Barts, Umberto Eko un citi 20. gs. nozīmīgi
domātāji. Nesenā pagātnē festivāls iepazīstinājis skatītājus ar Nagisas
Ošimas, Kena Louča, Abbas Kiorastami, Ričarda Līkoka, Aleksandra
Sokurova u.c. izcilu filmu režisoru daiļradi.