Britu aktrise, dāma Helēna Mirena (Karalienes piešķirtais tituls!), kura pirms pāris gadiem pārsteidza pasauli un sevi arī, vienā gadā ietvaros saņemot vislielāko skaitu (27) un visprestižākās kinobalvas, sākot ar Venēcijas Volpi kausu, Golden Globe un beidzot ar Amerikāņu un britu Kinoakadēmiju suvenīriem (par galveno — Anglijas tagadējās karalienes Elizabetes II — lomu Stīvena Frīrza filmā Karaliene/The Queen), vienmēr uzsvērusi savu — "laikam taču no slāvu asinīm" iemantoto neatkarību, brīvo garu un aso mēli. Atgādināšu, ka aktrises īstais vārds ir Jeļena Mironova, viņa ir krievu aristokrātu atvase, kas pameta Krieviju pēc boļševiku apvērsuma, un viņa kopā ar vīru amerikāņu režisoru Teiloru Hekfordu pārsvarā dzīvo Kalifornijā, jo "ciest nevaru Anglijas mūžīgo mitrumu".
Dažas Mirenas atklāsmes ir ne tikai pikantas, bet arī drosmīgas.
Piemēram, 2006 — sava triumfa — gadā, viņa atteicās no īpašā
piedāvājuma — reti iespējamās privātās vizītes pie Anglijas karalienes,
to komentējot: "Biju pārāk aizņemta filmēšanā Kanādā, lai lidotu pāri
visai pasaulei uz stundu padzert tēju pie Elizabetes." Gatavojoties
Elizabetes lomai, Mirrena nekautrējās žurnālistiem atklāt arī to, kāds
ir reālās karalienes somiņas saturs, ko aktrise bija pamanījusi kādā
ceremonijā baznīcā ("pūdernīca, pildspalva, brilles, nekādu
kredītkaršu, atslēgu un naudas — tā tomēr ir karaliene, nevis sieviete
no ielas"), un atļāvusies kritizēt Elizabeti kā "sievieti, kurai
pilnīgi trūkst individuālās gaumes, bet monarham jau tas ir dabiski".
Baltais pulverītis
Nule sešdesmit trīs gadus vecā Mirena kārtējo reizi pārsteigusi publiku, žurnāla GQ/Gentlemans Quarterly britu versijā atzīstoties, ka "jaunībā kā traka šņaucu kokaīnu — es to burtiski mīlēju, lietoju samērā bieži, tomēr vienmēr tikai drusciņu, kā skopa pele". Tie bija vētrainie sešdesmitie un bohēma.
Taču pats intriģējošākais, Mirenasprāt, ir "mani pašu šokējušais iemesls, kādēļ es vienā mirklī pārtraucu savas kokaīna orģijas un pret šo pūderīti joprojām izjūtu tikai un vienīgi riebumu, — visa mana narkotiku mīla bija kā ar nazi nogriezta, kad 80. gadu sākumā policija noķēra Lionas miesnieku Klausu Barbjē (nacists, kara noziedznieks — N.N.). Viņš bija slēpies Dienvidamerikā un slepeni dzīvoja tur, pateicoties milzīgajiem līdzekļiem, ko ieguva no narkotiku biznesa. Es biju šokēta, jo vienā mirklī dzīvi iedomājos šo baismīgo narkotiku trafika/izcelsmes shēmu, kurai pateicoties kokaīns parādījās mūsu nevainīgajās Londonas ballītēs". Protams, Mirena nav nekāda priekšzīmīgā morāliste un intervijā vaļsirdīgi pastāsta, ka "marihuāna man nekad negāja pie sirds, jo tā darīja mani bēdīgu un nelaimīgu. LSD es pamēģināju tikai vienreiz, un man te jums nav jāapzvēr, ka neesmu nekad to vairāk lietojusi, tāpat kā koku. Es pati to zinu, un man ar to pietiek".
Skaista un gudra
Taču, iespējams, visskumjākā atskārsme, ko Mirena publiski atļāvusies izpaust, saistās ar viņas izvarošanu jaunībā: "Jā, pāris reižu. Tā nebija vardarbība, vienkārši mani ieslēdza istabā un spieda nodarboties ar seksu pret manu gribu. Es biju pieklājīga un labi audzināta meitene, un man trūka drosmes pateikt tiem čaļiem — f… off (tulk. — vācieties prom, tikai rupjāk — N.N.)! Jaunībā manā vārdu krājumā vienkārši šo atvēsinošo vārdiņu nebija."
Mirena smejoties stāsta, ka toties šogad viņa pie sava vīra — režisora Teilora Hekforda nofilmējusies galvenajā lomā visai atklātā satīriskā filmā Mīlas rančo: "Es tur spēlēju bordeļa saimnieci, tādu efektīgu blondīni ar lielām krūtīm. Sievietes seksuālo pievilcību joprojām mēdz uztvert kā trūkumu, jo valda uzskats — kas ir skaists, nevar būt gudrs. Pilnīgas muļķības, paskatieties uz mani!" aktrise sulīgi pasmaida.
Apbrīnoju!
ridziniece
Nu