Hortons

Seusa grāmatiņu ekranizācijām: viens no galvenajiem Hortona varoņiem — krikšu civilizācijas amatpersona cienījamais mērs — ir pārsteidzoši līdzīgs gan Grinčam (zaļš gan viņš nav!), gan šīs lomas kādreizējam atveidotājam komiķim Džimam Kerijam. Ne velti mērs, kas tā norūpējies par savas civilizācijas glābšanu, runā Džima Kerija balsī, taču to izdzirdēs tikai tie, kuri izvēlēsies skatīties filmas oriģinālversiju, ne tās itin veiklo latvisko adaptāciju.Filma piedāvā gan kvalitatīvu trīsdimensiju animāciju, gan jēdzienisku spēli ar mērogiem. Zilonītim, vārdā Hortons, ir lemts saklausīt sīciņas balstiņas, kas skan no āboliņa zieda, un nonākt pie pārliecības, ka viņš ir atklājis mazītiņu pasauli — mazu kosmosu. Tā tas arī ir, un mazītiņās krikšu civilizācijas iedzīvotāji, savā īsredzībā pārsteidzoši tuvi Homo sapiens, dzīvo tik nost, izklaidējas un patērē, nelikdamies ne zinis, ka viņu dižcivilizācija ir tikai kriksis, kas sen karājas mata jeb ziloņa, vārdā Hortons, snuķa galā. Apdraudēts ir arī snuķis, jo pat lielo radījumu pasaulē valda tāda pati globālā muļķība, kāda mazo kurīšu civilizācijā. Kā kāds muļķa zilonis var iedomāties, ka eksistē sīkbūtnes un sīkplanētas? — brēc patiesības praviete ķenguriene. Kā nav, tas nevar būt, un pat nabaga zilonis Hortons nokļūst vajājamā lomā — arī zvēru civilizācijā valda truli likumi, pēc kuriem atšķirīgos un citādi domājošos stiepj uz sārta. Tāds stāsts, kas būtībā mazajiem skatītājiem rāda visai depresīvu, taču precīzu pasaules ainu: nešķirojot pēc mēroga, filmu apdzīvo neskaitāmi īsredzīgi radījumi, kuri gatavi aizlaist pa burbuli civilizācijas un savus laikabiedrus (lielus un mazus) ar vienu veiklu rokas kustību! Vārdu sakot, baidieties bērni! Par spīti itin simpātiskajai un gana eklektiskajai, jo atšķirīgajai filmas videi — klasiskajiem, nekādajiem džungļiem un manierīgajai, stilīgajai kurīšu civilizācijai!